Šķiet, vārdu salikums "mākslīgais intelekts" (MI) vien retajam šodien neko neizsaka un nav dzirdēts. Jūsuprāt, cik būtiska loma patlaban ir MI gan tieši IT nozarē kā neatņemamai biznesa sastāvdaļai, gan faktiski arī visā Latvijas tautsaimniecībā kopumā? Vai MI būtu dēvējams kā papildu IT nozares instruments vai atsevišķa joma, un vai tas ir uz palikšanu?
Domāju, ka MI noteikti var saukt par instrumentu. Manuprāt, ir pat veselīgi to saukt par instrumentu, īpaši, pieņemot, ka, nereti runājot par MI, tam līdzi nāk dažādas konotācijas, ka MI būtu pielīdzināms dzīvai būtnei. Tāpēc apzīmējums "instruments" ir pateicīgs vārds, apzīmējot MI, kas gan savā ziņā ir ļoti universāls līdzeklis, tomēr mēs esam tie, kas to izmanto, un ne otrādi.
Runājot par IKT nozari MI kontekstā, diez vai būtu iespējams pārspīlēt, raksturojot, cik fundamentāli nozīmīgs MI tomēr ir gan programmēšanā, gan testēšanā, būtībā mums visos izstrādes procesos MI piedalās. Tas, kas atšķiras starp uzņēmumiem, ir MI izmantošanas spektrs – mēs paši MI ļoti daudz izmantojam tieši programmēšanā, varbūt mazāk darbā ar dokumentiem, tomēr arī tur izmantojam MI. Domāju, ka ir tiešām grūti pārspīlēt MI nozīmi, tas tiešām ir standarts, un man ir grūti iedomāties tieši IKT nozares uzņēmumus, kuri neizmantotu MI. Tāpēc noteikti MI ir uz palikšanu, un efektivitātes apjoms, ko tas pienes, ir tik liels, ka MI izmantošana tuvākajā laikā nemainīsies.
Ik pa laikam parādās bažīgi pieņēmumi, ka MI, aizvien vairāk paplašinoties, varētu būtiski aizstāt dažādās jomās cilvēka darbu un būtībā kļūt nevis par draugu, bet draudu. Minējāt, ka MI tiek izmantots arī programmēšanā. Cik lielā mērā ir pamats šādām bažām, ka MI varētu aizstāt cilvēku, – jums un jūsu kolēģiem nav bažu, ka kādā brīdī MI varētu pastumt mazliet malā ikdienas procesos?
Tās bažas ir saprotamas, un tiešām par to gana daudz tiek runāts. Tas ir normāli. Taču jāsaka, ka man personīgi par to baiļu nav, mēs arī uzņēmumā esam pārrunājuši šo tēmu. Es arī neredzu tik drīz to brīdi vai to vidi tādu, kurā cilvēks vispār vairs nav iesaistīts. Kā jau runājām, es MI uztveru kā instrumentu, kuru mēs kā speciālisti lietojam. Jā, tas mums atvieglo darbu, kaut kādus procesus tādējādi varam īstenot daudz ātrāk, tostarp varam noteikti arī kādus lielākus procesus organizēt ar MI, bet tas joprojām ir cilvēks – speciālists, kuram vispār ir jāizdomā, kāds tad tas process būs. Un tā lieta, kas varbūt ir īpašāka, ir tā, ka cilvēkam ir jāspēj noteikt kontekstu jeb to vidi, kurā mēs darbojamies. Piemēram, programmēšanas uzņēmums ASV tomēr darbojas citā vidē ar citiem regulējošajiem normatīviem, tur varbūt ir citi darbības principi, pilnīgi citas sistēmas. Bet, profesionālajā kontekstā runājot, pārmaiņas ir tajā, ka IT speciālists vairs nav tik daudz koda rakstītājs, bet instrukciju devējs, informācijas apkopotājs un noformulētājs, kāda ir konkrētās programmas funkcija, kuri aspekti ir būtiskākie. Un kamēr cilvēks domā un kamēr viņa prātā ir konteksts un visas instrukcijas, domāju, cilvēka loma nepazūd, tā transformējas mazliet citā specializācijā, un esmu pārliecināts, ka vairums speciālistu ir gandarīti, ka tāds instruments [MI] ir, jo jūt, ka tādējādi var paši paveikt vairāk ar šī rīka palīdzību, un neraizējas par savas nepieciešamības apdraudējumu.
Un tagad jautājums no otras puses – MI salīdzinoši daudz tiek izmantots dažādos nolūkos un dažādu procesu īstenošanai. Vai tomēr nepastāv risks tajā, ka varbūt daļa cilvēku pārāk daudz paļautos uz MI un šis instruments, kas patiesībā ir palīgrīks, sāktu dominēt pār cilvēku, un cilvēks savā darbā vispār sāktu paļauties tikai un vienīgi uz MI radīto.
Pārlieku liela uzticēšanās MI noteikti ir risks, īpaši tādēļ, ka MI ir, ja tā var teikt, apstiprinoša tendence (te es vairāk domāju tieši par valodu moduļiem un tekstiem kopumā), ja mēs MI jautājumu formulēsim: "Kāpēc mūsu projekts ir labs?", tas atradīs to veidu un iemeslus, kāpēc tas projekts ir labs, pat ja objektīvi tā varbūt nemaz nav. Tas ir mācīšanās, izglītības jautājums saprast, kā ir jāattiecas pret MI radīto, kurā brīdī nepieciešama veselīga skepse un kritiskā domāšana. Manuprāt, IKT nozarē strādājošajiem varbūt ir mazliet vieglāk šajā ziņā, jo mēs jau ilgu laiku darbojamies, izmantojot resursus internetā, kur arī tā skepse ir nepieciešama, ka ne visu, kas izlasāms internetā, var uztvert kā absolūtu patiesību. Ar MI ir tieši tāpat, varbūt tas arī dod iemeslu optimismam, ka būtībā jau ikvienam cilvēkam ir bijis laiks mazliet patrenēties par internetā pieejamās informācijas izmantošanu, ka tur var būt jebkas ierakstīts, bet ne visam var ticēt. Ar MI būtībā ir tieši tāpat – mums tomēr ir kritiski uz to jāraugās un jāpievērš uzmanība šīm niansēm. Jo būtiskākus procesus mēs MI uzticēsim, jo lielāks risks būs. Bet, manuprāt, šis ir no tiem riskiem, kuru var kontrolēt, protams, tas nekur nepazudīs, vienkārši tas jāpatur prātā un jāveic attiecīgi pasākumi, jāstrādā arī pašiem ar sevi, kritiski vērtējot to informāciju, ko MI ir sagatavojis. Turklāt arī MI dotajās komandās var uzdot uzrādīt tā apkopotās informācijas avotus. Kā es parasti saku, arī kontekstam ir liela nozīme. Ja mēs paprasām informāciju priekš personīgā bloga vai ieraksta kādā sociālajā platformā, iespējamās kļūdas cena ir mazāka, bet tiklīdz ar MI palīdzību sākam veidot likumprojektus vai saistošos noteikumus valsts pārvaldes līmenī, tur spēles noteikumi ir savādāki un arī attieksmei jābūt citai, tajā pašā laikā tas nenozīmē, ka mēs nevaram MI kā palīginstrumentu izmantot.
Jūsu uzņēmums ir izstrādājis programmatūru autoceļu jomā – ceļu seguma kvalitātes analīzei un autoceļu stāvokļa analīzei laikapstākļu kontekstā. Runājot specifiski šādā konkrētā jomā – cik liels ir MI devums un varbūt arī riski šādu datu analīzē, prognožu, vērtējuma aprēķiniem?
Te droši vien runa ir par mūsu IRoM projektu, lai novērtētu ceļu stāvokli, te galvenais aspekts vai galvenais dzinulis ir tas, ka MI spēj apstrādāt ļoti lielus datu apjomus, ceļu seguma stāvokļa noteikšana kā reiz ir tas, mums valstī ir ceļi tūkstošiem kilometru garumā, un visur novērtēt autoceļa kvalitāti tikai ar cilvēka resursu ir ļoti izaicinoši. Un te ir noderīgs MI, jo tas spēj apstrādāt ļoti lielus datu apjomus dažādiem mērķiem, tajā skaitā arī kvalitātes novērtēšanai. Tas ir tas, kādēļ MI šajā procesā tiek izmantots. Runājot par precizitāti, šajā ziņā ir svarīgi saprast, kāds ir potenciālā riska faktors, kas notiks, ja MI būs kļūdījies. Manuprāt, šis ir tāds labs smadzeņu vingrinājums katrā no MI pielietošanas gadījumiem, kas ir tās potenciālās sliktākās sekas, ja MI būs kļūdījies? Un šajā gadījumā, vai kāds aizbrauks aizlāpīt bedri, bet tajā vietā tās nebūs, vai arī ceļu uzturēšanas tehnika brauks tīrīt autoceļu, bet konkrētajā posmā ceļš būs tīrs... Tie ir riski, kas šajā kontekstā ir pieņemami, sekas būs, protams, izmaksu veidā, taču ieguvumi daudzkārt atsvērs riskus. Un otra nianse, ar MI izstrādātie sistēmas moduļi var norādīt precizitātes līmeni, ar kuru noteikti aprēķini vai prognozes, šajā kontekstā MI var norādīt, ka konkrētais viedoklis ir ar 90% pārliecību, bet šie secinājumi – ar 50% pārliecību, kas attiecīgi cilvēkam ļauj izdarīt konkrētu gala lēmumu attiecīgā procesa ietvaros. Respektīvi, cilvēks kopumā kontrolē procesus, nevis MI.
Galvenā nianse – MI ir labs instruments, bet cilvēks ir tas, kurš pieņem gala lēmumu.
Precīzi. Un jāsaka, ka daļa atbildības šajā jomā ir jāuzņemas arī IKT nozarei, īstenojot dažādus ar IT jomu saistītus projektus, – ir jāizskaidro lietotājiem, ko šis rīks nozīmē, kādi ir ieguvumi un potenciālie riski.
Dažādu jomu pārstāvju aptauju dati rāda, ka daļa cilvēku savos ikdienas darba procesos vēl nemaz neizmanto MI. Un iemesli ir dažādi, tostarp gan darbinieki paši neizmanto MI, gan arī uzņēmuma vadība vai īpašnieki nesaskata nepieciešamību izmantot MI savos biznesa procesos. Kā jums šķiet, cik nobriedusi ir sabiedrība, tostarp uzņēmēju kopiena, lai saprastu, ka MI ir nu jau būtisks rīks un ka tas ir priekšnosacījums tam, lai neatpaliktu no saviem konkurentiem biznesa efektivitātes pieaugumā, attīstībā?
Ir atšķirība starp dažādām nozarēm MI izmantošanas ziņā, un patiesībā tas ir pilnīgi normāli. Protams, ir loģiski, ka tieši IKT nozare ir tā, kas savos ikdienas procesos sāk izmantot dažādus jaunākos pieejamos rīkus.
Šajā kontekstā man prātā nāk viens aspekts, kas varbūt kavē vai traucē citās nozarēs darbojošos uzņēmumu attīstību digitālajā jomā – tā ir datu pieejamība un procesu digitalizācija kā tāda. Piemēram, mums ir izstrādāta lietotne WendoApp, kas paredzēta preču pasūtījumu veikšanai ēdināšanas nozares uzņēmumiem. Proti, salīdzinoši liela daļa šīs jomas uzņēmumu pasūtījumus veic, izmantojot saziņas platformu WhatsApp vai vispār veicot piezīmes burtnīcās un zvanot, un rezultātā šis process jau nav digitāls, un, ja šis process notiek šādā veidā, tad te teju nav efektīvi izmantot MI. Un mūsu piedāvātais rīks ir domāts, lai šīs jomas uzņēmēji varētu spert pirmo soli biznesa efektivizācijas virzienā, strukturējot un automatizējot pasūtījumus.
Taču kopumā runājot, manuprāt, MI izmantošanas līmenis uzņēmumā, protams, ir atkarīgs no darbinieku, tostarp vadītāju un īpašnieku, redzējuma par uzņēmuma biznesa procesu vadību – vai tur ir vieta digitalizācijai un MI, vai tomēr tā nav prioritāte.
Bet vienlaikus – vai varam izdarīt secinājumu, ka nav tā, ka MI izmantošana ir kā absolūtā panaceja jebkuras jomas jebkura uzņēmuma attīstībā. Viss ir atkarīgs no biznesa procesu specifikas.
Domāju, ka risks droši vien pastāv, ka tie, kuri neizmantos MI, zaudēs efektivitātes cīniņā. Bet tas, kad šis faktors kļūs noteicošais, būs atkarīgs no tehnoloģiju attīstības līmeņa, tirgus situācijas un konkurences apjoma. Atgriežoties pie ēdināšanas nozares piemēra – ja parādīsies restorānu ķēde, kas visos iespējamajos procesos izmantos MI un kļūs īpaši efektīvi, tas var paātrināt biznesa efektivitātes līmeņa atšķirības pieaugumu starp nozares spēlētājiem. Taču vienlaikus MI pielietojuma spektrs ir tik plašs, ka tomēr nebūtu pārspīlēti teikts, ka MI kļūs aizvien būtiskāks ikdienas procesu vadībā jebkurā nozarē.
Parunāsim par MI potenciālajiem draudiem, tostarp MI izmantošanu ļaunprātīgos nolūkos. Šo rīku aizvien plašāk mēdz izmantot arī krāpnieciskos nolūkos, turklāt ne tikai pret konkrētiem cilvēkiem, bet arī gana lieliem uzņēmumiem. Kā cilvēkam izvairīties no riskiem saistībā ar MI?
Runājot par krāpniecību, jāuzsver, ka tie riski, kas ir aktuāli šodien MI kontekstā, patiesībā ir bijuši arī iepriekš, MI tos ir būtībā krietni pastiprinājis un padarījis grūtāk novēršamus. Atminēsimies dažādas krāpniecības, izmantojot telefonu vai epastus, respektīvi, šādi riski ir pastāvējuši arī iepriekš. Līdz ar to MI ļāvis kļūt efektīvākam gan godīgajam biznesam, gan diemžēl arī ļaunprātīgajiem darboņiem, ko esam pamanījuši arī mūsu uzņēmumā. Taču pret šīm ļaunprātībām ir konkrētas zāles – tas ir treniņš. Proti, mūsu speciālisti izstrādā krāpniecības mēģinājumu imitācijas, ar kurām veic kolēģu uzmanības testēšanu, lai paaugstinātu speciālistu kritisko domāšanu un zināšanu līmeni par krāpniecības metodēm. Savukārt sabiedrības drošībai kopumā ir pozitīvi, ka par šādiem riskiem tiek runāts publiski, jo tādējādi tiek paaugstināta iedzīvotāju kompetence un mazināti potenciālie riski. Un arī IKT nozares uzņēmumi, protams, nepieciešamības gadījumā konsultē klientus šajā jomā, taču nav tā, ka tagad tas ir kāds jaunums, jo arī pirms MI ieviešanas nepieciešamības gadījumā klienti saņēma dažāda veida atbalstu digitālajos jautājumos.
MĀKSLĪGAIS INTELEKTS – DRAUGS VAI DRAUDS?
Mākslīgais intelekts (MI) ir gan cilvēka draugs, gan potenciāls drauds – tas viss atkarīgs no tā, kā to izmanto. Tādēļ šajā rakstu sērijā par MI tiks meklētas un rastas atbildes uz jautājumu – kurā brīdī MI cilvēkam un sabiedrībai kopumā rada riskus, bet kurā tas ir kā būtisks instruments ekonomikas un citu jomu attīstības sekmēšanai un attiecīgi sabiedrības labklājības līmeņa pieaugumam.
Projektu finansē Latvijas Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild SIA Izdevniecība Dienas medij