Ar mēģinājumiem izkrāpt naudu pēdējā gada laikā saskārušies 86% iedzīvotāju, turklāt 28% no viņiem – vairāk nekā piecas reizes, noskaidrots aptaujā, ko veikusi banka Citadele.
Valsts policija vēsta, ka no 2026. gada 23. februāra līdz 1. martam reģistrēti 129 krāpšanas gadījumi. 43 gadījumos iedzīvotāji zaudējuši naudu, bet 86 mēģinājumi apturēti pirms naudas pārskaitīšanas. «Šāgada pirmajos divos mēnešos krāpniekiem izdevies izkrāpt 3 973 632 eiro. Populārākās shēmas ir telefonkrāpšana, viltus investīcijas, krāpnieciskas saites un e-pasti,» informē Valsts policija.
Patlaban, martā, kad ir sācies gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas periods, pieaug nepieciešamība uzmanīties no tādiem finanšu krāpniekiem, kuri cenšas izvilinās informāciju, kas ļautu piekļūt upuru naudai, uzdodoties par Valsts ieņēmumu dienesta, citas iestādes vai bankas pārstāvjiem.
Finanšu krāpniecība, protams, nav specifiski Latvijas problēma. Taču skaidrs, ka mūsu valstī – sākot ar iedzīvotājiem un beidzot ar Saeimu un valdību – ir jādomā par to, kā šīs krāpniecības izplatību mazināt.
Ieteikumi iedzīvotājiem tiek atkārtoti atkal un atkal. Cilvēkiem, kuriem nav tādu profesionālo pienākumu, kas liktu atbildēt uz telefona zvaniem no svešiem numuriem, ieteicams atbildēt tikai uz zvaniem no labi pazīstamiem numuriem. Visi pārējie – svešie – telefona numuri ir izlēmīgi jāignorē, jo pastāv liela varbūtība, ka zvana finanšu krāpnieki, kuri meklē kārtējo upuri. Tāpat arī bez vilcināšanās jāizdzēš visi aizdomīgie e-pasti. Bez ievērības ir jāatstāj visi tie naudas prasītāji sociālajos tīklos, par kuriem nav precīzi zināms, ka tiešām reālu cilvēku ir piemeklējusi nelaime.
Finanšu krāpniecība skar arī uzņēmumus un iestādes. Piemēram, pērn pirms Ziemassvētkiem cirkulēja brīdinājumi par to, ka pat birojos klātienē mēdzot ierasties viltus kurjeri, kuri cenšas piesavināties sūtījumus vai izblēdīt finanšu datus. Ir dzirdēts arī par viltus rēķinu atsūtīšanu un par kiberuzbrukumiem.
Paralēli cilvēku piesardzības stiprināšanai likumdevēju līmenī būtu jādomā par to, kāds normatīvais regulējums un kādi risinājumi jāievieš centralizēti, valsts mērogā, lai finanšu krāpniecību tiešām mazinātu.