Labklājības ministrijā skaidro, ka iespēja palielināt atbalstu ģimenēm, kuras diendienā aprūpē gan savus bērnus, gan arī pieaugušos ģimenes locekļus ar ļoti smagiem funkcionālajiem traucējumiem kopš bērnības, rasta, lai mazinātu risku šos cilvēkus ģimenes finansiālās kapacitātes trūkuma dēļ ievietot ilgstošas aprūpes iestādēs.
Kāda māmiņa, kuras nepilngadīgajam dēlam ir smagi funkcionālie traucējumi un kuram regulāri nepieciešams apmeklēt dažādus ārstus, gan Dienai norāda, ka būtu gatava atteikties no pabalstiem, ja valstī tik tiešām būtu labāk nodrošinātas citas iespējas, kas palīdzētu mazināt sociālās atstumtības risku. "Pabalsti jau ir labi, bet nevajag radīt ilūziju, ka 100 eiro atrisinās rindas pie ārstiem un uz rehabilitāciju, cīņu par iekļaujošo vai kvalitatīvu speciālo izglītību, tehnisko palīglīdzekļu rindas un piemērotību, kā arī asistentu trūkumu un smieklīgo atalgojumu," viņa saka.
Problēmu ar asistentu trūkumu nenoliedz arī ministrijā. Tajā atgādina, ka Latvijā patlaban norit projekts, kura mērķis ir pilnveidot sociālo pakalpojumu sistēmu, izstrādājot un aprobējot sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu finansēšanas mehānismus un atbalsta personas pakalpojuma ieviešanas mehānismu. Projektā notiek bērnu un viņu ģimeņu vajadzību izvērtējums, kuru veic dažādi speciālisti.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 4. aprīļa, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Invalīds