Latvija no 2022. gada ir starp pasaules līderēm ne tikai rapša sēklu, bet arī pārtikas kvalitātes rapša eļļas un rapša raušu eksportā, liecina Starptautiskā Tirdzniecības centra International Trade Center (ITC) apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūra, Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija).
Latvijā rapšu audzēšanai nav ļoti sena pagātne. Ilgstoši rapsis tika izmantots tikai kā tehniska kultūra. Ilgstoši kultivētajās rapša šķirnēs bija pārāk augsta toksisko vielu – erukskābes un glikozinolātu – koncentrācija, tāpēc to sēklas, auga daļas un eļļu nevarēja izmantot nedz lopbarībā, nedz cilvēku pārtikā.
Nozīmīga rapšu audzēšana Latvijā sākās tikai XX gadsimta pašās beigās, pēc tam kad tika radītas mājlopiem nekaitīgas rapšu šķirnes ar zemu erukskābes saturu un tika selekcionētas rapšu šķirnes, kas bija piemērotas Latvijas klimatiskajiem apstākļiem.
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2004. gadā Latvijā rapša sējumu platību kopapjoms sasniedza 54,3 tūkstošus hektāru, bet jaunākajā laikā rapša sējumu platību kopapjoms bija starp 140 un 160 tūkstošiem hektāru. Pērn rapša sējumu platību kopapjoms bija 145 tūkstoši hektāru, bet kopraža – 369 tūkstoši tonnu rapša sēklu.
Ienākumi no sēklu eksporta
2024. gadā pasaules lielākā rapša sēklu eksportētāja bija Kanāda, kura eksportēja rapsi par aptuveni četriem miljardiem eiro. Kanādas daļa pasaules tirgū 2024. gadā bija 34,5%. Otrajā vietā ar 2,8 miljardiem eiro (24,1% no kopējā pasaules eksporta) bija Austrālija, bet trešajā vietā ar 1,7 miljardiem eiro (14,3% no kopējā pasaules eksporta) – Ukraina. Lietuva ar 264 miljoniem eiro (2,3% no kopējā pasaules eksporta) bija 7. vietā pasaulē, savukārt Latvijas ienākumi no rapša sēklu eksporta 2024. gadā bija 117 miljoni eiro (1% no kopējā pasaules eksporta) – attiecīgi 13. vieta pasaulē, bet Igaunija ar 9 miljonus eiro lielu rapša sēklu eksportu (0,08% no kopējā pasaules eksporta) atradās 31. vietā pasaulē.
2024. gadā, rēķinot ienākumus no rapša sēklu eksporta uz vienu iedzīvotāju, pirmajā vietā pasaulē bija Austrālija (102,4 eiro), otrajā vietā – Kanāda (96,7 eiro uz vienu iedzīvotāju), bet trešajā vietā – Lietuva (91,3 eiro uz vienu iedzīvotāju). Latvija ar 63 eiro uz vienu iedzīvotāju 2024. gadā atradās ceturtajā vietā pasaulē, savukārt Igaunija ar 6,5 eiro uz vienu iedzīvotāju bija 15. vietā pasaulē.
Jāatzīmē, ka atkarībā no klimatiskajiem apstākļiem Latvija ir bijusi arī vēl augstākās vietās pasaules rangā. No 2019. līdz 2021. gadam, rēķinot ienākumus no rapša sēklu eksporta uz vienu iedzīvotāju, Latvija pasaulē bija otrajā vietā, laiku pa laikam apsteidzot gan Lietuvu, gan Austrāliju. Savukārt 2023. gadā pēc ienākumiem no rapša sēklu eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija bija trešajā vietā pasaulē.
Desmitkāršo eļļas eksportu
Rapša eļļa pēc sastāva tiek iedalīta divās lielās grupās. Rapšu eļļa ar augstu (virs 2%) erukskābes saturu tiek izmantota tikai rūpniecībā, galvenokārt biodīzeļdegvielas un smērvielu ražošanā, kā arī krāsu, kosmētikas u. c. produktu ražošanā. Savukārt pārtikas kvalitātes rapšu eļļa tiek izmantota ēdiena gatavošanā un pārtikas rūpniecībā.
Rapšu eļļa ir trešā izplatītākā pārtikas eļļa pasaulē (aiz palmu un sojas eļļas). Tā kā rapšu eļļai ir neitrāla garša un tā sāk dūmot visai augstā temperatūrā (204–230 °C), tā tiek plaši pielietota čipsu ražošanā, kā arī pārtikas rūpniecībā un mājas gatavošanā, kad produkts tiek cepts vai fritēts eļļā. Rapša eļļu izmanto arī kā margarīna, majonēžu un auksto mērču sastāvdaļu utt.
Latvija ilgstoši bija ievērojama rapša sēklu eksportētāja. Tomēr līdz pat 2022. gadam mūsu valsts relatīvi maz eksportēja pārtikas kvalitātes rapšu eļļu. No 2006. līdz 2021. gadam Latvijas ienākumi no rapša eļļas eksporta nepārsniedza 9 miljonus eiro gadā (2020. gadā – 8,6 miljoni eiro).
Vienlaikus savām vajadzībām Latvija rapša eļļu importēja un bija starp pasaules līderēm rapša eļļas importā. 2022. gadā Latvija importēja 1,2% no kopējā rapša eļļas importa, bet, rēķinot izdevumus par rapša eļļas importu uz vienu iedzīvotāju, Latvija (82,5 eiro) bija otrajā vietā pasaulē.
2022. gadā, salīdzinot ar 2021. gadu, Latvija vairāk nekā desmitkāršoja pārtikas kvalitātes rapša eļļas eksportu. 2022. gadā ar 77 miljonu eiro lieliem ienākumiem no rapša eļļas eksporta (1,2 % no kopējā pasaules eksporta) mūsu valsts bija 14. vietā pasaulē. 2022. gadā Latvijas ienākumi no rapšu eļļas eksporta uz vienu iedzīvotāju bija 40,9 eiro – attiecīgi trešā vieta pasaulē.
Pēc 2021. gada Latvija ir viena no lielākajām rapša eļļas eksportētājām pasaulē. 2024. gadā vislielākā pasaules rapšu eļļas eksportētāja bija Kanāda (1,44 miljardi eiro jeb 26% no kopējā pasaules eksporta), otrajā vietā bija Krievija (1,06 miljardi eiro jeb 19% no kopējā pasaules eksporta), bet trešajā vietā ar 554 miljoniem eiro (10% no kopējā pasaules eksporta) ierindojās Vācija. Latvija ar 60 miljonu eiro lieliem ienākumiem no rapša eļļas eksporta (1,08 % no kopējā pasaules eksporta) bija 13. vietā pasaulē, savukārt gan Lietuvas (0,16% no kopējā pasaules eksporta), gan Igaunijas (0,03% no kopējā pasaules eksporta) īpatsvars rapša eļļas eksportā pasaulē nebija tik iespaidīgs kā Latvijai.
2024. gadā, rēķinot ienākumus no rapša eļļas eksporta uz vienu iedzīvotāju, pirmajā vietā pasaulē ar 47,7 eiro bija Baltkrievija, otrajā vietā – Kanāda (35 eiro uz vienu iedzīvotāju), bet Apvienotie Arābu Emirāti bija trešajā vietā (34,7 eiro uz vienu iedzīvotāju). Latvija ar 32,3 eiro uz vienu iedzīvotāju 2024. gadā bija ceturtajā vietā pasaulē, Lietuva ar 3,07 eiro uz vienu iedzīvotāju – 19. vietā pasaulē, bet Igaunija ar 1,22 eiro uz vienu iedzīvotāju – 25. vietā pasaulē.
Rauši enerģētikā un pārtikā
Rapšu eļļas ražošanas procesā no sēklām tiek ekstrahēta eļļa, savukārt blakusprodukts ir pēc eļļas nodalīšanas palikusī masa – rauši, kuros ir saglabājušās visas sēklas sastāvā esošās olbaltumvielas un ogļhidrāti.
Rauši, kuri tiek iegūti, ražojot eļļu no sēklām ar augstu erukskābes saturu, nav izmantojami lopbarībā. Tos izmanto galvenokārt kā piedevu mēslojuma un enerģētikas produktu ražošanā.
Savukārt pārtikas kvalitātes rapšu eļļas rauši ir izmantojami kā lopbarības izejviela. Rapšu rauši ir ar ļoti augstu šķiedrvielu un proteīnu saturu (aptuveni 34–40% no svara ir olbaltumvielas). Tos izmanto kā barības piedevu liellopiem, cūkām, mājputniem un akvakultūrās audzētu zivju barošanai, kā arī kā piedevu lolojumdzīvnieku barības ražošanā.
2024. gadā vislielākā rapšu raušu eksportētāja bija Kanāda ar 1,8 miljardiem eiro (47% no kopējā pasaules eksporta), otrajā vietā bija Vācija (482 miljoni eiro un 12,5% no kopējā pasaules eksporta), bet trešajā vietā ar 233 miljoniem eiro (6% no kopējā pasaules eksporta) – Beļģija. Latvija ar 22 miljonu eiro lieliem ienākumiem no rapša raušu eksporta (0,57% no kopējā pasaules eksporta) bija 16. vietā pasaulē.
2024. gadā, rēķinot ienākumus no rapša raušu eksporta uz vienu iedzīvotāju, pirmajā vietā pasaulē bija Kanāda (44,2 eiro), otrajā vietā – Beļģija (19,6 eiro uz vienu iedzīvotāju), bet trešajā vietā – Apvienotie Arābu Emirāti (18 eiro uz vienu iedzīvotāju). Lietuva ar 17,3 eiro uz vienu iedzīvotāju bija 4. vietā pasaulē, Latvija ar 11,9 eiro uz vienu iedzīvotāju bija 5. vietā pasaulē, bet Igaunija ar 5,8 eiro uz vienu iedzīvotāju – 7. vietā pasaulē.
Latvijas lielākais lauksaimniecības uzņēmums ir lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība LATRAPS, kas apvieno vairāk nekā 1220 biedru, kuri ir noteicošie rapšu audzētāji Latvijā. Atbilstoši žurnāla Dienas Bizness veidotajam Latvijas lielāko uzņēmumu 2025. gada TOP 500+ LATRAPS ar 254 miljonu eiro lielu apgrozījumu 2024. gadā bija 25. vietā Latvijā. Uzņēmums nodarbināja 225 darbiniekus.
Rapšu nozare nav tikai rapša sēklu audzēšana un to eksports uz citām zemēm sēklu pārstrādei, bet tā ir izcila nozare izejvielu audzēšanai Latvijas pārtikas rūpniecībai un nodrošina labu pamatu gan pārtikas kvalitātes rapšu eļļas, gan lopbarības kvalitātes rapšu raušu ražošanu un eksportu.
LATVIJAS EKSPORTA IZCILĪBAS ir rakstu sērija, kurā tiek identificēti, aprakstīti un popularizēti Latvijas eksporta produkti, kas izceļas ar unikālām īpašībām, augstu kvalitāti vai īpašu tirgus pieprasījumu, piemēram, bioloģiskā pārtika, specifiska lauksaimnieciskā produkcija, inovatīva kokrūpniecības produkcija, dizaina preces vai tehnoloģiskie risinājumi. Tiek arī popularizēta uzņēmumu vēlme un spējas attīstīt un pielāgot nišas produktus eksporta vajadzībām, koncentrējoties uz tirgiem ārpus tradicionālajiem galamērķiem.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par LATVIJAS EKSPORTA IZCILĪBAS rakstu saturu atbild SIA Izdevniecība Dienas mediji.
