Viņš stāstīja, ka pali ir ikgadējs process un "Latvenergo" katru gadu notiek plūdu mācības.
"Tā ir situācija, kurai esam gatavi vienmēr. Ļoti labi, ka patlaban Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) ir uzņēmusies koordinējošo lomu. Ir situācijas, kurās mēs kā "Latvenergo" nevaram izlemt, kurai pašvaldībai prioritāri palīdzēt - vienai vajag, lai slūžas neatver, citai, lai atver," teica Čakste, piebilstot, ka šī koordinācija ir jāveic no malas.
Viņš teica, ka tehnoloģiski un zināšanu ziņā "Latvenergo" ir visaugstākajā gatavībā.
Tā kā pavasara pali parasti nozīmē arī augstu elektroenerģijas izstrādi hidroelektrostacijās (HES), uz jautājumu par prognozēm, Čakste atbildēja, ka viss ir atkarīgs no tā, cik ātri kūst sniegs un cik daudz tā ir. Ļoti daudz kas atkarīgs ne tikai no sniega segas, bet arī no pazemes ūdeņiem un to uzkrājuma.
"Parasti pali martā un aprīlī nodrošina gandrīz maksimālu izstrādi. Tas atspoguļojas arī labās cenās biržā. Bet laika apstākļi diemžēl ir ļoti neprognozējami, tāpēc redzēsim," teica Čakste.
Jau ziņots, ka "Latvenergo" koncerna apgrozījums pērn provizoriski bija 1,566 miljardi eiro, kas ir par 8,1% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt koncerna peļņa samazinājās par 27,5% - līdz 273,7 miljoniem eiro. Savukārt koncerna māteskompānijas apgrozījums 2025. gadā samazinājās par 10,1% un bija 949,8 miljoni eiro, kamēr kompānijas peļņa samazinājās par 28,5% un bija 190 miljoni eiro.
"Latvenergo" nodarbojas ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un tirdzniecību, kā arī ar dabasgāzes tirdzniecību un elektroenerģijas sadales pakalpojumu nodrošināšanu. "Latvenergo" obligācijas kotē biržas "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.