Jāzeps Grosvalds (1891–1920) tiek uzskatīts par modernisma aizsācēju Latvijas mākslā, kurš savā daiļradē veiksmīgi saliedējis eiropeisko un nacionālo.
Izstādes pamatu veido Jāzepa Grosvalda Pirmā pasaules kara periodā tapušās kompozīcijas no Strēlnieku un Austrumu cikla, kas atrodas Vermlandes muzeja (Värmlands Museum) kolekcijā. Šie darbi Otrā pasaules kara laikā nonāca Zviedrijā, uz kurieni izceļoja Jāzepa Grosvalda māsas. 20. gadsimta 70. gadu beigās māsa Margarēta Grosvalde, rūpējoties par mantojuma saglabāšanu, 221 Jāzepa Grosvalda darbu uzdāvināja Vermlandes muzejam.
Ekspozīciju papildina 19 mākslas darbi un priekšmeti no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) krājuma, tostarp, gleznas Mērijas Grīnbergas portrets (1913), Parīzietes naktī (1913–1914), Rīga. Teātra bulvāris (1913), Pašportrets (1915), Bagdādes tirgus (1919), kā arī vairāki akvareļi un zīmējumi. Tāpat uz Vermlandes muzeju aizceļoja daži māksliniekam piederējuši priekšmeti, kas glabājas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Jāzepa Grosvalda memoriālajā kolekcijā, – persiešu valodas burtnīca, ceļojumu kaste u.c.
Izstāde ļauj izsekot jaunā cilvēka līkumotajam ceļam cauri dramatiskajiem Pirmā pasaules kara gadiem, kas pārrāva Grosvalda bezrūpīgo dendija dzīvi starp Parīzi, Rīgu un citām Eiropas metropolēm. Atrodoties karadienestā kā kavalērijas virsnieks Tukuma latviešu strēlnieku pulkā, brīvajā laikā viņš gleznoja virkni smalki niansētu akvareļu un guašas darbu, kuros attēlota dzīve frontes līnijā un strēlnieku ikdiena nometnēs, patvertnēs un ierakumos.
Pēc Krievijas revolūcijas Grosvalds pievienojās Britu militārajai ekspedīcijai uz Tuvajiem Austrumiem. Ceļojums veda no Bagdādes pāri Persijas augstienei līdz Kaspijas jūrai. Tur jaunais mākslinieks sastapās ne tikai ar Austrumzemju krāšņumu, par ko arvien bija sapņojis, bet arī ar nabadzību, badu un ciešanām, ar ko saskaras vietējie iedzīvotāji. Visu piedzīvoto Mezopotāmijā un Persijā viņš fiksēja ar otu vai zīmuli un pēc kara atgriezās Eiropā ar simtiem mākslas darbu bagāžā, no kuriem liela daļa tagad glabājas Vermlandes muzejā.
Izcilā mākslinieka mūžs aprāvās nepilnu gadu pēc atgriešanās no karadienesta Austrumos, saslimstot ar nāvējošo spāņu gripu.
Latvijas sabiedrība pirmo reizi kopš mantojuma izvešanas uz Zviedriju ar Vermlandes muzeja krājumā esošajiem Jāzepa Grosvalda darbiem varēja iepazīties 2019. gadā, kad 21 šīs kolekcijas eksponāts bija apskatāms Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā izstādē Mērijas ceļojums. Grosvaldu ģimenes stāsts, kas bija veltīta Grosvaldu dzimtas sazarotajiem likteņiem. Šobrīd LNMM top liela Jāzepa Grosvalda retrospekcija, kas notiks 2023. rudenī muzeja galvenās ēkas Lielajā zālē. Tajā būs pilnīgāk aplūkojama arī Zviedrijā esošā Grosvalda mākslas daļa.
Projekts Vermlandes muzejā ir pirmā tik plaša Jāzepa Grosvalda darbu izstāde ārpus Latvijas. Vienīgā līdz šim ārzemēs notikusī izstāde ir mākslinieka piemiņas izstāde Stokholmā 1975. gadā, bet viņa darbi tikuši eksponēti vairākās grupu izstādēs līdzās citiem Latvijas modernistiem Parīzē, Maskavā, Stokholmā, Oslo, Londonā, Berlīnē, Bordo.
Izstādes kurators: Dans Spēgels (Dan Spegel).
Projekta koordinatores Latvijā: Ieva Kalnača, Projektu vadības nodaļas vadītāja/Latvijas Nacionālais mākslas muzejs un Katrīna Vastlāve, izstāžu komunikācijas speciāliste / Latvijas Nacionālais mākslas muzejs.