Naftas cena fiziskajos darījumos aprīļa otrajā pusē pārsniedza 110 ASV dolārus par barelu (ap 94 eiro par 159 litriem). Nav zināms, kad kuģi pa Hormuza šaurumu atkal virzīsies bez jebkādiem ierobežojumiem un pilnībā netraucēti. Tomēr jau tagad ir redzams – sarežģījumi neatrisināsies kā ar burvju mājienu.
Baltija un kopumā Eiropa šajā situācijā ir īpaši ievainojamas, jo atšķirībā no ASV Eiropa lielā mērā ir atkarīga no importētajiem energoresursiem un nespēj ietekmēt globālās cenas.
Kā, ņemot vērā ekonomisko neparedzamību, rīkoties mājsaimniecībām?
Pirmkārt, ir vērts paskatīties, kas notiek ar uzkrājumiem. Ja nauda vienkārši «guļ» kontā, inflācija to pamazām «apēd». Ir pēdējais laiks izvēlēties risinājumus, kas ļauj naudai pelnīt, piemēram, krājkontā vai norēķinu kontā, kur par atlikumu saņem procentus.
Otrkārt, jāizvērtē esošās kredītsaistības, ja tādas ir. Ja aizdevumam ir mainīga procentu likme, maksājumi var pieaugt. Vērts paskatīties, vai kredītus var refinansēt un apvienot, lai ikmēneša maksājumi būtu mazāki un atmaksas termiņš – ērtāks.
Treškārt, jāizvērtē, kam tiek tērēta nauda. Pilnībā no cenu kāpuma izvairīties nevar, bet var mazināt tā ietekmi. Piemēram, ir vērts biežāk izvēlēties vietējos produktus un pakalpojumus, kas ir mazāk atkarīgi no globālajām cenu svārstībām. Turklāt vietējo preču un pakalpojumu iegāde ļauj stimulēt pašiem savas valsts ekonomiku.
Ceturtkārt, jādomā par energoresursiem. Te joprojām darbojas vienkāršs princips – «ragavas taisa vasarā». Ja ir iespēja, laikus jāgatavojas apkures sezonai, iegādājoties kurināmo vai ieguldot mājokļa energoefektivitātē. Sākotnēji tas prasa investīcijas, taču ilgtermiņā var būtiski samazināt izmaksas.
Tāpat vērts izvērtēt arī elektroenerģijas līguma nosacījumus. Dažkārt izdevīgāks var būt fiksētās cenas līgums, kas palīdz izvairīties no straujām cenu svārstībām un nodrošina prognozējamākus ikmēneša maksājumus.
Visbeidzot – jāveido finansiālais drošības spilvens. Ideāli būtu turēt naudu vietā, kur tā nezaudē vērtību un pat pelna, piemēram, krājkontā. Ja ir iespēja, var apsvērt arī citus ieguldījumu veidus – nekustamo īpašumu vai zemi, kam vērtība mēdz augt.
Paralēli tam jādomā arī par to, kā nostiprināt savu pozīciju profesionālajā vidē, par prasmju attīstīšanu un ienākumu avotu noturību, jo iespējamība, ka saskarsimies ar jaunu pasaules mēroga ekonomisko recesiju un būtiskām pārmaiņām daudzās nozarēs, ir ļoti augsta.