Veikalos bieži redzami tādi pircēji, kuri par precēm vēlas maksāt tikai tajās pašapkalpošanās kasēs, kurās maksājumus var veikt skaidrā naudā. Savukārt gadatirgos ik pa laikam manāmi pircēji, kuri, tieši pretēji, grib maksāt ar norēķinu karti un uzsver, ka skaidru naudu makā jau sen vairs nenēsā.
Dienas novērojumi liecina, ka tādu komersantu, kuri no pircējiem pieprasa eiro banknotes un vispār nenodrošina iespēju veikt bezskaidras naudas norēķinus, pēdējā laikā nav daudz. Protams, var gadīties, ka suvenīrus, amatnieku darinājumus, ziedus vai uzkodas brīvdabas tirdziņā jāpērk, maksājot skaidrā naudā, bet kopumā lielākoties ir iespēja par pirkumiem samaksāt, veicot bezskaidras naudas norēķinus.
Jāatgādina, ka no 2025. gada 1. aprīļa tiem nodokļu maksātājiem, kuru juridiskajā adresē, struktūrvienībā vai tirdzniecības automātā iepriekšējā gada apgrozījums ir pārsniedzis 50 000 eiro, ir jānodrošina iespēja klientiem norēķināties bezskaidrā naudā (piemēram, ar karti vai pārskaitījumu). Par to, atsaucoties uz likumu Par nodokļiem un nodevām, ir vēstījusi aģentūra LETA.
Mūsu valstī preču un pakalpojumu tirgotājiem nav raksturīgs arī tāds biznesa modelis, ka maksājumu iespējams veikt tikai ar bezskaidras naudas norēķiniem un ka eiro banknotes vispār netiek pieņemtas.
Tuvu 80%
Latvijā šāgada februārī bezskaidrās un skaidrās naudas maksājumu attiecība bija 79% pret 21%. To atklāj nesenākais – 2026. gada pavasara – pētījums Maksājumu radars, ko veido Latvijas Banka sadarbībā ar tirgus un sociālo pētījumu aģentūru Latvijas Fakti. Latvijas Banka uzsver, ka šāgada februārī bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars mūsu valstī sasniedzis vēsturiski augstāko līmeni.
Pirmo reizi bezskaidrās un skaidrās naudas maksājumu attiecība tika pētīta 2017. gada februārī. Tad tā bija 58% bezskaidras naudas norēķinu un 42% maksājumu skaidrā naudā. Kopš tā laika bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars pakāpeniski ir palielinājies un pēdējos gados stabilizējies tuvu 80%. Jāatgādina, ka bezskaidras naudas norēķinu lietošana 2020.–2022. gadā kļuva ievērojami plašāka kovida pandēmijas un ar to saistīto epidemioloģisko ierobežojumu dēļ.
Finanšu eksperti vērš uzmanību arī uz to, ka ir izaugusi un sociālekonomiski aktīvo vecumu sasniegusi tā dēvētā Z paaudze, kura ļoti brīvi darbojas tieši digitālajā vidē. Daudzi mūsdienu jaunieši komfortablāk jūtas, iepērkoties tirgotavā, kur pašiem jāpaņem preces un jāsamaksā ar bezskaidras naudas risinājumiem, nevis stāvot rindā pie pārdevēja, kurš ar katru pircēju mēdz patērzēt un maksājumus pieņem skaidrā naudā.
«Ap 1995.–2010. gadu dzimušās Z paaudzes dzīve ir pilnībā saplūdusi ar mūsdienu tehnoloģijām, viņu ikdiena ir internets, sociālie tīkli un viedierīces,» norāda Swedbank.
Pētījumā Maksājumu radars ir secināts, ka 2026. gada februārī vidējais maksājumu skaits, ko viens pieaugušais Latvijas iedzīvotājs veica nedēļas laikā, bija 15,1 (2025. gada augustā – 17,9, bet 2025. gada februārī – 14,1). «Viens pieaugušais Latvijas iedzīvotājs nedēļas laikā veic vidēji septiņus maksājumus ar karti, piecus maksājumus internetā un trīs maksājumus skaidrā naudā,» ir izpētījusi aģentūra 0.
Maksājumu radara dati arī rāda, ka sarukuši norēķini ar bezkontakta karti (2025. gada augustā tos ikdienā izmantoja 58% iedzīvotāju, bet 2026. gada februārī – 55%), savukārt populārāki kļuvuši norēķini ar viedtālruni (2025. gada augustā tos ikdienā izmantoja 21% iedzīvotāju, bet 2026. gada februārī – jau 32%). Viedtālruni kā norēķinu veidu iecienījusi gados jaunākā sabiedrības daļa – to maksājumiem izmanto vairākums no respondentiem vecumā līdz 34 gadiem.
Krīzes brīdim
Mūsu valsts centrālā banka nemudina pilnībā atteikties no skaidras naudas, tieši pretēji.
«Lai gan skaidrās naudas loma ikdienas maksājumos samazinās, tā neizzūd. Latvijas Banka sadarbībā ar citiem finanšu sektora dalībniekiem veic pasākumus skaidrās naudas pieejamības nodrošināšanai, ņemot vērā to, ka tā ir ekonomiskās drošības jautājums. Skaidrās naudas pieejamība ir saistīta arī ar tiesībām izvēlēties sev ērtāko maksāšanas līdzekli, turklāt skaidrā nauda nodrošina privātpersonu sociālo iekļaušanu [sabiedrībā]. Piekļuve skaidrai naudai pamatā tiek nodrošināta ar kredītiestāžu bankomātu starpniecību, bet pastāv arī kredītiestāžu filiāļu un Latvijas Pasta nodrošinātie skaidrās naudas izmaksas pakalpojumi, kā arī skaidrās naudas izmaksas pakalpojums pie tirgotāja,» tiek skaidrots Latvijas Bankas sagatavotajā informācijā.
Mūsu valsts centrālā banka arī rekomendē ikvienam glabāt ātri pieejamā vietā skaidro naudu tādā apjomā, ar kuru ārkārtas situācijā pietiktu vismaz vienas nedēļas tēriņiem. To, ka šo padomu ņem vērā un skaidru naudu krīzes brīdim glabā, ir norādījuši 66% mūsu valsts iedzīvotāju.
«Dzīvojam trauksmainā laikā, un ir būtiski, cerot uz to labāko, būt gataviem sliktākajam. Tas attiecas arī uz dažādām krīzes situācijām – ne tikai uz militāriem konfliktiem, bet arī uz dabas katastrofām, tehnoloģiju problēmām un tamlīdzīgi. Atbildīgo institūciju, tostarp arī Latvijas Bankas, uzdevums ir veikt priekšdarbus, sagatavojot infrastruktūru un plānus dažādiem scenārijiem. Savukārt iedzīvotājiem jāatceras, ka krīzes situācijās ir stress, neskaidrība un steiga, tāpēc ir svarīgi iespēju robežās tām sagatavoties,» aicina ņemt vērā Latvijas Bankas padomes locekle Ilze Posuma.
Ir konstatēts, ka 29% iedzīvotāju ir informēti par risinājumu, kas ļauj norēķināties ar maksājumu karti noteiktās tirdzniecības vietās, degvielas uzpildes stacijās un aptiekās arī tad, kad nav pieejams internets un telekomunikācijas. «2025. gada augustā par šādu iespēju bija dzirdējuši 23% iedzīvotāju. Paredzēts, ka sabiedrības informētība par šo risinājumu vēl augs, jo tie tirgotāji, kuri šādu risinājumu jau ir ieviesuši, plāno informēt par paveikto darbu,» skaidro I. Posuma.
Latvijas Banka arī sola, ka popularizēs bukletu par tā dēvētajiem kritiskajiem finanšu pakalpojumiem, papildinot to ar apkopoto informāciju par šādiem tirgotājiem.
Bankomātu loma
Latvijas Bankas rīcībā esošie dati liecina, ka 96% mūsu valsts iedzīvotāju zina, kur tuvākajā apkārtnē atrodas bankomāti (2025. gada augustā šis rādītājs bija 93%). Tajā pašā laikā informētība par tā dēvētajiem kritiskajiem bankomātiem, par kuru pieejamību, energoapgādi un saslēgumu ar sakaru centriem padomāts īpaši, ir informēti vien 9% iedzīvotāju.
Mūsu valstī kredītiestāžu bankomātu tīkla kopējais pārklājums nodrošina to, ka 99% iedzīvotāju bankomāts ir pieejams ne vairāk kā 20 kilometru attālumā. Saskaņā ar Latvijas Bankas un aģentūras Latvijas Fakti pētījuma datiem 79% aptaujāto iedzīvotāju ir apmierināti ar to, kā viņiem ir pieejama iespēja izņemt skaidro naudu no sava konta.
Latvijas Banka informē, ka 2026. gadā 12 mūsu valsts pilsētās ir atvērta kopumā 21 jauna kredītiestāžu klātienes pakalpojumu sniegšanas vieta – astoņas pastāvīgas un 13 alternatīvas pakalpojumu sniegšanas vietas.
Pastāvīgajās klātienes pakalpojumu sniegšanas vietās kredītiestādēm jānodrošina darba laiks vismaz 16 stundas nedēļā. Alternatīvajās pakalpojumu sniegšanas vietās kredītiestādēm ir pienākums pēc klienta pieprasījuma nodrošināt finanšu pakalpojumus klātienē atbilstoši kredītiestādes izvēlētajam risinājumam – izbraukuma veidā, sadarbībā ar ārpakalpojumu sniedzēju vai citādi. Pakalpojumu sniegšana alternatīvajās pakalpojumu sniegšanas vietās jānodrošina ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc klienta pieteikuma saņemšanas kredītiestādē.
Banka Citadele ir atvērusi trīs klātienes pakalpojumu sniegšanas vietas, no tām vienu pastāvīgo klātienes pakalpojumu sniegšanas vietu Limbažos, bet divas alternatīvās – Balvos un Līvānos. SEB banka ir atvērusi deviņas klātienes pakalpojumu sniegšanas vietas, no tām trīs pastāvīgās – Bauskā, Kuldīgā un Madonā, bet sešas alternatīvās – Saldū, Limbažos, Valkā, Preiļos, Krāslavā un Balvos. Savukārt Swedbank ir atvērusi deviņas klātienes pakalpojumu sniegšanas vietas, no tām četras pastāvīgās – Madonā, Kuldīgā, Bauskā un Talsos, bet piecas alternatīvās – Limbažos, Valkā, Alūksnē, Preiļos un Krāslavā.
«Iedzīvotāji var izmantot klātienes apkalpošanas iespējas, lai saņemtu ne tikai tehnisku atbalstu, bet arī konsultācijas par dažādiem finanšu pakalpojumiem, kas uzlabo personīgo finanšu pratību,» norāda Latvijas Banka.
Apkopotie dati rāda, ka 2013. gada beigās Latvijā bija 319 kredītiestāžu pakalpojumu sniegšanas vietas, bet šogad ir 83. Šeit gan jāpaskaidro, ka jēdziens «kredītiestāde» Latvijā ietver gan bankas, gan krājaizdevu sabiedrības, gan ārvalstu banku filiāles.
Latvijas Bankas un Latvijas Faktu organizētās aptaujas dati rāda, ka nepieciešamību doties uz kredītiestādi, lai finanšu jautājumus risinātu klātienē, izjūt 34% iedzīvotāju. Būtiskas atšķirības vērojamas starp jauniešiem un cilvēkiem pāri pusmūžam. Tikai 23% jauniešu (vecumā no 15 līdz 24 gadiem) šķiet svarīgi klātienē apmeklēt kredītiestādi, savukārt vecuma grupā pēc 50 gadiem 40% aptaujāto ir svarīgi jautājumus kredītiestādē risināt klātienē.
Par ērtāko veidu, kā saņemt kredītiestāžu pakalpojumus, visbiežāk tiek atzīts dators vai telefons – tā atbildējuši 66% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju. Aptuveni ceturtā daļa respondentu ir norādījusi, ka kredītiestāžu pakalpojumus būtu ērti saņemt kredītiestādes filiālē, kas atrodas novada centrā, pilsētā, kurā cilvēks dzīvo, vai netālā pilsētā, vēsta Latvijas Bankas preses dienests.
Igauņu redzējums
Igaunijas sabiedriskais medijs ERR šāgada aprīlī vēstīja, ka pēc Igaunijas Bankas datiem aug bezskaidras naudas norēķinu popularitāte. Lielākā daļa ikdienas maksājumu tiek veikti ar norēķinu karti vai mobilo tālruni, taču arī skaidra nauda joprojām saglabā būtisku lomu Igaunijas iedzīvotāju finanšu paradumos. Tāpat kā Latvijā, arī Igaunijā centrālā banka rekomendē nodrošināties ar uzkrājumiem skaidrā naudā vismaz vienas nedēļas tēriņiem. «Nesen veicām aptauju, kurā jautājām Igaunijas iedzīvotājiem, cik bieži viņi maksājumiem izmanto skaidru naudu. Aptaujas dati ļauj secināt, ka skaidras naudas lietošana ir samazinājusies. Igaunijā tikai 8% iedzīvotāju regulāri dod priekšroku maksājumiem skaidrā naudā, savukārt lielākā daļa respondentu ikdienā izvēlas maksāt ar norēķinu karti,» medijam ERR ir skaidrojis Igaunijas Bankas Maksājumu un norēķinu sistēmu departamenta vadītājs Rainers Olts. Racionāla rīcība ir kopā ar norēķinu kartēm nēsāt līdzi arī skaidru naudu, lai varētu norēķināties par precēm un pakalpojumiem, ja maksājumi ar karti nedarbojas kādu tehnisku problēmu vai citu apstākļu dēļ.
Jāatceras, ka, piemēram, 2025. gada 28. aprīlī Pireneju pussalas valstis – Spāniju un Portugāli – skāra vērienīgs, diezgan ilgs elektrības padeves pārtraukums, kas ietekmēja arī maksājumu infrastruktūru.
Pārmaiņas Zviedrijā
Pat Zviedrijā, kas savulaik enerģiski virzījās uz bezskaidras naudas ekonomiku un tika atzīta par to Eiropas Savienības dalībvalsti, kura šajā ziņā ir vismērķtiecīgākā, šopavasar centrālā banka mudina iedzīvotājus glabāt mājās skaidru naudu ārkārtas gadījumiem. Par to šāgada 18. martā ziņoja aģentūra LETA.
Diena iepriekš ir vēstījusi, ka jau pirms kovida pandēmijas vairākos Stokholmas muzejos biļešu iegāde bija iespējama vien ar bezskaidras naudas norēķiniem un gan mazumtirdzniecībā, gan tūrisma industrijā bija vērojama attiekšanās no maksājumiem zviedru kronās un ērās, to vietā ieviešot bezskaidras naudas norēķinus.
Nesen Zviedrijā tikai nedaudzos restorānos, veikalos un pakalpojumu sniegšanas vietās tika pieņemta skaidra nauda. Turklāt šajā Skandināvijas valstī vairums banku filiāļu vairs nepiedāvā tādus pakalpojumus kā skaidras naudas iemaksa un izņemšana. Taču šopavasar Zviedrijas centrālā banka ir ieteikusi iedzīvotājiem nodrošināties ar uzkrājumiem skaidrā naudā vismaz 1000 kronu (aptuveni 90 eiro) uz vienu pieaugušo mājsaimniecības dalībnieku pirmās nepieciešamības preču iegādei vienai nedēļai.
LETA ziņo, ka Zviedrijas centrālā banka arī aicināja iedzīvotājus pārliecināties, ka viņu rīcībā ir vairāki pilnvērtīgi funkcionējoši maksāšanas līdzekļi – skaidra nauda, norēķinu kartes un digitālie risinājumi, piemēram, maksājumi ar viedtālruni.
Zviedrijā arī notiek virzība uz to, ka pārtikas veikalos un aptiekās būs obligāti jāpieņem skaidra nauda un ka bankām būs jānodrošina iespēja klientiem, piemēram, mazumtirgotājiem, iemaksāt savus skaidrās naudas ieņēmumus.
Zviedrijas valsts pārvaldes ministrs Ēriks Slotners ir paudis, ka «digitalizācija ir noritējusi ļoti strauji un ir radījusi gan daudzas iespējas, gan arī riskus», vēsta LETA.
Norēķini Latvijā
2017. gada februāris
● Maksājumi bezskaidrā naudā:
58%
● Maksājumi skaidrā naudā:
42%
2018. gada februāris
● Maksājumi bezskaidrā naudā:
60%
● Maksājumi skaidrā naudā:
40%
2019. gada februāris
● Maksājumi bezskaidrā naudā:
63%
● Maksājumi skaidrā naudā:
37%
2019. gada augusts
● Maksājumi bezskaidrā naudā:
56%
● Maksājumi skaidrā naudā:
44%
2020. gada februāris
● Maksājumi bezskaidrā naudā:
64%
● Maksājumi skaidrā naudā:
36%
2020. gada augusts
● Maksājumi bezskaidrā naudā:
68%
● Maksājumi skaidrā naudā:
32%
2021. gada februāris
● Maksājumi bezskaidrā naudā:
73%
● Maksājumi skaidrā naudā:
27%
2021. gada augusts
● Maksājumi bezskaidrā naudā:
70%
● Maksājumi skaidrā naudā:
30%
2022. gada februāris
● Maksājumi bezskaidrā naudā:
74%
● Maksājumi skaidrā naudā:
26%
2022. gada augusts
● Maksājumi bezskaidrā naudā:
71%
● Maksājumi skaidrā naudā:
29%
2023. gada februāris
● Maksājumi bezskaidrā naudā:
67%
● Maksājumi skaidrā naudā:
33%
2023. gada augusts
● Maksājumi bezskaidrā naudā:
73%
● Maksājumi skaidrā naudā:
27%
2024. gada februāris
● Maksājumi bezskaidrā naudā:
77%
● Maksājumi skaidrā naudā:
23%
2024. gada augusts
● Maksājumi bezskaidrā naudā:
77%
● Maksājumi skaidrā naudā:
23%
2025. gada februāris
● Maksājumi bezskaidrā naudā:
78%
● Maksājumi skaidrā naudā:
22%
2025. gada augusts
● Maksājumi bezskaidrā naudā:
74%
● Maksājumi skaidrā naudā:
26%
2026. gada februāris
● Maksājumi bezskaidrā naudā:
79%
● Maksājumi skaidrā naudā:
21%
Avots: Latvijas Banka