Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +11 °C
Apmācies
Piektdiena, 1. novembris
Ikars

Darba tirgus

Atvieglo atlaišanas kārtību

​Valdība pagājušajā nedēļā atbalstīja grozījumus Darba likumā, paredzot izslēgt normu, ka darbiniekus ar invaliditāti nevar atlaist. Proti, runa ir par 109. pantu, kas nosaka: "Darba devējam aizliegts uzteikt darba līgumu ar darbinieku, ja viņš atzīts par personu ar invaliditāti." Par minētajiem grozījumiem vēl būs jābalso Saeimai.

Ārkārtējās situācijas apstākļi ieskicē jaunas tendences darba devēju un darba ņēmēju attiecībās

Šobrīd, kad darba tirgū pieaug bez darba palikušo vai dīkstāvē esošo cilvēku skaits, kā arī attālināti strādājošo uzņēmumu un profesionāļu daudzums, pārmaiņas piedzīvo arī personāla atlases un piesaistes procesi, darba devēju un darba ņēmēju prasības un attiecības. Jaunas tendences iekustina gan '"jostu savikšana" un nogaidīšana, ko īsteno arī daudzi no tiem darba devējiem, kas turpina strādāt, gan pieaugošā slodze un spriedze darbiniekiem, kuri nu savieno attālinātā darba pienākumus ar mājas soli un bērnu pieskatīšanu.

Darba tirgus strauji bremzē

Latvijā līdz ar 12. martā izsludināto ārkārtējo situāciju Covid-19 izraisītās krīzes dēļ milzīgu satricinājumu piedzīvojis darba tirgus. Uzņēmumi bankrotē, darbinieki tiek atlaisti vai ir dīkstāvē, krasi mazinājies pieprasījums pēc darbaspēka. Tomēr labā ziņā ir tā, ka vēl joprojām ir nozares un uzņēmumi, kas meklē darbiniekus un ir gatavi tos nodarbināt. Tiesa, piedāvājums nebūs atbilstošs katra bez darba palikušā vēlmēm un iespējām.

Pērn izpleties darba tirgus

Latvijas ekonomikai turpinot darboties pēc iepriekšējo gadu izaugsmes inerces, vajadzība pēc darbarokām ir turpinājusi pieaugt. Rezultātā nodarbināto skaits pieaudzis, bezdarbs krities un arī maksātas lielākas algas nekā iepriekš. Latvijā pērn bija nodarbināti 910 tūkstoši jeb 65% iedzīvotāju vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem, vēsta Centrālā statistikas pārvalde (CSP). Salīdzinot ar 2018. gadu, pērn nodarbinātības līmenis palielinājies par 0,5% un nodarbināto skaits – par 0,6 tūkstošiem.

Paaudzes darba tirgū

Darbiniekiem pēc 42 gadu vecuma vidējais atalgojums Latvijā sāk kristies, un tāda pati tendence vērojama visā Austrumeiropā, liecina konsultāciju uzņēmuma Fontes veikts pētījums, kurā īpaša uzmanība pievērsta tam, kā darba tirgū veicas dažādām paaudzēm.

Produktivitāte augs līdz ar algām

Latvijā ik pa laikam dzirdam – lai tiktu pie labklājības, jākāpina produktivitāte. Minētais nenozīmē, ka vidusmēra Latvijas darbinieks strādātu par maz darba stundu. Šajā gadījumā runa ir par korporatīvā sektora radīto vērtību – jo vērtīgākas preces un pakalpojumus uzņēmums spēj radīt, jo lielāka produktivitāte naudas izteiksmē ir uz vienu strādājošo.

Pašreizējos apstākļos izdzīvos tie, kas spēj radīt vērtību un maksāt

Latvijas darba tirgus mūsu valsts tautsaimniecības attīstību nostāda aizvien jaunu izaicinājumu priekšā. Demogrāfiskās tendences, kas iepriekš bija vērstas uz negatīvu iedzīvotāju dabisko pieaugumu, kā arī uz iedzīvotāju aizbraukšanu labākas dzīves meklējumos komplektā ar ekonomiskās aktivitātes pieaugumu, šobrīd darba tirgū palielina neaizpildīto vakanču skaitu.

Jādod iespēja, lai visi varētu atrast darbu

Pagājušajā mēnesī Rīgā durvis vēra kafejnīca, kurā daļa no strādājošā personāla ir cilvēki ar īpašām vajadzībām. Citviet Eiropā šāda prakse – integrēt personas ar īpašām vajadzībām darba tirgū – tiek piekopta jau gadiem. Latvijas kontekstā šāda veida uzņēmumi ir jaunums, taču RB Cafe nav pirmais uzņēmums Latvijā, kurš dod iespēju cilvēkiem ar invaliditāti ne tikai strādāt, bet arī gūt darba pieredzi un iemaņas. Pirms gada Siguldas novadā biedrība Cerību spārni izveidoja sociālo uzņēmumu Visi var!. Tā mērķis ir dot iespēju cilvēkiem ar invaliditāti apgūt jaunas iemaņas un prasmes darbnīcās, kuras izmantot, lai nopelnītu, pārdodot savus izstrādājumus biedrības veikalā.

Latvijā jauniešu bezdarba līmenis ir augstāks nekā kaimiņvalstīs

Salīdzinājumā ar 2013. gadu jauniešu bezdarba līmenis Eiropas Savienības (ES) valstīs ir samazinājies no 24% līdz 15%, taču, kā norāda Eiropas Komisija (EK), statistika par šī gada pirmo ceturksni atklāj, ka bezdarba līmenis starp jauniešiem vēl aizvien ir visai augsts un dažās valstīs pārsniedz 30% atzīmi. EK dati liecina, ka 2019. gada 1. ceturksnī Eiropas Savienības valstīs ir reģistrēti 3,3 miljoni bezdarbnieku jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem.

Jauna realitāte

Regulāra nonākšana krustcelēs kļūst par normu, – tā ikviena strādājošā karjeras virzību jau šodien un arī turpmāk nākotnē raksturo telekomunikāciju uzņēmuma _Tet _personāla vadības direktore Ingrīda Rone.

Latvijā

Vairāk Latvijā

Pasaulē

Vairāk Pasaulē

Viedokļi

Vairāk Viedokļi

Sports

Vairāk Sports

Citi

Vairāk Citi

SestDiena

Vairāk SestDiena

KDi

Vairāk KDi

Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze

Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena

Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils

Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms

Izklaide

Vairāk Izklaide