Saskaņā ar tiem AIC, kas izteikts pirktspējas paritātes standartos (PPS), mūsu valstī 2019.gadā bija 71% no ES vidējā līmeņa.
Latvija apsteigusi vien Slovākijas (69%), Ungārijas (67%), Horvātijas (66%) un Bulgārijas (58%) rādītājus.
Lielāks kā Latvijā reālais individuālais patēriņš uz vienu iedzīvotāju pagājušajā gadā bijis Igaunijā (76%), Grieķijā (78%), Rumānijā un Polijā (abās valstīs 79%), Slovēnijā (83%), Maltā un Čehijā (abās valstīs 85%), Portugālē (86%), Spānijā (91%) un Lietuvā (92%).
Savukārt lielāks nekā ES vidējais rādītājs AIC, kas izteikts PPS, pērn bija Luksemburgā (135%), Vācijā (122%), Austrijā (118%), Dānijā (116%), Nīderlandē un Beļģijā (abās valstīs 114%), Somijā un Lielbritānijā (abās valstīs 113%), kā arī Francijā un Zviedrijā (abās valstīs 109%).
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju, kas izteikts PPS, 2019.gadā veidoja 69% no ES vidējā līmeņa. Mazāks šis rādītājs bijis tikai Bulgārijā (53%), Horvātijā (65%) un Grieķijā (66%).
Lietuvā IKP rādītājs, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, pagājušajā gadā bijis 84%, bet Igaunijā - 84%.
Savukārt visaugstākais šis rādītājs bijis Luksemburgā, kur IKP uz vienu iedzīvotāju pagājušajā gadā bija 260% no vidējā līmeņa blokā, kurai seko Īrija (193%), Dānija (130%) un Nīderlande (128%).
Eurostat norādīja, ka Luksemburgas augstais IKP rādītājs daļēji ir saistīts ar lielo ārvalstu darbinieku skaitu valstī, kas nozīmē, ka šie darbinieki sniedz ieguldījumu valsts IKP, bet netiek uzskatīti par iedzīvotājiem, rēķinot IKP uz vienu valsts iedzīvotāju.
Eirozonas 19 dalībvalstīs gan IKP, gan AIC uz vienu iedzīvotāju pērn bija 106% no ES vidējā.
Datus par pirktspēju izmanto, lai lemtu, kuras ES valstis un reģioni var pretendēt uz kohēzijas fondu līdzekļiem. Lai saņemtu šādu atbalstu, reģiona IKP ir jābūt mazākam par 75% no ES reģionu vidējā līmeņa, kas tiek izteikts kā 100%
Eurostat aprēķina IKP un AIC uz vienu iedzīvotāju, izmantojot mākslīgu naudu PPS, kura izslēdz atšķirīgu valūtu kursu ietekmi.