25. aprīļa rītā Mali radikālo islāmistu un tuaregu separātistu no Azavādas atbrīvošanas frontes (AAF) apvienotie spēki uzbruka uzreiz vairākām valsts nozīmīgākajām pilsētām. Kā lēš reģionālie mediji, uzbrukumā piedalījās 10–12 tūkstošu vīru lieli spēki, kas šim reģionam ir iespaidīga armija. Pie kam, neraugoties uz uzbrukuma vērienīgumu un pēkšņumu, lielākā daļa mērķu palika nesasniegta, bet ofensīva kopumā tika atvairīta.
Būtisks, taču ne kritisks zaudējums Mali militārajai huntai, protams, ir ietekmīgā valsts aizsardzības ministra ģenerāļa Sadio Kamaras bojāeja (cik noprotams – terorista pašnāvnieka uzbrukuma rezultātā), tomēr galvenie notikumi risinājās Kidalas pilsētā, kura bija no valsts galvaspilsētas tālākais uzbrucēju mērķis un kuru par savu galvaspilsētu uzskata tuaregu separātisti. (Faktiski Kidala ir tuaregu svētā pilsēta.)
Pilnībā ieņemt Kidalu AAF kaujinieki, kuri pilsētai uzbruka bez islāmistu klātbūtnes, jāpiebilst, nespēja. Tostarp būtiska loma bija Krievijas Āfrikas korpusa klātbūtnei pilsētā. Tomēr pēdējās ziņas liecina, ka valdības spēki un Āfrikas korpuss pēc sarunām ar tuaregiem ir devušies projām no Kidalas. Protams, ziņas no Mali pienāk pretrunīgas, tomēr par vismaz intensīvām sarunām starp AAF un valdības pārstāvjiem vēsta uzreiz vairāki avoti.
Būtiska nianse šajā gadījumā ir, ka ar savu kareivīgumu slavenie tuksneša klejotāji tuaregi, kuri kompakti apdzīvo teritorijas uzreiz vairākās reģiona valstīs, Mali ieskaitot, ir cilšu savienība, kuras dalībnieku attiecības ar vietējām valdībām ir ļoti dažādas. Tostarp daļa tuaregu ir pēdējām lojāli (apmaiņā pret pēdējo neiejaukšanos viņu iekšējās lietās), un Mali gadījumā daļa cilšu piedalījās islāmistu uzbrukumu atvairīšanā kopā ar valdības spēkiem.
Kas ir novedis pie idejas, ka arī ar AAF tuaregiem ir iespējams vienoties, kas ļautu pārtraukt milzu resursus prasošos centienus kontrolēt konkrēti Mali savulaik koloniālo varu novilktajās robežās, tā vietā visus spēkus veltot cīņai ar islāmistu radikāļiem. Un, ja sarunu Kidalā pamatā ir šāda loģika, tad Mali var kļūt par pirmo valsti reģionā, kas savā ziņā būs uzvarējusi koloniālo robežu lāstu, aizstājot to ar reālu cilšu un militārās varas simbiozi. Kas būtu negaidīts pavērsiens un iziešana ārpus ierastās loģikas robežām.