Pļaviņu HES ir neatsverama nozīme Latvijas energosistēmā, un tā joprojām ir viena no lielākajām HES Eiropas Savienībā, uzsver Latvenergo.Pļaviņu HES turbīnas savos 50 darbības gados kopumā saražojušas 76 TWh (teravatstundas) elektroenerģijas. Ar šo enerģijas apjomu pie vidējā gada patēriņa valstī - 7,35 TWh - tā varētu nodrošināt Latvijas pieprasījumu 10 gadus. Savukārt šā elektroenerģijas daudzuma saražošanai stacija 50 gados ir izlietojusi 930 kubikkilometru lielu ūdens apjomu, kas līdzinās aptuveni diviem Baltijas jūras Rīgas jūras līča tilpumiem vai 2274 Rāznas ezeriem.Latvijas energosistēmā Pļaviņu HES ir ļoti būtiska nozīme - tā ir Latvijā lielākā elektroenerģijas ražotne, kuras uzstādītā jauda atbilst vidējam elektroenerģijas patēriņam Latvijā. Strādājot palu laikā, stacija var nodrošināt visas Latvijas elektroenerģijas patēriņu diennaktī. Pavasara palu laikā stacija ne tikai strādā ar pilnu jaudu, bet arī piedāvā iespaidīgu skatu tās apmeklētājiem - atverot aizvarus, pāri pārgāznēm gāžas milzu ūdenskritums.Hidroelektrostacijā 50 gadu laikā regulāri ir notikusi modernizācija, un arī pašlaik stacijā notiek rekonstrukcija, kurai noslēdzoties 2017.gadā stacijas jauda no līdzšinējiem 894 MW (megavatiem) pieaugs līdz 912 MW. Tāpat hidroagregātu kalpošanas laiks tiks pagarināts par vismaz 30 gadiem un par 40 % samazinātas to uzturēšanas izmaksas.Baltijas valstu mērogā Pļaviņu HES ir nozīmīga loma energosistēmas stabilitātei gadījumā, ja notiek neplānota bāzes staciju atslēgšanās vai avārija - tā nodrošina visas Baltijas valstu energosistēmas avārijas rezerves. Stacija strādā vienotā 330 kV (kilovolti) augstsprieguma līniju energosistēmā ar Igauniju, Lietuvu un Krieviju. Pļaviņu HES veiksmīgi konkurē ar citām elektroenerģiju ģenerējošām stacijām_ Nord Pool _biržā.Pļaviņu HES būtiski atšķiras no līdzīgas jaudas elektrostacijām - tā ir ļoti kompakta, ūdens pārgāznes un ražošanas telpas apvienotas vienotā blokā, kurā turklāt ierīkots autotransportam paredzēts tunelis - vienīgais Latvijā. Elektroenerģijas ražotne ir unikāla un vienlaikus vēsturiska būve gan Latvijā, gan Eiropā, jo tā aizvien pārsteidz inženiertehniskos speciālistus un stacijas viesus ar vairākiem faktiem un rādītājiem:- stacijas būvniecība un darbība pirmo reizi praksē pierāda, ka iespējams būvēt vidēja krituma elektrostaciju uz mīkstas grunts;- Pļaviņu HES palu laikā var nodrošināt visas Latvijas elektroenerģijas patēriņu diennaktī;- Pļaviņu HES mašīnzāles tilta celtņa celtspēja ir 250 tonnu, kas ir lielākā Latvijā. Divi celtņi atrodas HES augšbjefā, un to celtspēja ir 2 x 210 tonnu. Smagākais aizvars Pļaviņu HES sver 250 tonnu;- Aizkraukle ir jaunākā pilsēta Latvijā, tā radās 20. gadsimta sešdesmitajos gados kā Pļaviņu HES celtnieku ciemats. 1967.gadā tas ieguva pilsētas statusu. Līdz 1990. gadam to sauca par Stučku, bet tad pārdēvēja par Aizkraukli;- stacijas būvniecības piecu gadu laikā izraka un uzbēra zemes daudzumu 14 miljonu tonnu apjomā - tas atbilst divu Heopsa piramīdu svaram Ēģiptē;- Pļaviņu HES ūdens līmeņa starpība abās aizsprosta pusēs ir 40 metru, tas pārsniedz deviņstāvu mājas augstumu;- hidroelektrostacijā atrodas vienīgais autotransporta tunelis Latvijā, tā garums ir 188 metri, kas aptuveni atbilst 9 elektrisko vilcienu vagonu garumam;- elektroenerģijas ražotni ekskursijās vidēji gadā apmeklē 2000 interesentu;- Daugavā lejpus stacijai ir noķerta lielākā zivs Latvijā - 2,42 metrus garš un 84,5 kilogramus smags sams.
FOTO: Pļaviņu HES aprit 50 gadi. Fakti un dati par Latvijā lielāko elektrības ražotni
Decembrī aprit 50 gadu, kopš pirmās elektroenerģijas kilovatstundas Latvijai sāka ražot Pļaviņu hidroelektrostacija (HES), portālu Diena.lv informēja Latvenergo pārstāve Ivita Bidere. 1965.gada decembrī ekspluatācijā pakāpeniski tika nodoti pieci hidroagregāti - tas ir stacijas vēsturiskais dzimšanas brīdis.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.