Jaunākā apkopotā statistika par zinātni un tehnoloģiskajiem sasniegumiem liecina, ka Āzijas valstis jau ir kļuvušas par pasaules zinātnes un tehnoloģiju galveno dzinējspēku, bet Amerikas Savienotās Valstis (ASV) un Eiropa ievērojami atpaliek.
Atbilstoši Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (World Intellectual Property Organization – WIPO) apkopotajai informācijai 2024. gadā 84,6% no visiem attiecīgajā gadā nacionālā līmenī reģistrētajiem patentiem piederēja Āzijas valstu (galvenokārt Ķīnas) iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Ziemeļamerikas (galvenokārt ASV) valstu iedzīvotājiem un uzņēmumiem piederēja 9,4% no visiem pasaules jaunajiem patentiem, bet visu Eiropas valstu, ieskaitot Lielbritāniju un Krieviju, iedzīvotājiem un uzņēmumiem piederēja 5,7% no jaunajiem patentiem.
1991. gadā globālais reģistrēto patentu sadalījums bija radikāli atšķirīgs. Ziemeļamerikas (galvenokārt ASV) valstu iedzīvotājiem un uzņēmumiem piederēja 37,1% no visiem pasaules jaunajiem patentiem, Eiropas valstu iedzīvotājiem un uzņēmumiem piederēja 36,3% no jaunajiem patentiem, bet Āzijas valstu (galvenokārt Japānas) iedzīvotājiem un uzņēmumiem piederēja 25,2% no visiem pasaulē reģistrētajiem jaunajiem patentiem. Āzijas īpatsvars jaunu patentu pieteikšanā un reģistrācijā no 25% 1991. gadā palielinājās līdz gandrīz 85% pēc jaunākajiem datiem, tātad pēdējo 34 gadu laikā.
Āzijā reģistrēto patentu apjoms attiecas ne tikai uz Ķīnu, Japānu un Dienvidkoreju, bet arī uz Indiju, kas tieši pēdējos gados ievērojami palielinājusi patentu pieteikšanu un reģistrāciju.
Juridiskā aizsardzība
WIPO ir viena no Apvienoto Nāciju organizācijas specializētajām aģentūrām. Tā sāka darbību 1970. gadā. Organizācijas uzdevums ir aizsargāt intelektuālo īpašumu visā pasaulē.
Tirgus ekonomikas apstākļos ieguldījumi inovācijās un attīstībā tiek atalgoti ar ekskluzīvām monopoltiesībām ierobežotu laiku (parasti 20 gadus) izmantot savu izgudrojumu vai atklājumu. Šīs monopoltiesības saņem izgudrojuma vai jaunās tehnoloģijas īpašnieks.
Patents ir dokuments, kas apliecina īpašnieka ekskluzīvas tiesības uz izgudrojuma izmantošanu. Patents nodrošina izgudrojumiem juridisko aizsardzību. Vienlaikus patenti sniedz ievērojamu labumu visai sabiedrībai, jo tehniskajai informācijai par reģistrētajiem izgudrojumiem un jaunām tehnoloģijām tiek nodrošināta publiska piekļuve. Savukārt tehnoloģiju informācijas apmaiņa nacionālā un globālā līmenī paātrina kopējo inovāciju ātrumu.
Atbilstoši starptautiski pieņemtajai un arī Latvijas Patentu valdes lietotai definīcijai: "Patents ir intelektuālā īpašuma veids, kas aizsargā tehniskās jaunrades produktus jeb izgudrojumus. Izgudrojums var būt ierīce, paņēmiens, viela vai bioloģisks materiāls, turklāt tam ir jābūt tehniskas problēmas tehniskam risinājumam."
Patenta reģistrācija
Patenta reģistrācija ietver tiesības komerciāli izmantot attiecīgo tehnoloģisko risinājumu nākamos 20 gadus.
Klasiskā patentu reģistrācija notiek pēc stingras juridiskas procedūras. Vispirms tiek sagatavots izgudrojuma vai tehnoloģiskā risinājuma apraksts, un pēc tam tiek iesniegts pieteikums attiecīgās valsts patentu valdē vai patentu birojā. Tur ekspertiem ir jāpārbauda, vai pieteikumā iesniegtais izgudrojums (vai tehnoloģiskais risinājums) ir unikāls un jauns, vai tas nav identisks kādam citam izgudrojumam vai tehnoloģijai ar jau izsniegtu patentu. Ja jaunais patenta pieteikums ir identisks ar kādu jau reģistrētu izgudrojumu, iesniegtais patenta pieteikums tiek noraidīts. Ja nav pamata noraidījumam, tad jaunais patents tiek reģistrēts.
Atbilstoši WIPO datiem laika posmā no 2017. līdz 2023. gadam patentu birojos visās pasaules valstīs kopā tika iesniegts 23,1 miljons nacionāla līmeņa patenta pieteikumu. Savukārt tikai 8,7 miljoniem patentu šajā pašā laika posmā tika izsniegtas reģistrācijas apliecības. Vidēji visā pasaulē no 2017. līdz 2023. gadam patents tika atzīts tikai 37,5% no visiem iesniegtajiem patentu pieteikumiem.
Kad patents tiek atzīts par atbilstošu, tad tā pieteicējs saņem dokumentus, kas apliecina ekskluzīvas monopoltiesības uz šī izgudrojuma vai tehnoloģiskā risinājuma izmantošanu nākamos 20 gadus. Lai attiecīgais patents būtu aizsargāts arī citās valstīs, ne tikai tajā valstī, kura izsniegusi patentu, tas ir jāreģistrē arī visās tajās valstīs, kurā varētu būt iespējama šī patenta komerciāla izmantošana. Lai gan no 1970. gada ir iespējama starptautisku patentu reģistrācija, tā joprojām aptver tikai relatīvi nelielu patentu skaitu.
Piemēram, lai ASV uzņēmums varētu saņemt samaksu par savas tehnoloģijas izmantošanu citās zemēs, tam jāiegūst patents visās valstīs (Vācijā, Japānā, Ķīnā u. c.), kurās tehnoloģiju komerciāli izmanto preču vai pakalpojumu ražošanā.
Jauno patentu skaits
WIPO patentu uzskaites statistikā ir nodalīti rezidentiem piederošie patenti un nerezidentiem – galvenokārt ārvalstu uzņēmumiem – piederošie patenti, kas vienlaikus tiek reģistrēti gan izgudrojuma mītnes valstī, gan arī daudzās citās valstīs.
Kopējais reģistrēto patentu skaits parāda gan vietējo rezidentu izgudrojumus un jaunu tehnoloģiju atklājumu skaitu, gan arī par citās valstīs radītajiem izgudrojumiem izsniegto patentu skaitu.
Pirms 34 gadiem (1991. gadā) vislielākais kopējais jaunu patentu skaits (99 tūkstoši) tika reģistrēts Eiropā (aplūkojot to kā vienotu kopumu – gan Eiropas Savienības dalībvalstis, gan citas Eiropas valstis, Ukrainu, Krieviju un Turciju ieskaitot).
ASV tika reģistrēti 94 tūkstoši jaunu patentu, bet Japānā – 36 tūkstoši. Tolaik Ķīnā kopējais jaunu patentu skaits bija 4,1 tūkstotis, turklāt lielākā daļa no tiem bija ārvalstu uzņēmumiem izsniegtie patenti par tiem izgudrojumiem, kurus ārvalstu uzņēmumi patentēja Ķīnas tirgum. Dienvidkoreja (8,3 tūkstoši patentu) pēc kopējā jauno patentu skaita 1991. gadā divkārt apsteidza Ķīnu.
Jāatzīmē, ka 1998. gadā Dienvidkorejā reģistrēja 12,5 reizes vairāk jaunu patentu nekā Ķīnā.
XX gadsimta 90. gadu otrajā pusē vislielākais kopējais reģistrēto patentu skaits bija Japānā, kura apsteidza gan ASV, gan visas Eiropas valstis. 1999. gadā Japānā tika reģistrēti 150 tūkstoši jaunu patentu, ASV – 143 tūkstoši, Eiropā – 105 tūkstoši, bet Ķīnā – tikai 6 tūkstoši jaunu patentu. Lai gan XXI gadsimta sākumā Ķīna sāka demonstrēt apbrīnojamu izaugsmi, tomēr vēl 2008. gadā Japānā tika reģistrēti 158 tūkstoši jaunu patentu, ASV – 141 tūkstotis, Eiropā – 113 tūkstoši, bet Ķīnā – 94 tūkstoši jaunu patentu.
Pēdējo 15 gadu laikā ASV, Eiropas un Japānas tehnoloģisko atklājumu dinamika apstājās, Dienvidkorejā divkāršojās, bet Ķīnā desmitkāršojās. 2024. gadā Ķīnā tika reģistrēti 976 tūkstoši jaunu patentu, ASV – 248 tūkstoši, Japānā – 139 tūkstoši, Eiropā –118 tūkstoši, bet Dienvidkorejā – 100 tūkstoši jaunu patentu.
Pēc reģistrēto patentu kopēja skaita no Eiropas valstīm līderes ir Vācija un Francija. Laika posmā no 1991. līdz 2024. gadam kopējais Vācijā un Francijā reģistrēto jauno patentu skaits bija robežās starp 10 un 20 tūkstošiem gadā – pieckārt vai pat vairāk atpaliekot no Dienvidkorejā reģistrēto patentu skaita.
Savukārt tieši pēdējā laikā ievērojamu izaugsmi demonstrē Indija. Vēl 2013. gadā Indijā tika reģistrēts mazāk par tūkstoti jaunu patentu, bet 2024. gadā kopējais reģistrēto jaunu patentu skaits pārsniedza jau 26 tūkstošos. No 2023. gada pēc kopējā reģistrēto jauno patentu skaita Indija apsteidz gan Vāciju, gan Franciju.
Rezidenti un nerezidenti
Kopējais reģistrēto patentu skaits parāda gan tehnoloģiju un inovāciju izpētes līmeni attiecīgajā valstī, gan citu valstu uzņēmumu interesi par attiecīgās valsts tirgu. Pēdējo 35 gadu laikā ASV gandrīz puse no reģistrētajiem jaunajiem patentiem nepiederēja ASV uzņēmumiem. ASV rezidentu īpatsvars no kopējā jauno patentu skaita bija starp 51,7% un 58,1%.
Savukārt Ķīnā laika posmā no 1991. līdz 2024. gadam būtiski mainījās reģistrēto patentu īpašuma struktūra. 1991. gadā Ķīnas rezidentu īpatsvars no kopējā jauno patentu skaita bija 31,8%. 2024. gadā Ķīnas rezidentu īpatsvars no kopējā jauno patentu skaita sasniedza 95,4%.
Vērtējot tikai rezidentu patentu skaitu nacionāla līmeņa patentu reģistrācijā, plaisa starp Ķīnu un Rietumu pasauli ir vēl lielāka. Līdz pat 2014. gadam pasaules līdere pēc rezidentiem piederošo jauno patentu skaita viena gadā laikā bija Japāna. Tolaik ASV un Eiropa bija mainīgās pozīcijās un ieņēma otro vai trešo vietu, izņemot vien īsus periodus, piemēram, 2008. gadu, kad otrais pasaulē lielākais rezidentiem piederošu patentu skaits bija Dienvidkorejā. No 2015. gada pasaules līdere pēc rezidentiem piederošo jauno patentu skaita ir Ķīna. Turklāt no 2021. gada Ķīnā katru gadu reģistrē vairāk jaunu rezidentiem piederošu patentu nekā ASV, Eiropā, Japānā un Dienvidkorejā kopā. 2024. gadā Ķīnā tika reģistrēts 931 tūkstotis jaunu rezidentiem piederošu patentu (66,7% no pasaules kopskaita), ASV – 131 tūkstotis (9,4% no pasaules kopskaita), Japānā – 122 tūkstoši (8,7% no pasaules kopskaita), Eiropā – 80 tūkstoši, bet Dienvidkorejā – 94 tūkstoši (6,7% no pasaules kopskaita) jaunu rezidentiem piederošu patentu.
No 2017. gada pēc jaunu rezidentiem piederošu patentu skaita Dienvidkoreja apsteidza visas Eiropas valstis.
No 2023. gada pēc jaunu rezidentiem piederošu patentu skaita Indija ir pārspējusi visas Eiropas valstis, to vidū arī Vāciju. 2024. gadā Indijā tika reģistrēti 19,6 tūkstoši (1,4% no pasaules kopskaita) jaunu rezidentiem piederošu patentu, bet Vācijā – 13,7 tūkstoši (0,98% no pasaules kopskaita). Līdz ar jau minētajām valstīm pasaules līderes pēc lielākā jaunu rezidentiem piederošu patentu skaita 2024. gadā bija Krievija (16,2 tūkstoši, 1,16% no pasaules kopējā skaita), Francija (8,8 tūkstoši, 0,63% no pasaules kopējā skaita), Itālija (6,9 tūkstoši, 0,50% no pasaules kopējā skaita), Apvienotā Karaliste (4,1 tūkstotis, 0,29% no pasaules kopējā skaita), Ziemeļkoreja (4 tūkstoši, 0,29% no pasaules kopējā skaita), Turcija (3,1 tūkstotis, 0,22% no pasaules kopējā skaita) un Polija (2 tūkstoši, 0,14% no pasaules kopējā skaita).
2024. gadā pēc jaunu rezidentiem piederošu patentu skaita Latvija bija 59. vietā pasaulē (74 patenti), Lietuva ierindojās 62. vietā (70 patentu), bet Igaunija ar 13 patentiem bija 79. vietā pasaulē.
Latvijā un Lietuvā jauno rezidentiem piederošo patentu skaits veidoja tikai 0,005% no pasaules kopējā jauno patentu skaita, Igaunijā – 0,001%. Ņemot vērā to, ka mūsu valstī dzīvo aptuveni 0,02% no pasaules iedzīvotāju skaita, tad 2024. gadā Latvija vairākkārt atpalika no pasaules vidējā jauno rezidentiem piederošo patentu skaita, rēķinot uz vienu iedzīvotāju.