Bēdzēja savās mājās
Decembra nogalē sazvanīju Jūliju Antonovu, jo vēlējos aci pret aci tikties ar laimes krekliņā dzimušo toiterjeriņu. Septiņus gadus vecā Pati ierejoties atsaucas uz zvanu pie durvīm, tad apošņā mūs un, saimnieces rokās paņemta, ar interesi vēro nepazīstamos atnācējus, ir mīļa, viņā ne miņas no agresijas vai bailēm.
Jūlija Antonova vēl joprojām notikušo atceras ar asarām acīs: "Dzīvesdraugs Arturs torīt aizbrauca ar Pati uz Biķernieku poliklīniku. Sunīte palika mašīnā. Arturs jau atgriezās mašīnā, kad pienāca kāda sieviete un lūdza palīdzēt noparkoties. Arturs izkāpa, palīdzēja. Braucot mājās, pusceļā pēkšņi saprata, ka mašīnā nav Pati. Nodomāja, laikam īsajā brīdī, kamēr viņš palīdzēja dāmai, sunīte izskrēja nokārtoties. Viņš drāzās atpakaļ uz poliklīniku, jo bija pilnīgi pārliecināts, ka toiterjeriņu kāds pieturēs. Ikdienā sunīte ir ļoti komunikabla, viņa arī mierīgi var iekāpt svešā mašīnā." Jūlija turpina, glāstot sunīti: "Jau vēlāk, pēc saņemtajiem ierakstiem portālā, sapratām, ka šoreiz Pati rīcība bijusi pilnīgi pretēja. Vairāki zvanītāji, kas sunīti bija redzējuši un gribējuši "sagūstīt", stāstīja, ka viņa rokās nav devusies, mukusi prom. Uztaisījusi pat sastrēgumu Biķernieku ielā, kur šoferi, lai nenobrauktu, stājušies un laiduši viņu garām." Nevaru saprast, kā Pati izdevās nokļūt līdz Mežciemam, kur viņu pamanīja Motormuzeja darbinieki un zvanīja man. Aiz pārguruma un bezizejas suņuks bezspēkā bija saļimis pie muzeja durvīm."
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena piektdienas, 05. janvāra, numurā! Ja turpmāk vēlaties Dienas publikācijas lasīt drukātā formātā, laikrakstu iespējams abonēt ŠEIT!
.....
Ina
Logičeskijs