Pašreizējās prioritātes Amerikas Savienoto Valstu (ASV) ārpolitikai ir definētas jaunajā ASV Nacionālās drošības stratēģijā. Tā ir izstrādāta ASV prezidenta Donalda Trampa vadībā un tika publiskota 2025. gada 4. decembrī.
Vērtējot to, cik rindu ir veltīts katram globālajam reģionam, redzams, ka 38,9% no visa teksta attiecas uz Austrumāziju un Klusā okeāna reģionu, 24,5% veltīti Rietumu puslodei, 20,5% – Eiropai, 11,7% – Tuvajiem Austrumiem, bet 4,4% – Āfrikai.
Vislielākā ASV Nacionālās drošības stratēģijas daļa ir veltīta valstīm Āzijas dienvidos un austrumos un Klusā okeāna reģionā. Stratēģijas mērķis šajā reģionā ir nākotnē sasniegt pārsvaru ekonomikā, vienlaikus izvairoties no militāras konfrontācijas.
Tiek secināts, ka kādreizējas cerības, ka ASV ekonomikas atvēršana Ķīnai veicinās Ķīnas iekļaušanos tā sauktajā «uz noteikumiem balstītajā starptautiskajā kārtībā», nav attaisnojušās. Ķīna ir kļuvusi bagāta un varena un izmanto savu bagātību un varu savā labā. Indija un Klusā okeāna reģions jau tagad rada gandrīz pusi no pasaules iekšzemes kopprodukta (IKP), un šī reģiona daļa pasaules IKP, visticamāk, XXI gadsimta gaitā pieaugs. Līdz ar to "Indijas un Klusā okeāna reģions jau ir un arī turpmāk būs viens no XXI gadsimta galvenajiem ekonomiskajiem un ģeopolitiskajiem cīņu laukiem" (ASV Nacionālās drošības stratēģija, 19. lpp.).
ASV Nacionālās drošības stratēģijā ir norādīts, ka Ķīnas un ASV tirdzniecības attiecības ir bijušas fundamentāli nelīdzsvarotas un joprojām tādas ir. Ķīna pielāgojās ASV tarifu politikas maiņai, kas sākās 2017. gadā. Tagad Ķīnas eksports uz valstīm ar zemiem ienākumiem ir gandrīz četras reizes lielāks nekā Ķīnas eksports uz ASV. Jāpiebilst gan, ka Ķīna preces eksportē uz ASV, arī izmantojot citu valstu starpniecību.
ASV Nacionālās drošības stratēģijas mērķis ir līdzsvarot ASV ekonomiskās attiecības ar Ķīnu un panākt apsteidzošu ASV ekonomikas izaugsmi. Lai to panāktu, ir nepieciešams darboties vairākos virzienos.
Pirmkārt, ASV ir jāaizsargā un jāaizstāv sava ekonomika un savi iedzīvotāji pret jebkuru citu valsti un no jebkāda ārvalstu kaitējuma. Tāpat arī ir jāaptur vairāku valstu rūpniecības atbalsta stratēģijas, kas izpaužas citus izputinošās subsīdijās un negodīgā tirdzniecības praksē. Ir jāizbeidz darbavietu iznīcināšana un ASV deindustrializācija, jāaptur liela mēroga intelektuālā īpašuma zādzības un rūpnieciskā spiegošana, jānovērš draudi ASV piegāžu ķēdēm un ASV pieejai eksistenciāli svarīgiem resursiem, to vidū minerāliem un retzemju elementiem. Ir jānovērš fentanila prekursoru eksports uz ASV, kas veicina opioīdu epidēmiju, kā arī jānovērš pret ASV interesēm vērsta propaganda un citas amerikāniskās kultūras graušanas formas.
Otrkārt, ASV ir jāvienojas ar partnervalstīm (kopā tā ir vairāk nekā puse no pasaules ekonomikas) par kopīgu cīņu pret plēsonīgām ekonomiskajām praksēm. ASV jāizmanto apvienotā ekonomiskā vara, lai aizsargātu "mūsu vadošo pozīciju pasaules ekonomikā un nodrošinātu, ka ASV sabiedroto ekonomikas nebūtu pakļautas nevieai konkurējošai varai".
ASV stratēģiskais mērķis ir uzlabot komerciālās (un cita veida) attiecības ar Indiju, lai ASV kopā ar Austrāliju, Japānu un Indiju rīkotos atbilstoši kopīgajām interesēm un novērstu jebkuras citas konkurējošas valsts dominēšanu.
Vienlaikus ASV ir jāiegulda pētniecībā, lai saglabātu un stiprinātu priekšrocības modernajās tehnoloģijās, militārajās tehnoloģijās un divējāda lietojuma tehnoloģijās, īpašu uzmanību pievēršot zemūdens, kosmosa un kodolenerģijas jomām, kā arī tām nozarēm, kuras nākotnē noteiks ne tikai ekonomikas attīstību, bet arī militāro spēku (mākslīgajam intelektam, kvantu skaitļošanai u. c.).
ASV ir jācenšas atjaunot militāro līdzsvaru, lai tas būtu labvēlīgs ASV un sabiedrotajiem reģionā.
ASV Nacionālās drošības stratēģijā ir teiks, ka ASV ir skaidri norādījušas saviem sabiedrotajiem, ka ir jāpanāk, lai Eiropas valstis, Japāna, Dienvidkoreja, Austrālija, Kanāda, Meksika un citas nozīmīgas valstis ietekmētu savu mājsaimniecību patēriņu, ieviešot tirdzniecības politiku, kura varētu līdzsvarot Ķīnas ietekmi. Ķīnas eksports ir tik liels, ka pat Dienvidaustrumāzija, Latīņamerika un Tuvie Austrumi kopā nevar absorbēt Ķīnas milzīgo ārējās tirdzniecības pārpalikumu.
ASV kopā ar sabiedrotajiem ir arī jāizstrādā kopīgs plāns, kā mijiedarboties ar tā sauktajiem globālajiem dienvidiem.
ASV ekonomiskajiem partneriem vairs nevajadzētu gaidīt labumus no ASV, izmantojot pārprodukcijas jaudu un strukturālu tirdzniecības nelīdzsvarotību, bet gan vajadzētu tiekties pēc izaugsmes, izmantojot ar ASV saskaņotu sadarbības stratēģiju un saņemot ASV ilgtermiņa investīcijas. Tiek arī plānots, ka ASV veicinās ciešāku citu valstu valūtu piesaisti dolāram, nodrošinot to, ka dolārs nākotnē būs rezerves valūta pasaulē.
Militāro draudu novēršana Āzijā
ASV ekonomiskā un tehnoloģiskā pārākuma saglabāšana ir drošākais veids, kā ilgtermiņā novērst liela mēroga militāru konfliktu, secināms no ASV Nacionālās drošības stratēģijas.
Ievērojama starptautiskā nozīme ir Taivānai. Šī valsts dominē pusvadītāju ražošanā, turklāt Taivāna sadala Dienvidķīnas jūru un, plašāk vērtējot, visus Āzijas austrumus divos atšķirīgos reģionos. Ņemot vērā, ka viena trešdaļa pasaules kuģniecības katru gadu notiek cauri Dienvidķīnas jūrai, tam ir būtiska ietekme uz ASV ekonomiku.
ASV turpinās uzturēt savu "deklaratīvo politiku attiecībā uz Taivānu, kas nozīmē, ka ASV neatbalsta nekādas vienpusējas izmaiņas status quo Taivānas šaurumā" (23. lpp.).
ASV diplomātiskajiem centieniem jākoncentrējas uz to, lai panāktu, ka sabiedrotie un sadarbības partneri ļautu ASV militārajiem spēkiem plašāku piekļuvi savām ostām un citiem objektiem, lai sabiedrotie un sadarbības partneri tērētu vairāk līdzekļu savai aizsardzībai un, pats galvenais, ieguldītu resursus tādos virzienos, kuru mērķis ir agresijas novēršana.
ASV vēlas novērst jebkuru mēģinājumu sagrābt Taivānu un nepieļaut, ka izveidojas tik "nelabvēlīgs spēku līdzsvars, ka šīs salas aizstāvēšana kļūst neiespējama" (24. lpp.).
Viens no ASV ekonomikas drošības riskiem ir tas, ka "jebkurš no konkurentiem varētu kontrolēt Dienvidķīnas jūru", jo tas "kaitētu ASV ekonomikai un plašākām ASV interesēm". Kā potenciālās ASV sabiedrotās ir nosaukta Indija un Japāna.
ASV Nacionālās drošības stratēģijā ir norādīts, ka Japānai un Dienvidkorejai ir jāuzņemas lielāka atbildība, jāpalielina aizsardzības izdevumi un jāattīsta jūras spēki, kuri nepieciešamības gadījumā varētu atturēt pretiniekus un aizsargātu Dienvidķīnas jūras ceļus. ASV plāno palielināt savu militāro klātbūtni Klusā okeāna rietumu daļā. ASV pret Taivānu un Austrāliju ir jāpalielina spiediens, lai tās palielinātu savus aizsardzības izdevumus.
Ķīnas atbilde uz ASV stratēģiju
Ķīna nav steigusies ar plašu kritiku par jauno ASV Nacionālās drošības stratēģiju. Atbildot uz jautājumu, kā Ķīnas vērtē ASV Nacionālās drošības stratēģiju, 2025. gada 8. decembrī Ķīnas Ārlietu ministrijas pārstāvis Guo Dzjakuņs atbildēja: "Ķīna vienmēr uzskata, ka Ķīna un ASV iegūst no sadarbības un zaudē no konfrontācijas. Savstarpējas cieņas, mierīgas līdzāspastāvēšanas un abpusēji izdevīgas sadarbības uzturēšana ir pareizais veids, kā Ķīnai un ASV sadzīvot. Tā ir vienīgā pareizā un reālistiskā izvēle. Ķīna ir gatava sadarboties ar ASV, lai uzturētu divpusējo attiecību stabilu attīstību, un vienlaikus stingri aizstāvēs savu suverenitāti, drošību un attīstības intereses. Mēs ceram, ka ASV sadarbosies ar Ķīnu tādā pašā veidā."
Komentējot ASV Nacionālās drošības stratēģijas daļu par Taivānu, Guo Dzjakuņs uzsvēra: "Taivāna ir Ķīnas Taivāna, un tā ir neatņemama Ķīnas teritorijas sastāvdaļa. Taivānas jautājums ir Ķīnas pamata interešu sfēra un primārā sarkanā līnija, kuru nedrīkst pārkāpt Ķīnas un ASV attiecībās. Taivānas jautājuma risināšana ir tikai Ķīnas un Ķīnas tautas jautājums, kas nepieļauj nekādu ārēju iejaukšanos. ASV ir stingri jāievēro vienas Ķīnas princips." Ķīna uzskata, ka ASV ir jāpārtrauc atbalstīt separātistu spēku mēģinājumus panākt Taivānas neatkarību.
Atbildot uz jautājumu par ASV Nacionālās drošības stratēģijā pausto kritiku attiecībā uz Ķīnas netaisnīgo ārējās tirdzniecības praksi, Guo Dzjakuņs atbildēja, ka "Ķīnas un ASV ekonomiskās un tirdzniecības attiecības ir abpusēji izdevīgas un neviena no valstīm nav izmantojusi otru".
Ķīna cer, ka ASV turpinās sadarbību saskaņā ar abu valstu vadītāju panākto vienošanos un ka sadarbība notiks, balstoties uz savstarpēju cieņu un abpusēju labumu.
Jāatzīmē, kas ASV valdības lēmums 2025. gada decembra vidū pārdot Taivānai ieročus un militāro aprīkojumu par 11 miljoniem ASV dolāru (nedaudz vairāk par deviņiem miljoniem eiro) precīzi iekļaujas ASV Nacionālās drošības stratēģijā. Šis lēmums gan izraisīja asu Pekinas reakciju. 2025. gada 26. decembrī Ķīna noteica savas sankcijas pret 20 ASV uzņēmumiem un 10 ASV uzņēmumu vadītājiem, kuri bija iesaistīti militāra rakstura sadarbībā ar Taivānu.
Netiešā Ķīnas un arī citu valstu atbilde uz ASV īstenoto ārpolitiku bija vērojama arī diplomātiskajā jomā.
2026. gada janvāra vidū Kanādas premjerministrs Marks Karni apmeklēja Pekinu, tikās ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu, un tika izskatīts jautājums par Ķīnas un Kanādas stratēģiskās partnerības, tirdzniecības un investīciju līgumiem.
2026. gada janvāra beigās Lielbritānijas premjers Keirs Stārmers bija darba vizītē Ķīnā un tikās ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu. Tika panākti nozīmīgi lēmumi Lielbritānijas un Ķīnas attiecību uzlabošanai.
Šāgada turpmākajos mēnešos varētu būt redzams, vai šīs diplomātiskas aktivitātes raksturo Kanādas un Lielbritānijas centienus uzlabot ekonomiskās attiecības ar Ķīnu vai arī tas bija tikai diplomātisks manevrs, lai stiprinātu savu valstu pozīcijas sarunās ar ASV.