"Conexus" pārstāvji skaidro, ka jau šobrīd dabasgāzes piegādes pamatā tiek organizētas no Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināļa (LNG), savukārt no nākamā gada reģionā jau būs divi šādi avoti, darbu sākot Somijas Inkoo LNG terminālim.
Uzņēmumā arī uzsver, ka gan Latvijas dabasgāzes infrastruktūra, gan sistēmas lietotāji ir gatavi Enerģētikas likuma prasībai par dabasgāzes piegāžu no Krievijas aizliegumu.
"Conexus" valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss norāda, ka jau šogad tirgus dalībnieki ir apzinājušies riskus un atbildīgi veikuši piegādes avotu diversifikāciju, nepaļaujoties uz dabasgāzes plūsmām no Krievijas. "Tikmēr no 2023.gada infrastruktūras uzlabojumi, Inčukalna pazemes gāzes krātuve un divi LNG termināļi mūsu reģionā dabasgāzes apgādi padarīs drošāku, nekā līdz šim," viņš uzsver.
Bariss arī norāda, ka ir izstrādāti un ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju (SPRK) saskaņoti atbilstoši pārvades sistēmas lietošanas noteikumi, kas nepieļauj dabasgāzes piegādes no Krievijas, tomēr tranzīta plūsmas no Krievijas uz Kaļiņingradu caur vienoto Igaunijas-Latvijas tirgus zonu būs iespējamas. Vienlaikus tranzīta paziņojumā noteikto tranzīta jaudas piešķiršanas pieprasījumu varēs noraidīt, lai samazinātu ietekmi uz citiem sistēmas lietotājiem un veicinātu piegādes drošību.
Jau ziņots, ka "Conexus" apgrozījums šogad deviņos mēnešos bija 39,322 miljoni eiro, kas ir par 4,8% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn, savukārt uzņēmuma peļņa saruka par 28,1% - līdz 6,861 miljonam eiro.
"Conexus" lielākais akcionārs ir valstij piederošais "Augstsprieguma tīkls" (68,46%), kamēr 29,06% akciju pieder Japānas uzņēmuma "Marubeni" pārvaldītajam fondam "MM Capital Infrastructure Fund", bet 2,48% - pārējiem akcionāriem.