SEPLP ieskatā šādi aptaujas rezultāti norāda uz nepieciešamību nākotnē stiprināt LSM satura piedāvājumu ekonomikas jautājumu izpētes un analītikas virzienā.
Šogad pirmo reizi ikgadējā sabiedrisko mediju sabiedriskā labuma iedzīvotāju aptaujā, kuru īsteno ar mērķi iesaistīt Latvijas iedzīvotājus LSM darbības novērtējumā, noskaidroti jautājumi, kuri sabiedrībā ir aktuāli un prioritāri risināmi.
Aicinot norādīt līdz trim visaktuālākajām problēmām, 37% respondentu atzīmēja veselības aprūpi, 30% - Latvijas ekonomikas stāvokli, bet 20% - atbalstu ģimenēm un bērniem, demogrāfiju. Visretāk atzīmēti reliģijas, morāles jautājumi un ētika, tāpat arī sporta un atpūtas un Eiropas Savienības jautājumi.
Iedzīvotāji aptaujā arī vērtējuši LSM sniegumu dažādu tēmu atspoguļojumā. Salīdzinot ar pērno gadu, iedzīvotāji, kas patērē LSM, kļuvuši kritiskāki par sabiedrisko mediju spēju sniegt jaunas un noderīgas zināšanas par uzņēmējdarbību. Ja laikā no 2023. līdz 2025. gadam to pozitīvi vērtēja ap 48% LSM lietotāju, tad šogad tie ir 43%.
Pieaudzis gan to īpatsvars, kas šajā jautājumā izvēlas neitrālu pozīciju - "nedz piekrītu, nedz nepiekrītu" atzīmējuši 42% iepretim 39% pērn, gan arī negatīvo vērtējumu īpatsvars no 13% pērn līdz 15% šogad. Visvairāk pozitīvo vērtējumu īpatsvars ir krities Latvijas Televīzijai - no 48% uz 42%, un Latvijas Radio - no 48% uz 41%. Savukārt portāla "lsm.lv" darbība šajā jomā novērtēta līdzvērtīgi kā pērn, pozitīvi izsakoties 46% LSM lietotāju gan šogad, gan pērn.
SEPLP uzsver, ka iedzīvotāju novērtējums par LSM darbību tēmās, kuras iekļaujas veselības aprūpes un ģimenes tematikā, nav piedzīvojis līdzīgu tendenci un joprojām ir nemainīgi augsts. Proti, LSM satura lietotāji visbiežāk - 43% gadījumu - piekrīt, ka LSM nodrošina saturu par sabiedrības mentālo un fizisko veselību. Tāpat arī līdzīgi rezultāti - 45% - ir par attiecību veidošanu ģimenē un ar bērniem.
Tāpat caurmērā pozitīvs vērtējums saglabājas par kultūras tematiku, piemēram, 55% iedzīvotāju piekrīt, ka LSM uzlabo zināšanas par nacionālo kultūru un vietējām tradīcijām.
Saskaņā ar aptaujas datu aprēķiniem LSM vismaz reizi nedēļā lieto 74% Latvijas iedzīvotāju, bez būtiskām izmaiņām kopš 2023. gada. Zema satura patēriņš joprojām novērojams mazākumtautību vidū, vismaz reizi nedēļā sasniedzot 60% šo iedzīvotāju.
Aptauja tika sākta vēl pirms LSM no 2026. gada 1. janvāra sāka konceptuāli jaunu pieeju mazākumtautību satura veidošanā un uzrunāšanā, slēdzot krievu valodā raidošo "Latvijas Radio 4" un izveidojot vienotu portāla LSM redakciju. Tādēļ SEPLP uzskata, ka patlaban ir pāragri izvērtēt šīs jaunās pieejas rezultātu.
Vienlaikus aptaujas dati norāda, ka mazākumtautību iedzīvotājiem ir augstāka interese par ekonomikas tēmu medijos nekā latviešiem, apliecinot potenciālu LSM sasniegt plašāku šo iedzīvotāju grupu, ja tiek paplašināts ekonomikas tēmas tvērums LSM saturā, norāda SEPLP.
No iedzīvotāju vidus, kas sabiedrisko mediju saturu patērē retāk nekā reizi pusgadā, tieši Latvijas Televīzijai un Latvijas Radio gadījumos viens no galvenajiem iemesliem ir iztrūkstošs saturs par interesējošām tēmām. Tomēr visbiežāk šie respondenti norādījuši alternatīvu mediju izmantošanu, kurus neveido profesionālas mediju organizācijas, piemēram, dažādas tērzētavas un organizāciju un personu veidotas tīmekļa vietnes un blogus. Respondentu skatījumā tie piedāvā tādu informāciju, kas citur nav pieejama.
Vienlaikus saglabājas augsts sabiedrības vērtējums par sabiedrisko mediju satura kvalitāti - 51% aptaujāto pilnībā vai daļēji piekrīt, ka LSM saturs ir kvalitatīvs, iepretim 20%, kas tam pilnībā vai daļēji nepiekrīt, bet pārējie pauž neitrālu vērtējumu.
Tāpat LSM bauda visaugstāko uzticēšanos starp dažādiem informācijas avotiem, pilnīgu vai daļēju uzticēšanos saņemot no 47% aptaujāto, neitrālu attieksmi vai daļēju neuzticēšanos paužot 29%, bet pilnīgu neuzticēšanos - 24% no aptaujātajiem. Uzticēšanās LSM ziņu redakcijām saglabājas līdzīga kā LSM kopumā.
Aptaujā arī noskaidrots, ka komercmedijiem uzticas 40% iedzīvotāju, to ziņām - 33%, bet 31% uzticas mākslīgā intelekta sarunbotu ģenerētajam tekstam. Saskaņā ar aptaujas rezultātiem šos rīkus vismaz reizi nedēļā izmanto 53% Latvijas iedzīvotāju, lai uzzinātu vai noskaidrotu faktus un informāciju par kādu notikumu, kas nav saistīts ar tiešajiem darba pienākumiem. Vismazāk iedzīvotāji uzticas sociālajos tīklos publicētajai informācijai un viedokļiem, kurus par uzticamiem novērtē 17% iedzīvotāju.
Nosaucot trīs svarīgākos drošticamas informācijas avotus gadījumā, ja Latvijā notiktu kāda ārkārtas situācija, piemēram, skanētu trauksmes sirēnas, rastos milzīgi vētras postījumi vai notiktu sprādziena vilnis, 53% iedzīvotāju tā ir sabiedrisko mediju sniegtā informācija, ieskaitot LSM publicēto informāciju sociālajos tīklos. Komercmediju sniegto informāciju atzīmējuši 19% iedzīvotāju, tā vietā biežāk - 33% gadījumu - minot valsts palīdzības dienestus un saziņu ar tuviniekiem vai draugiem, ko atzīmējuši 26% aptaujāto.
Tāpat aptaujā noskaidrota dažādu vērtību jeb ideoloģiski atšķirīgu iedzīvotāju attieksme pret LSM veidoto saturu. Atšķirībā no vairuma aptauju, kur iedzīvotāju ideoloģija noteikta no pašu pētnieku puses, šajā aptaujā izmantota mašīnmācīšanās metode, lai no pašu iedzīvotāju atbildēm un uzskatiem veidotu visaptverošu Latvijas sabiedrības ideoloģisko ainavu, skaidro SEPLP.
Rezultāti liecina, ka neapmierinātākie ar LSM darbību ir izteikti konservatīvie, kā arī sociālisti, tiklab mērenie, cik izteiktie. SEPLP uzsver, ka ka saskaņā ar pētījuma rezultātiem izteikti konservatīvie veido vien 4% no Latvijas sabiedrības, tikpat daudz uzskatāmi par sociālistiem. Vienlaikus novērojams, ka LSM satura patēriņš mazina ideoloģiski pretēju grupu polarizāciju un fragmentāciju, sabiedriskajam medijam vienojot izpratni par prioritātēm, kuras valstij jārisina.
2026. gada aptauja sadarbībā ar AS "Norstat Latvija" veikta laikā no 2025. gada 8. decembra līdz 2026. gada 8. janvārim, tiešsaistē aptaujājot 3330 respondentus nacionāli reprezentatīvā interneta panelī.
Aptaujas dizainā izmantota kontrolētas nejaušības eksperimenta pieeja - katram respondentam nejaušā kārtībā tika uzdoti jautājumi tikai par vienu no trim sabiedrisko mediju zīmoliem - LTV, LR vai "lsm.lv". Deviņu indikatoru - sabiedrība, demokrātija, kultūra, sports, zināšanas, radošums, sasniedzamība, kvalitāte, ietekme - aprēķins veikts saskaņā ar SEPLP apstiprināto metodoloģiju.
Lai turpmāk vēl efektīvāk iesaistītu sabiedrību LSM darbības izvērtējumā, šogad plānots pārskatīt metodoloģiju, lai tā atbilstu jaunākajām datu ieguves metodēm un iespējām, pēc iespējas objektīvāk novērtējot LSM sasniedzamību un darbības kvalitāti no iedzīvotāju skatupunkta.