Šāgada ziemas olimpiskās spēles norit no 6. līdz 22. februārim Itālijā. Galvenās norises vietas ir Milāna un Kortīna d’Ampeco, bet sacensības notiek arī vēl citur Itālijas ziemeļos. Tiek lēsts, ka šīs olimpiskās spēles radīs ekonomisko vērtību 5,3 miljardu eiro apmērā, tostarp 2,3 miljardus eiro tieši tūrismā. Radīto papildu darbavietu skaits ir ap 36 000.
Tomēr ekonomiskā ietekme var nebūt tik liela, kā mēdz būt vasaras olimpiskajām spēlēm. Domnīcas Oxford Economics vadošā ekonomiste Hloja Pārkinsa medijam Euronews skaidro, ka ziemas spēļu ekonomiskā ietekme parasti ir mazāka nekā vasaras pasākumam. Par to liecina tas, ka uz 2024. gada Parīzes vasaras olimpiskajām spēlēm tika pārdoti aptuveni 10– 12 miljoni biļešu, kas ir aptuveni piecas reizes vairāk, nekā tiek lēsts Milānas un Kortīnas ziemas olimpiskajās spēlēs.
Pēc Parīzes vasaras olimpiskajām spēlēm Francijas Revīzijas palāta aprēķināja, ka spēles veicināja ekonomikas izaugsmi tikai par 0,07 procentiem no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Izmaksas un ieguldījumi
Saskaņā ar reitingu aģentūras Standart & Poors aplēsēm Milānas un Kortīnas ziemas olimpisko spēļu kopējās izmaksas ir no 5,7 līdz 5,9 miljardiem eiro, kas atbilst aptuveni 0,3% no Itālijas 2025. gada IKP.
Aģentūras aprēķini liecina, ka šīs olimpiskās spēles ir izrādījušās lētākas nekā Milānas starptautiskā izstāde Expo 2015 un rada mazāku slogu nekā Turīnas 2006. gada ziemas olimpiskās spēles. Šāgada olimpiskās spēles izmaksāja mazāk nekā Soču olimpiskās spēles 2014. gadā un Pekinas olimpiskās spēles 2022. gadā, bet vairāk nekā jebkuras citas ziemas olimpiskās spēles pēdējo 20 gadu laikā.
Standart & Poors brīdina, ka Itālijā ziemas olimpisko spēļu ekonomiskā ietekme nebūs tik jūtama kā mazāk populāros ceļojumu galamērķos, jo jau pašlaik Itālija ir viena no tūristu iecienītākajām valstīm Eiropā.
Lieli ieguldījumi šāgada olimpiskajās spēlēs ir infrastruktūrā – gan sporta, gan civilajos objektos, gan arī transporta risinājumos. Saskaņā ar Itālijas transporta ministra Mateo Salvīni teikto, gatavojoties olimpiskajām spēlēm, transporta infrastruktūrā ir ieguldīts aptuveni 4,1 miljards dolāru. Organizatori stāsta, ka līdzekļi ieguldīti arī elektroenerģijas sadales sistēmās, veselības aprūpes centros un energoefektivitātes uzlabošanā, kā arī atkritumu samazināšanā spēļu norises vietās. Itālijas ekonomikas ministrs Džankarlo Džorgeti ziņu aģentūrai Reuters atzina, ka spēļu vajadzībām veiktie ieguldījumi reģionālajā infrastruktūrā ir paātrinājuši to uzlabojumu veikšanu, kas jau sen bija nepieciešami.
«Lieli pasākumi ir iespēja veikt infrastruktūras pilnveidi. Tie arī pamudina risināt problēmas, kas citādi netiktu risinātas ar nepieciešamo ātrumu,» Dž. Džorgeti teikto citē Reuters.
Milānā olimpiskais ciemats ir uzcelts pamestā dzelzceļa depo un pēc spēlēm piedāvās 1700 nakšņošanas vietu studentiem, kā arī telpas mazumtirdzniecībai un, iespējams, pasākumiem.
Vides aizstāvji gan protestos ir kritizējuši olimpisko spēļu ietekmi uz kalnu reģioniem, jo tiek nocirsti koki, betonētas autostāvvietas, veidoti ceļi un cita infrastruktūra. Ir kritizēta arī nepieciešamība izmantot mākslīgo sniegu, kura ražošanai tiek ņemts ūdens no Alpu upēm un strautiem.
Naktsmītņu noslodze – 85%
Šāgada ziemas olimpisko spēļu organizatoru prognoze ir aptuveni 2,5 miljoni skatītāju, kas uzturas vidēji trīs diennaktis. Domnīca Oxford Economics pieļauj, ka Itālija 2026. gadā kopumā uzņems 66 miljonus ārvalstu tūristu, pārspējot 60 miljonus viesu 2023. gadā. Tiek prognozēts, ka šogad ieņēmumi no tūrisma būtiski pieaugs un Ziemeļitālijas pilsētām būs labāki rādītāji nekā valstī vidēji.
Maksājumu tehnoloģiju uzņēmuma Visa karšu lietotāju lidojumu un izmitināšanas dati šāgada februārī liecina par 160% ārvalstu tūristu pieaugumu Itālijas ziemeļos. Arī Ziemeļitālijas iedzīvotāju interese ir augsta, un gandrīz 80% vietējo iedzīvotāju ir pauduši vēlmi apmeklēt vismaz vienu olimpisko pasākumu. Itālijas mediji vēsta, ka viesnīcas, transporta uzņēmumi un tūrisma pakalpojumu sniedzēji Milānā, Kortīnā un citur ziņo par pieaugošu pieprasījumu, un rezervāciju dati atspoguļo paaugstinātu aktivitāti ne tikai ziemas sporta centros, bet arī Veronā un Venēcijā.
Interesants fakts ir tas, ka Itālijas kalnu kūrortos sezonas virsotne ir decembris (Ziemassvētku un Jaunā gada brīvdienas), kuru nespēj pārspēt pat olimpiskās spēles.
Mediji vēsta, ka olimpisko spēļu laikā uzturēšanās trīszvaigžņu viesnīcā vai Airbnb platformā rezervētā naktsmītnē izmaksā vairāk nekā janvārī, bet mazāk nekā ierasti decembrī. Naktsmītņu noslogojums spēļu norises vietās ir 85%.
Saskaņā ar vietnes Travelcentralagent.com datiem Milāna pretēji savai naktsmītņu augsto cenu reputācijai olimpisko spēļu laikā piedāvā par kalnu viesnīcām lētākas naktsmītnes. Trīs naktis ilga uzturēšanās triju vai četru zvaigžņu viesnīcā diviem cilvēkiem Milānā izmaksā, sākot no 1055 eiro, Kortīnā – 2680 eiro. Pašvaldībām 30 kilometru rādiusā ap olimpisko spēļu norises vietām ir atļauts paaugstināt tūrisma nodokli, 50% no ieņēmumiem piešķirot valstij.
Tūristu tēriņi
Maksājumu tehnoloģiju uzņēmuma Visa apkopotie dati rāda, ka Ziemeļitālijā spēļu laikā par vairāk nekā 60% pieaudzis Visa karšu lietotāju skaits no ārzemēm un pirkumu skaits ir kāpis par 80% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu 2025. gadā.
Visvairāk – 160% – audzis apmeklētāju skaits no ASV. Seko Ķīna, Brazīlija, Kanāda un Japāna. Eiropā Visa karšu lietotāji no Vācijas veido lielāko apmeklētāju daļu (pieaugums par 31% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu), kam seko Šveice, Francija un Apvienotā Karaliste. Visa karšu lietotāju tēriņi ir auguši daudzās jomās, to vidū apģērbu iegādē, restorānos un transporta jomā.
Vislielākais pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir vērojams Kanādas un Šveices tūristu tēriņos. Lielākie tērētāji ir apmeklētāji no Vācijas, Ķīnas un ASV, vidēji iztērējot attiecīgi 297, 267 un 255 eiro. Kalnu kūrortos apgrozījuma pieaugumu veicina tieši ārvalstu Visa karšu lietotāji, sasniedzot pat 95% pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.
Cenas
Triju dienu budžeta klases uzturēšanās izdevumi
Milāna
- Biļete: 2180 eiro
- Naktsmītne: 498 eiro
- Transports: 31 eiro
Kortīna
- Biļete: 1103 eiro
- Naktsmītne: 1118 eiro
- Transports: 127 eiro
Livinjo
- Biļete: 3000 eiro
- Naktsmītne: 786 eiro
- Transports: 116 eiro
Biļešu cena vidējā sēdvietu (B un C) kategorijā
- Atklāšanas ceremonija: 700 eiro
- Daiļslidošana: 505 eiro
- Šortreks: 260 eiro
- Snovbords: 188 eiro
- Ātrslidošana: 180 eiro
- Frīstails: 160 eiro
- Tramplīnlēkšana: 110 eiro
- Ledus hokejs: 108,81 eiro
- Kalnu slēpošana: 100 eiro
- Biatlons: 90 eiro
- Bobslejs: 82,86 eiro
- Distanču slēpošana: 80 eiro
- Kamaniņas: 68,75 eiro
- Skeletons: 68,75 eiro
Avots: Travelagentcentral.com