Lielāko platību pagājušajā gadā saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem (CSP) aizņēma ābeļu stādījumi - 3750 hektāru - jeb 44%, upenes - 1260 hektārus jeb 15% un smiltsērkšķi 1125 hektāru jeb 13%. Vislielākais platību pieaugums pērn gadā salīdzinājumā ar 2017.gadu bija upenēm - par 250 hektāriem - un smiltsērkšķiem - par 163 hektāriem.
2018.gadā augļu un ogu kopraža palielinājās par 60%. ZM atzīmē, ka attiecīgajos CSP datos iekļauta arī informācija par piemājas dārziem.
Tikmēr ābolu cena 2018.gadā salīdzinājumā ar 2017.gadu palielinājās par 21%, bet upenēm - 2,3 reizes. Ābolu iepirkuma cena 2018.gadā bija 592 eiro tonnā. Savukārt upeņu iepirkuma cena sasniedza 2 444 eiro tonnā.
Departamenta sagatavotais augļu ikmēneša pārskats liecina, ka 2018./2019.gads augļkopības nozarē vērtējams kā stabils. Vidējā Eiropas Savienības (ES) ābolu cena no 2018.gada novembra līdz 2019.gada maijam stagnē, saglabājot vidēji 0,55 eiro kilogramā. Šā gada jūnijā ES vidējā ābolu cena pieaugusi par 2%.
Latvijai raksturīgo augļu un ogu tirdzniecības apgrozījums šā gada pirmajos četros mēnešos bija 13,3 miljoni eiro, kas ir par 23% mazāk nekā iepriekšējā gadā. Eksports samazinājies par 34%, imports - par 17%. Ārējās tirdzniecības negatīvais saldo, salīdzinājumā ar 2017.gada attiecīgo periodu ir samazinājies par 18% jeb 3,7 miljoniem eiro.
Laikā no 2019.gada janvāra līdz aprīlim Latvijai raksturīgo augļu un ogu eksports sasniedza 3849 tonnas, kas ir par 3% mazāk nekā pirms gada. Eksportētākie augļi bija āboli un bumbieri, kuri veidoja 92% no kopējā eksporta apjoma attiecīgajā periodā. Savukārt galvenās partnervalstis bija Baltijas valstis, veidojot kopumā 97% no kopējā ārvalstu tirgos realizētā ābolu un bumbieru apmēra.