Nesen medijos un sociālajos tīklos tika pievērsta uzmanība satiksmes plānošanai Rīgā. «Ģertrūdes ielas rekonstrukcijas projekta dēļ publiski saķildojusies Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas vadība,» aģentūra LETA ziņoja 22. aprīlī. Pēc dažām dienām tika vēstīts, ka «neskatoties uz Grīziņkalna iedzīvotāju neapmierinātību, Rīgas pašvaldība neplāno atteikties no satiksmes bloķēšanas Vārnu ielā».
Sociālā tīkla Facebook grupā Āgenskalna punkts/Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs šajā nedēļā izvērtās strīdi par ierosinājumu Meža ielā, pareizticīgo baznīcas tuvumā, veidot zonu gājējiem un velobraucējiem, ierobežojot autotransporta pārvietošanos.
Kopumā diskusijas par pilsētvidi un transportu spilgti parāda, ka redzējums «mans viedoklis ir vienīgais pareizais, bet pārējie viedokļi ir nepareizi» raksturīgs gan gājēju, gan velobraucēju, gan autovadītāju aizstāvjiem.
Tomēr lēmumu pieņēmējiem nevajadzētu koncentrēties tikai uz vienas interešu grupas vēlmēm. Ir jābūt ārkārtīgi atrautam no reālās dzīves, lai autotransporta plūsmu gribētu ierobežot ar tādiem risinājumiem, kas traucē operatīvo dienestu – mediķu, ugunsdzēsēju un policistu – transportam. Vienlaikus nav noliedzams tas, ka daudzās pilsētās tieši gājēju iela ir pievilcīga vizītkarte.
Taču svarīgākais ir tas, ka gājēju kvartālu veidošana nav tā steidzamākā problēma, uz kuru vajadzētu koncentrēties Rīgas transporta infrastruktūras veidotājiem. Cita, daudz aktuālāka tēma ir nepieciešamība pārskatīt sabiedriskā transporta maršrutus un kursēšanas grafikus un pielāgot tos 2026. gada realitātei.
Rīgā ir rajoni jeb, kā mūsdienās saka, apkaimes, kur XXI gadsimtā nekustamo īpašumu attīstītāji ir uzbūvējuši jaunas dzīvojamās mājas un kur ir arī daudz XX gadsimta ēku, bet sabiedriskais transports kursē reti. Ir kļūdaini domāt, ka mūsdienās sabiedriskais transports nav vajadzīgs gandrīz nevienam. Jāatgādina, ka nesen Somijas galvaspilsētā Helsinkos tika atklāts 1191 metru garš tilts, kas paredzēts tieši gājējiem, velobraucējiem un sabiedriskajam transportam.
Pilsētas būtība ir tā, ka tajā dzīvo cilvēki ar atšķirīgiem paradumiem, un pašvaldībā ievēlētajiem politiķiem ir jāņem vērā visu iedzīvotāju grupu intereses.