Mūsdienu mainīgajā sociālekonomiskajā vidē, īpaši vēl pēc Covid-19 pandēmijas rašanās, varbūtību loma kļūst aizvien lielāka, sevišķi, ja ir runa par to, kāds labklājības un ekonomikas jomā varētu būt nule kā iesācies gads.
Saglabājoties augstām izejvielu cenām pasaules preču biržās, inflācijas līkne turpina tiekties augšup. Liela daļa Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu patlaban piedzīvo straujāko cenu kāpumu kopā XXI gadsimta pirmās desmitgades patēriņa ekonomikas pārmērībām.
Ekonomikas atlabšana no Covid-19 pandēmijas radītās krīzes pagaidām ir notikusi visai strauji, tomēr tas vēl nenozīmē, ka gandrīz jau aizgājušais 2021. gads Latvijas sabiedrībai būtu nesis labklājības pieaugumu, jo ekonomiskā izaugsme mijās ar ļoti strauju dārdzības pieaugumu.
Atšķirībā no kopējās
valsts tautsaimniecības situācijas vidējai algai Latvijā
nav bijusi nepieciešamība
pēc atgriešanās pirmskrīzes
līmenī, jo arī Covid-19 pandēmija nav apturējusi vidējās darba samaksas pieaugumu. Arī šā gada trešais ceturksnis nebija nekāds izņēmums, vidējai bruto darba
samaksai salīdzinājumā ar
atbilstošu laika periodu pērn
palielinoties par 10,4% līdz
1280 eiro, liecina Centrālās
statistikas pārvaldes (CSP)
dati.
Pasaules un arī konkrēti Latvijas tautsaimniecības atgūšanās no Covid-19 izraisītās krīzes līdz šim galvenokārt notikusi, pateicoties valstu valdību un centrālo banku finanšu injekcijām. To rezultātā nedaudz vairāk nekā gada laikā esam piedzīvojuši visai ievērojamu preču patēriņa pieaugumu, kurš citkārt būtu izpalicis.
Jaunā Covid-19 vīrusa paveida omikrona atnākšana jau paspējusi sapurināt globālos finanšu tirgus, izraisot strauju dažādu finanšu instrumentu, tajā skaitā naftas kontraktu, cenu samazināšanos.
Neraugoties uz to, ka
epidemioloģiskajā ziņā šā
gada trešais ceturksnis Latvijā bijis sliktāks nekā 2020. gada trešais ceturksnis, radot ar
tirdzniecību un pakalpojumiem saistītajām sfērām papildu sarežģījumus, ekonomiskās izaugsmes temps bijis solīds un pat straujāks,
nekā sākotnēji rēķināts.
Raugoties uz Lielbritānijā notiekošajiem ekonomiskajiem procesiem, esam pieraduši pie ziņām par sarežģījumiem šīs valsts transporta un loģistikas sfērā, par pustukšajiem veikalu plauktiem un par armijas centieniem valsti apgādāt ar degvielu.
Neraugoties uz to, ka mūsu valsts ekonomikas apjoms ir pieaudzis, to pašu nevar teikt par darba tirgu. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem šā gada trešajā ceturksnī nodarbināto iedzīvotāju skaits Latvijā bija sarucis par 15,9 tūkstošiem līdz 876,9 tūkstošiem.
Dati par ekonomisko sniegumu gan pasaulē, gan tepat Latvijā ir vērtējami pozitīvi, protams, neiztiekot bez atrunām. "Ņemot vērā apstākļus" nozīmē, ka pavisam nesen globālā tautsaimniecība ir pārdzīvojusi lielāko šoku kopš pagājušā gadsimta otrās un trešās desmitgades mijas. To var teikt par procentuālā krituma apmēriem, bet, ja rēķinātu zaudējumus absolūtos skaitļos izteiktās naudas vienībās, ļoti ticams, ka koronavīrusa atnākšana pasaulē būtu nodarījusi lielākos līdz šim zināmos postījumus.
Jaunās apkures sezonas atnākšana un ar to saistīto rēķinu aplūkošana un apmaksa nevienam vien liek nepatikā saraukt uzacis, sevišķi vēl tad, ja straujajam sadārdzinājumam nav sekojis adekvāts ienākumu pieaugums.