Finanšu sektors piedzīvo pārmaiņu procesu

Par 250 darbiniekiem mazāk

Luminor banka pavēstījusi, ka drīzumā "no pašreizējā darbinieku skaita, aptuveni 3000 darbiniekiem, organizācija samazināsies par aptuveni 130 darbiniekiem Igaunijā, 250 darbiniekiem Latvijā un 420 darbiniekiem Lietuvā". Jāatgādina, ka Luminor "ir trešā lielākā banka un finanšu pakalpojumu sniedzēja Baltijas tirgū ar 16% tirgus daļu noguldījumos un 22% – kreditēšanā. Luminor apkalpo aptuveni vienu miljonu klientu".

Bankas Luminor filiāles vadītāja Latvijā Kerli Gabriloviča plānoto darbinieku skaita samazināšanu skaidro šādi: "Straujāk īstenojot pārmaiņas un vienkāršojot organizāciju, mēs plānojam ievērojami samazināt izmaksas, tādējādi nodrošinot lielākas iespējas ieguldīt turpmākajā attīstībā. Šīs pārmaiņas nozīmē arī kopējā darbinieku skaita samazināšanu, kas tiks veikta 2019. gada laikā un 2020. gada pirmajā ceturksnī. Šis nav vienkāršs, taču ir rūpīgi izsvērts un pareizs lēmums, lai nodrošinātu veiksmīgu turpmākā biznesa attīstību. Luminor piedāvās atbalstu darbiniekiem darba meklēšanas procesā, tajā skaitā nodrošinot seminārus un individuālas konsultācijas, lai palīdzētu integrēties darba tirgū". 

Savukārt Luminor bankas komunikācijas vadītāja Signe Lonerte, atbildot uz Dienas jautājumu par to, tieši kuru bankas sektoru darbiniekus varētu skart amatu zaudēšana, norāda, ka "darbinieku skaita samazināšanu nevaram attiecināt uz kādu konkrētu segmentu vai profesiju, jo reorganizācija plānota visos līmeņos".

Iecerētā darbinieku skaita samazināšana Luminor bankā "saistīta gan ar divu uzņēmumu apvienošanos, gan ar operacionālā modeļa jeb darbības veida maiņu. Darbinieku skaits Baltijas valstīs kopš apvienošanās brīža 2017. gada oktobrī līdz pat šim brīdim saglabājies nemainīgs, kā arī, noslēdzot pirmo pārmaiņu posmu – banku apvienošanos, kas bijusi bankas prioritāte pagājušajā gadā, esam ceļā uz efektivitātes uzlabošanu, lai arvien ātrāk spētu piedāvāt klientiem redzamas izmaiņas produktu un pakalpojumu klāstā", uzsver Lonerte.

Bankas Luminor pārstāve arī mudina ņemt vērā, ka banku sektors un finanšu joma kopumā piedzīvo pārmaiņas. "Kopumā pēdējos gados tehnoloģiju attīstības dēļ mainījusies dažādu profesiju nozīme darba tirgū. Ir profesijas, kuru nozīme šķietami samazinājusies, taču ir arī radušās jaunas, starpdisciplināras jomas, kurās nepieciešamas specifiskas zināšanas un profesionālās kompetences. Piemēram, finanšu jomā pēdējos gados nozīmīgu lomu ieņem inovācijas, un inovāciju rezultātā pieaug pieprasījums pēc IT, digitālās reklāmas un pārdošanas, risku vadības un citu segmentu profesionāļiem," situāciju raksturo Lonerte un arī akcentē to, ka aizvien plašāka tehnoloģiju ienākšana rada nepieciešamību "iet līdzi laikam visu profesiju pārstāvjiem". 

Atskats uz citām bankām

Jāatgādina, ka vērienīgā ABLV Bank par bankas pašlikvidāciju paziņoja aptuveni pirms gada – 2018. gada februārī. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome ABLV Bank deva atļauju sākt pieteikto pašlikvidācijas procesu pērn jūnijā, savukārt licence kredītiestādes darbībai bankai tika anulēta no 2018. gada 12. jūlija, rāda aģentūras LETA apkopotā notikumu hronoloģija.

Pērn 15. maijā LETA vēstīja, ka pagājušā gada pavasarī ABLV Bank grupa pārtraukusi darba attiecības ar 295 darbiniekiem un ka bankas grupā strādājošo cilvēku skaits pirms darbinieku skaita samazināšanas bija 960. "Martā un aprīlī darba attiecības tika pārtrauktas ar 236 ABLV Bank darbiniekiem, bet 59 darbinieki bija no dažādiem bankas grupas uzņēmumiem," aģentūru LETA 2018. gadā informēja ABLV Bank grupa.

Te gan jāatgādina, ka Latvijas finanšu jomu dažādu banku nedienas ir satricinājušas laiku pa laikam, jau pirms ABLV Bank darbības beigām. Tā, piemēram, 2016.–2017. gadā darbību pārtrauca Trasta komercbanka. Taču tas, ka grūtībās nonākušas bankas darbiniekiem var būt ļoti sarežģīti atrast citu darbu, gan Dienā, gan citos medijos visai plaši tika apspriests saistībā ar Latvijas krājbankas krahu 2011. gada novembrī, jo no Krājbankas daudziem simtiem darbinieku liela daļa strādāja reģionālajos klientu apkalpošanas centros, un vairākos mūsu valsts reģionos tādu vakanču, kas ļautu ātri atrast citu darbu, tobrīd bija ļoti maz. Situāciju vēl smagāku vērta tas, ka 2011.–2012. gada ziemā mūsu valsts cīnījās ar globālās ekonomiskās krīzes dramatiskajām sekām, un tolaik jebkāda, pat zemu atalgota darba atrašanas iespējas ne tikai reģionos, bet arī Rīgā un Pierīgā bija daudz niecīgākas nekā patlaban.

Turklāt tajā laikā finanšu tehnoloģiju sektors vēl nebija tik dinamisks un sazarots, kā ir šobrīd.