Pēc graujošās sakāves konfliktu sērijā par Kalnu Karabahu (Arcahu) Erevāna vienlaikus ir zaudējusi arī ģeopolitisko motivāciju turpināt atrasties Krievijas paspārnē. Kā rezultātā pie varas esošā partija Pilsoniskais līgums un tās līderis, valsts premjerministrs Nikols Pašinjans, pēdējo gadu laikā paplašina un uzlabo attiecības ar ASV un ES, bet par mērķi uzskata Armēnijas pievienošanos apvienotajai Eiropai.
Jau cits jautājums, ka Armēnija vienlaikus ir pilntiesīga EES dalībvalsts, bet šīs Krievijas vadītās apvienības nolīgums (tāpat kā dalības ES nosacījumi) neparedz iespējas vienpusējā kārtā slēgt ar trešajām valstīm vai to apvienībām atsevišķus tirdzniecības līgumus, ieviest atšķirīgus standartus u. c. Izvēle šajā gadījumā ir ļoti vienkārša – vai nu tiek ievēroti visi EES noteikumi, vai arī savienība ir jāpamet. Šā iemesla dēļ nupat Kazahstānā notikušajā EES līderu samitā Armēnija arī tika aicināta "iespējami ātrāk" viest skaidrību par saviem nākotnes plāniem – sarīkot referendumu par valsts turpmāko kursu.
N. Pašinjana valdība tikmēr pašsaprotami cenšas no šāda soļa izvairīties, galvenokārt tādēļ, ka oficiālam un galīgam lēmumam par ārpolitiskā kursa maiņu acīmredzami būs graujošas ekonomiskās sekas. Oficiāli EES, bet faktiski Krievija ne tikai ir Armēnijas galvenā starptautiskās tirdzniecības partnere. Pateicoties dalībai EES, Erevāna par cenām, zemākām nekā tirgus cenas, saņem Krievijas dabasgāzi, naftas produktus, neapstrādātus dimantus un daudzus citus resursus, bet Krievijā dzīvojošo un strādājošo Armēnijas pilsoņu skaits, pēc dažām aplēsēm, sasniedz pusmiljonu cilvēku. Kuru naudas pārskaitījumi nodrošina vismaz 10% no Armēnijas IKP.
Izvēloties kursu uz ES, Armēnija automātiski zaudē šīs un arī vēl daudzas citas ekonomiskās preferences. Pie kam aizstāt atsevišķas piegādes vismaz šobrīd nav iespējams pat par tirgus cenām. Pesimistiskākās aplēses rāda, ka Armēnijas IKP šādā gadījumā var kristies pat par 30–40%.
Par to, ka izvēle ir grūta, liecina arī priekšvēlēšanu aptaujas. Atbilstīgi kurām ap 30% vēlētāju ir gatavi atbalstīt N. Pašinjanu, apmēram tikpat – sašķeltās prokrieviskās opozīcijas partijas. Pārējie tikmēr lēmumu joprojām nav pieņēmuši, un šā iemesla dēļ arī nav zināms, kam par labu nosvērsies svaru kausi.