Prasmes sabalansēt budžetu, pilnvērtīgi lietot tehnoloģijas, izveidot un vadīt sabiedriskās organizācijas. Tāpat arī – zināšanas un iemaņas, veidojot dzimtas koku, atmiņas un ķermeņa trenēšana – šie ir tikai daži no tematiem, kurus Latvijas seniori var apgūt un pilnveidot projektā Vecums nav šķērslis II bez maksas.
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs (LLMC) aicina pieteikties seniorus, kuriem ir demence vai citi kognitīvi traucējumi, unikālām mākslas terapijas nodarbībām, kas no 10. septembra līdz 28. novembrim norisināsies LLMC veidotajās izstādēs Rīgā. Nodarbības vadīs mākslas terapijas speciālistes Lība Bērziņa un Džūlija Volonta. Pieteikuma anketa jāaizpilda līdz 31. augustam.
"Muskuloskeletārajai sistēmai – kauliem, locītavām, muskuļiem – svarīgas ir kustības un fiziskās aktivitātes," uzsver Nacionālā rehabilitācijas centra (NRC) Vaivari fizikālās rehabilitācijas un medicīnas ārste Zaiga Kalnbērza.
Pēdējā gada laikā ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju izjutuši nepieciešamību apmeklēt psihoterapeitu vai kādu citu psihoemocionālās veselības speciālistu, noskaidrots aptieku tīkla Apotheka un pētījumu uzņēmuma Norstat veiktajā aptaujā.
Latvijas Laikmetīgās mākslas centra (LLMC) pilotprojekta ietvaros ir izstrādāts pirmais piekļuves apraksts personām ar dažāda veida invaliditāti. Projekts Pārmaiņu aģenti. Mākslas mediācija iekļaujošai sabiedrībai un laikmetīgās mākslas pieejamībai veidots laikmetīgās mākslas parka ekspozīcijai Mobilais muzejs. Nākamā sezona.
Vismaz divas stundas ir jāieplāno, lai izstaigātu lauku sētu Zemturi Kuldīgas pusē, Laides pagastā. Tas ir Kristīnes Ziemeles dzimtas īpašums, bet mazo zoo viņa attīstījusi kā hobiju, kas auklēts kopš pusaudzes gadiem. Konkrēti cik dzīvnieciņu ir viņas saimniecībā, Kristīne neņemas nosaukt. Daudz. Visi mīļi, visi labi.
Latvijas jūrnieki un viņu izglītība tiek augsti vērtēta visā pasaulē. Mūsu Jūrnieku reģistrā ir vairāk nekā 12 000 jūrnieku, no kopējā skaita 4% – sievietes. Abi rādītāji ir augstāki nekā citviet pasaulē, jūrnieku skaita ziņā uz ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem esam pasaules līderos un pirmajā vietā Eiropas Savienībā. Tomēr, kā norāda šīs nozares pārstāvji, jūrnieku pietrūkst gan Latvijā, gan citviet pasaulē. Īpaši liels pieprasījums patlaban ir pēc kuģu mehāniķiem. Pērn Latvijas Jūras akadēmijas (LJA) Jūrskola uzņēma rekorddaudz audzēkņu, un arī šogad jauniešiem pēc devītās klases tika atvēlētas aptuveni 150 budžeta vietas.
Sabiedrības novecošanās un cilvēka dzīves ilguma palielināšanās visā pasaulē liek domāt par valstu sociālās aizsardzības sistēmu stabilitāti. 2019. gadā Eiropas Savienībā (ES) un arī Latvijā vidēji katram piektajam Eiropas iedzīvotājam bija virs 65 gadiem.
Pēdējos gados pieaugsi mājdzīvnieku īpašnieku interese par iespējām apdrošināt savu mīluļu veselības problēmas un nelaimes gadījumu risku. Kā liecina aa/s Balta (PZU grupa) statistika, gada laikā apdrošināšanas atlīdzība izmaksāta katram otrajam apdrošinātajam sunim un katram trešajam kaķim. Atlīdzība retāku šķirņu dzīvnieku īpašniekiem var sasniegt pat 1000 eiro.
Koronavīrusa pandēmija ar tās daudzajiem ierobežojumiem un nākotnes neskaidrību daudziem rada stresu. Nogurums, vājums, aizkaitināmība, īgnums, nomākts garastāvoklis, satraukums, saslimšanas sajūta un elpošanas grūtības ir galvenās pazīmes, kas cilvēkam signalizē par pārlieku augstu stresa līmeni. Nereti cilvēki mēģina mazināt stresu ar dažādiem nomierinošiem augiem vai aptiekā pieejamiem dabas līdzekļiem, kuri var palīdzēt, skaidro Euroaptiekas farmaceite Zane Melberga.
Acu struktūras un funkciju pārmaiņas ar gadiem notiek tāpat kā visā organismā. Taču ir acu slimības, kas var arī neradīt subjektīvus traucējumus. Kā pareizi izvēlēties brilles, un kā laikus atklāt un novērst acu slimības – par to saruna ar Acu veselības centra optometristi Madaru Štrausu un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) profesori, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) Oftalmoloģijas klīnikas vadītāju Gunu Laganovsku.
"Esmu rīcības cilvēks, nopietnās situācijās emocijas atlieku, par tām domāju pēc tam, tomēr šajā profesijā sevī dziļi iekšā neielaižu," tā sevi raksturo ugunsdzēsēja un glābēja Elīna Bērziņa. Pēc Saldus tehnikuma absolvēšanas viņa šogad, 1. jūnijā, uzsāka darbu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Rīgas reģiona pārvaldes (RRP) 2. daļas komandā. Šeit Elīna bijusi arī praksē un atzīst – kolektīvs un darba vide bijuši noteicošie faktori, lai mērķtiecīgi turpinātu īstenot savu profesionālo ieceri un pievienotos ugunsdzēsēju glābēju komandai.
Šopavasar pirmoreiz Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) vēsturē doktorantūras studente aizstāvēja promocijas darbu vienlaikus RTU un Zviedrijas Karaliskajā tehnoloģiju institūtā (KTH). Jaunā zinātniece Brigita Daļecka pēta mikroskopisko sēņu izmantošanu sadzīves notekūdeņu attīrīšanā no farmaceitiski aktīvajām vielām un, kā pati atzīst, pirms nedaudz vairāk kā četriem gadiem pieņēmusi dzīves lielāko izaicinājumu. Viss bijis pa divi – divas augstskolas, divi darba vadītāji, divi dažādi doktorantūras norises procesi.
"Pateicoties dzīvniekiem, mūsu mājās neviens nesirgst ar depresiju, arī pandēmijas laikā," saka Ella Veinberga, audzētavas Coonberg* LV īpašniece. Viņas divstāvu namā Liepājā pašlaik mīt 25 kaķi! Un viens suns. Ir seši Turcijas Angoras kaķi, desmit Menas jenotveidīgie, divi Norvēģijas meža kaķi, Ņevas maskarādes pārstāvis. Pie nesen sadzimušajiem kaķēniem saimniece svešiniekus pagaidām nelaiž.
Lai arī mūsu imunitāti ietekmē dažādi faktori, viens no svarīgākajiem ir sabalansēts, pilnvērtīgs uzturs. Tomēr ne visu nepieciešamajā apjomā mēs varam uzņemt ar uzturu, tādēļ ir svarīgi, konsultējoties ar savu ārstu vai farmaceitu, ikdienā iekļaut augstvērtīgus uztura bagātinātājus, kas var palīdzēt imunitātes stiprināšanai.
Ar finanšu krāpšanām saistīto mēģinājumu skaits Latvijā ir dubultojies jau otro gadu pēc kārtas. Finanšu nozares asociācijas īstenotā eksperimenta rezultāti liecina, ka diemžēl krāpšanas mēģinājumiem atsaucas katrs desmitais uzrunātais. Arī senioriem jāzina par krāpnieku pielietotajām metodēm, lai steigas vai neuzmanības dēļ uz tām neuzķertos.
Pavasara atnākšana parasti nāk ar prieku par ziedēšanu dabā, taču alerģiskiem cilvēkiem ziedputekšņu klātbūtne gaisā var būt liels pārbaudījums. Jau pirms pāris gadu desmitiem speciālisti norādīja, ka cilvēku ar alerģijas izpausmēm pasaulē kļūst aizvien vairāk. Kā atzīst alergoloģe Laine Bormane, alerģija turklāt arī mainās. To ietekmē gan gaisa piesārņojums, gan klimata izmaiņas. Kādreiz putekšņu alerģija tika uzskatīta par jauniem cilvēkiem raksturīgu, tagad tā skar arī mazus bērnus. Tāpat mūsdienās konstatē vairāk smagu pārtikas alerģijas gadījumu, norāda ārste Bormane, kura pacientus pieņem Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, Alerģisko slimību izmeklēšanas un ārstēšanas centrā un Ventspils poliklīnikā. Kā sadzīvot ar alerģiskām reakcijām, kā tās ārstēt, un vai tās var uzvarēt pavisam?