Mazā novadā tiecas būt kopā

Seniori Sociālajam dienestam palīdzot ļoti daudz - vākt statistikas datus, veikt aptaujas, apzināt veco ļaužu vajadzības. "Palīdz ar padomiem, dzīves pieredzi un puķēm!"Arī Sociālā dienesta vadītāja Lāsma Pūce Rojas seniorus vērtē ļoti atzinīgi: "Viņi ir aktīvi, enerģiski un reizēm jaunajiem aiziet pa priekšu."Stropa ideālā dzīveAr Rojas senioriem vispirms satiekamies multifunkcionālajā centrā Strops. Tajā uz tikšanos sanākuši NVO Rojas Invalīdu biedrības pārstāvji, taču brīvo laiku te var pavadīt jebkurš. Lielākoties no rītiem nāk seniori un Invalīdu biedrības pārstāvji, pēcpusdienās - jaunākā paaudze."Centru veidojām kopā ar Rojas Sociālo dienestu un jauniešu centru. Uzrakstījām projektu, telpas piešķīra dome - mums ir ideāla dome, kas atbalsta mūsu aktivitātes. Mūs atbalsta no visām pusēm, arī uzņēmēji - ar savām precēm, naudas līdzekļiem. Cilvēki ir ļoti ieinteresēti. Strops darbojas jau divus gadus, un mēs te sadzīvojam ideāli," uzsver Invalīdu biedrības vadītāja Erna Grīnvalde.Viņa izrāda Stropu, kur viss pieskaņots invalīdu vajadzībām, pielāgoti pat plauktiņi virtuvē. Ir plaša zāle, radošās darbnīcas, speciāli aprīkota dušas telpa ar iespēju nomazgāties. "Invalīdu biedrībā ir cilvēki no 25 gadu vecuma līdz pat 90 gadiem, kopumā 135 - pārsvarā seniori. Bet mēs nešķirojam - var nākt visi, kas ieinteresēti darboties. Kopā satiekamies sporta svētkos un kopā radošajās darbnīcās ziepes vārām," nosmej Erna Grīnvalde un piebilst - viņi ada, tamborē, apglezno, šuj, auž, lej sveces, nodarbojas ar kulināriju un floristiku, nūjo, spēlē galda spēles. "Mācāmies, smeļamies idejas arī cits no cita. Galvenais - būt spirgtiem un veseliem, možiem, radošiem un apvienoties kā vienai lielai saimei, jo esam mazs novadiņš. Cilvēki arvien vairāk tiecas būt kopā," novērojusi Grīnvaldes kundze. Pie tiem, kas paši nevar pārvietoties, biedrības pārstāvji nāk uz mājām. "Mums ir kuratori, kuri pie katra aiziet ar cienastu, izrunājas, uzklausa vēlmes. Bet savus maznodrošinātos, kam pensijas zem iztikas minimuma, atbalstām no biedrības naudiņas, katru mēnesi nopērkot pārtikas produktus 10 eiro vērtībā," paskaidro biedrības vadītāja.Atpūtas telpā satiekam seniorus Ēriku Jugbārdi un Jāni Veidemani. "Te nākam vismaz reizi nedēļā. Darām visu ko, ne tikai dambreti spēlējam: - ja vajag saremontēt galdu - saremontēsim, ja vajag krēslus salikt - saliksim, pat apmūrēsim, ja vajadzēs!" saka Ēriks. Kungi arī nūjo - tas viņu vecumā esot nepieciešams ik dienu. Jānim patīkot pavadīt laiku kopā ar jauniešiem. Kungi apstiprina - galvenā motivācija Stropā pavadīt brīvo laiku esot īpašā kopības sajūta.Šķelšanās nedod rezultātuSenioru kluba Liedags vadītāju Dzintru Pētersoni un Rojas Pensionāru apvienības padomes vadītāju Ilonu Zvaigzni satiekam Rojas Sociālā dienesta telpās.Rojā ir apmēram tūkstoš pensijas vecuma cilvēku un trīs organizācijas, kurās darbojas trešā daļa senioru! Bilstu - dažviet Latvijas mazpilsētās pat divas senioru organizācijas nevar atrast kopīgu valodu... "Pie mums tā nav! Katrai organizācijai ir savi mērķi," norāda Dzintra Pētersone. Kāpēc neapvienojas ar Invalīdu biedrību vai Pensionāru apvienību? "Liedags ir interešu klubs, vienkāršāk sakot - mēs ballējamies, draudzējamies ar 10 citiem senioru klubiem, galvenokārt no bijušā Talsu rajona. Mums nav parastas balles - tās ir ar dzīvo mūziku, priekšnesumiem, vienmēr tematiskas un pie klātiem galdiem," stāsta Dzintras kundze. Viņa ir pārliecināta - možuma un laba garastāvokļa uzturēšana veciem cilvēkiem ir ļoti svarīga. "Jauni cilvēki iegrimst depresijā, bet ko tad teikt vecajiem, kam uzglūn tā tur - ar izkapti... Tāpēc ir tik svarīgi garastāvokli uzturēt - dejot, aizbraukt ekskursijā, pie savējiem citos klubiņos. Tad seniors būs atsaucīgāks arī citām sabiedriskajām aktivitātēm."Dzintras kundzi papildina Ilona Zvaigzne: "Pensionāru apvienības padome Rojā tika nodibināta pirmā, jau tūlīt pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, bet nav tā, ka iesaistāmies tikai politikā, arī mēs ballējamies un braucam ekskursijās." Ilonas kundze darbojas Latvijas Pensionāru federācijas padomē un, taujāta par senioru organizāciju šķelšanos, uzskata - tā nekad nav devusi rezultātu: "Ja visi turētos kopā, būtu labāk. No federācijas atdalījušās vairākas organizācijas, taču tās neko vairāk nav panākušas." Rojā gan katrai organizācijai ir sava programma, taču tās savstarpēji sadarbojas, palīdz sociālajam dienestam. "It kā esam katrs par sevi, taču cilvēki iesaistās gan vienā, gan otrā un dažs vēl arī trešajā organizācijā."Tie, kas nevar atteiktGalvenais, lai vecumdienās ir labs garastāvoklis, uzskata Rojā aptaujātie seniori. Kā norāda Lāsma Pūce, sociālais dienests labu garastāvokli nevar ielikt katram kā dāvanu somiņā. "Mēs varam atbalstīt, palīdzēt radīt bāzi, lai celtu dzīves kvalitāti, bet uzmundrinājumu viņi gūst savos klubiņos. Arī mani uzaicina uz senioru ballēm, un redzu - viņi nešķiro, kurš to organizē. Galvenais, lai pašiem rodas dzīvesprieks," saka Lāsma Pūce."Tikai ne mūžam neiesēdēties mājās, tas ir visbīstamākais," uzskata Irēna Grosbaha. Kopā ar dzīvesbiedru Viesturu viņi darbojas Pensionāru apvienības padomē. Irēnas kundze saka, ka reizēm prātojot - kāpēc tik ļoti ir jāskrien, varētu padzīvot mierīgāk. "Tomēr ne - ja mājās būtu jānosēž kaut vai mēnesis, tas būtu neiespējami." Viņi darbojas arī Liedagā - nav nevienas balles, kuru viņi neapmeklētu, turklāt ilgus gadus dejojuši senioru deju kolektīvā.Ilona Zvaigzne smej: "Mēs te visi esam tādi, kuri nevar nosēdēt mājās. Un savā pulciņā aicinām visus, kuri nespēj pateikt nē."