Kāpēc Saeimas izmeklēšanas komisijas gala ziņojums par Covid-19 kļūdām un vainīgajiem sanācis bezzobains
– Saeimas deputātu Viktoru Valaini (ZZS) iztaujā Agnese Margēviča.
Par to, kas notiek Vladimira Putina galvā, un militārā konflikta iespējamību mūsu reģionā ar politologu, Krievijas un starptautiskās drošības politikas ekspertu Kārli Daukštu sarunājas Agnese Margēviča.
Nebūtu īsti pareizi teikt, ka parlamentārā izmeklēšanas komisija nebūtu nosaukusi vainīgos, kas atbildīgi par sabiedrībai daudz izmaksājušajām kļūdām vakcinācijas procesā un visā Covid-19 pandēmijas vadībā, jo piektdien pieņemtajā galaziņojumā nav minēti konkrētu atbildīgo politiķu vārdi.
Par to, kā pilienu pa pilienam brieda lēmums izstāties no Nacionālās apvienības (NA), par valdības nepieņemamajiem lēmumiem Covid-19 krīzē un partiju piedāvājuma trūkumu uzņēmējiem Saeimas deputātu, Valmieras Uzņēmēju kluba vadītāju Romānu Naudiņu iztaujā Agnese Margēviča.
Parlamentāro izmeklēšanas komisiju darba rezultāts dažādos Saeimas sasaukumos allaž ir bijis vairāk mērķēts uz kāda skandāla notušēšanu, ne vainīgo personu un problēmu izgaismošanu, un, spriežot pēc Dienas rīcībā nonākušā galaziņojuma projekta, tāds ticis iecerēts arī gadījumā ar parlamentāro izmeklēšanas komisiju, kurai kopš aprīļa bija jāizmeklē valdības kļūdainā rīcība Covid-19 pandēmijas pārvarēšanā.
Militārais saspīlējums reģionā, kā arī Krievijas ģeopolitiskās spēles ar energoresursiem, visticamāk, ārpolitikas un drošības politikas jautājumiem piešķirs būtisku lomu gaidāmajā Saeimas priekšvēlēšanu kampaņā. Ceturtdien parlamentā notikušās ikgadējās debates parādīja, ka partijas tam īsti nav gatavas, jo par šīm tēmām spēj jēgpilni debatēt ierobežots politiķu loks.
Lai gan huligānisma pants Krimināllikumā, kas ļauj sodīt līdz pat brīvības atņemšanai, jau šobrīd tiek piemērots arī pret viltus ziņu izplatītājiem, tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) šomēnes Saeimā ir iesniedzis jaunus grozījumus, rosinot specifiski nepatiesu ziņu un izdomājumu izplatīšanu kriminalizēt jaunā speciālā Krimināllikuma pantā.
Par ideju veidot jaunu superstruktūru finanšu noziegumu apkarošanai, tiesu praksi, lemjot par arestētās mantas konfiskāciju, kā arī izredzēm tikt pārvēlētai amatā Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieci Ilzi Znotiņu iztaujā Agnese Margēviča.
Laiks, kad kovidiepirkumos praktiski bez kritiska izvērtējuma tiek tērēti miljoni un tiek pieņemti nepopulāri lēmumi, kuru veiksme pandēmijas apkarošanā lielā mērā balstās sabiedrības uzticībā atbildīgajām institūcijām.
Par vakcīnu iepirkuma lietu, prokuratūras zaudētajām tiesvedībām un to, vai organizētā noziedzība un korupcija šobrīd rada draudus nacionālajai drošībai, ģenerālprokuroru Juri Stukānu iztaujā Agnese Margēviča.
Satversmes aizsardzības biroja (SAB) Izlūkošanas pārvaldes priekšnieka Egila Zviedra izvirzīšanu SAB direktora amatam var dēvēt par valstij necerēti veiksmīgu, ja salīdzina ar scenārijiem, kādi teju divus mēnešus tika iztirzāti politikas aizkulisēs.
Pandēmijas polarizētā gaisotne ir sliktākais iespējamais laiks, kad notikt Saeimas vēlēšanām, bet tieši tādā situācijā mūsu sabiedrība nenovēršami ir nonākusi.
Kas slēpjas aiz nesenajām augstu Valsts policijas (VP) amatpersonu rotācijām un lēmuma Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) priekšnieku Pēteri Bausku tomēr nesūtīt izdienas pensijā – Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks intervijā Agnesei Margēvičai.
Noslēgumam tuvojas gads, ar kura radītajām sekām mums nāksies sadzīvot ilgi, jo tās, visticamāk, ietekmēs cilvēku izvēles 14. Saeimas vēlēšanās, kas notiks jaunā gada 1. oktobrī. Ja būs tā, kā izskatās pesimistiskās prognozēs, tad īss revanša mirklis vēlēšanu iecirkņos vai gluži otrādi – parādot savu attieksmi, neaizejot uz vēlēšanām vispār, beigu beigās sagādās vilšanos pietiekami lielai sabiedrības daļai.
Par to, kā vēlētāju balsis spēs sadalīt A/P un Jaunā Vienotība un kam ir lielākas izredzes iegūt protesta balsis – Aldim Gobzemam, Aināram Šleseram vai ZZS –, ar polittehnologu Danu Titavu sarunājas Agnese Margēviča.
Bez jebkāda mājiena par pamatotām aizdomām par izdomātu vai caurcaurēm nepatiesu stāstu tomēr būsim godīgi – Rīgas domes valdošās Progresīvie/Par! frakcijas līdera Mārtiņa Kossoviča un Rīgas mēra Mārtiņa Staķa trešdienas paziņojums par 2,1 miljona eiro kukuļa piedāvājuma atraidīšanu ir viena no dīvainākajām un aizdomīgākajām aizejošā politiskā gada performancēm.
Vai jaunais Covid-19 paveids omikrons sabojās Ziemassvētkus vai arī kļūs par lūzuma punktu, vīrusam pārvēršoties par ikdienišķu, ne tik agresīvu un bīstamu, Agnesei Margēvičai skaidro RSU Bioloģijas un mikrobioloģijas katedras docents Aigars Reinis.
Ceturtdien Saeima lielā vienprātībā ar cienījamu 71 balsi par Satversmes tiesas tiesneses amatā apstiprināja ilggadējo Tieslietu ministrijas augsti stāvošo ierēdni, bet pēdējā laikā Valsts prezidenta Egila Levita padomnieci Irēnu Kucinu.
Par nākamo Saeimas vēlēšanu aritmētiku, partiju nenotikušo konsolidāciju, koalīcijas un opozīcijas partiju izaicinājumiem ar Jaunās Vienotības ģenerālsekretāru Arti Kamparu sarunājas Agnese Margēviča.
Atbilde, kā Nacionālā apvienība
(NA) gaidāmajā priekšvēlēšanu
kampaņā tiks galā ar izaicinājumiem, ko rada plašās opozicionāru-populistu frontes
dzīvošanās pa tēmām, kuras
tuvas arī konservatīvajiem, šķiet, bija interesantākais, ko sagaidīt no šīs valdības partijas
kongresa sestdien. Neteiksim, ka atbildes
netika dotas, bet tās nācās drusku pa druskai
lasīt no vairāku politiķu runām.
Valdības lēmums paštestus pretēji iepriekš plānotajam no nākamās pirmdienas, 6. decembra, neieviest kā obligātus, bet ļaut brīvprātīgu to izmantošanu, nekādā ziņā nav vērtējama kā atpakaļgaita un ieklausīšanās ekspertu un sabiedrības kritikā.
Atlika otrdien publiski izskanēt piecu slepus apspriesto Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktora amata kandidātu uzvārdiem, lai politiķi, kuri vēl pirms dažām dienām mānījās, ka tādu apspriešana nenotiek, kļūtu spiesti par šo procesu runāt jau pilnīgi citiem vārdiem. Visvairāk paguva sarunāt opozicionāro zaļzemnieku pārstāvis, vienlaikus ietekmīgās Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs un līdz ar to arī SAB virzītājas – Nacionālās drošības padomes (NDP) – loceklis Māris Kučinskis.
Ekspertu atzīta nelietderība, iepirkuma politizācija, steiga, atvieglota iepirkuma procedūra, aizdomīgi uzvarētāji – pilna buķete ar korupcijas pazīmēm. Zem kovidlaika revolucionārajiem lozungiem, ka "dzimtene liesmās", caur A/P pārraudzīto Veselības un Aizsardzības ministriju aparātiem jau gadu tempā tiek bīdīti tādi miljonu iepirkumi, kādi miera laikos nebūtu iedomājami.
Par Latvijas gatavību nosargāt robežas un politiķu spēju vienoties par SAB direktoru bijušais aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS) sarunā ar Agnesi Margēviču.
Ierobežojumi nevakcinētajiem deputātiem rada riskus nākamās Saeimas darbam, kas var izraisīt konstitucionālu krīzi, jo daļa vēlētāju balsu būs izmesta vējā, sarunā ar Agnesi Margēviču brīdina Tiesību zinātņu institūta vadītājs Ringolds Balodis.
Saeimas pagājušajā nedēļā pieņemtie likuma grozījumi, kas no aiznākamā gada būtiski palielinās dažu valsts augstāko amatpersonu atalgojumu, vairāk izskatās pēc neizmantotas iespējas kvalitatīvi argumentēt šī soļa nepieciešamību un kvalitatīvā likumdošanas procesā panākt patiesi tādu atalgojuma pieaugumu, kas risinātu Latvijas vēl aizvien būtiskāko problēmu – korupciju. Tai pretim noliekot tikai un vienīgi valsts pārvaldes algu nespēju konkurēt ar privāto sektoru
Lāčplēša dienas agrā rītā saņemtā ziņa par Jāņa Maizīša pāragro aiziešanu mūžībā ir reize, kad cilvēciska traģēdija atbalsojas politiskajā dzīvē un tādēļ nav atstājama ārpus publiskas iztirzāšanas. Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors, ņemot vērā kaut tikai vienu no šī valsts galvenā specdienesta funkcijām – attiecībā uz pielaižu valsts noslēpumam piešķiršanu, ir kā minimums viens no ietekmīgākajiem amatiem valstī. Bet SAB reālā ietekme uz politiskajiem un sociālekonomiskajiem procesiem ir neizmērojami lielāka.
Cik patiesībai atbilst veselības ministra apgalvojumi, ka panākts izlīgums ar Latvijas Ārstu biedrības valdi, kas iedragāja LĀB autoritāti, kā arī, kuras partijas to ierāva politiskajās spēlēs, LĀB bijušais viceprezidents ārsts anesteziologs Roberts Fūrmanis intervijā Agnesei Margēvičai.