Pēdējā Eiropas Komisijas (EK) pētījumā par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) plaisu Latvija ir izcelta kā viena no dažām valstīm (Ungārija, Polija un Slovākija), kam īpaši sekmīgi izdevies šo rādītāju samazināt. Latvijā PVN plaisas vēsturiskais maksimums bija 42% no visām potenciālajām nodokļu saistībām (2009. gadā), bet pēdējos divos (analizētajos) gados PVN plaisa sasniegusi savu minimālo vērtību (2021. gadā – 7,3%, bet 2022. gadam prognozēti – 4%). Faktiski 12 gados (no 2009. līdz 2021. gadam) PVN plaisa samazinājusies gandrīz sešas reizes, kas Eiropas mērogā tiešām ir ļoti augsts temps. Salīdzinājumam: mūsu kaimiņiem PVN plaisa 2021. gadā bija 1,4% (Igaunijai) un 14,5% (Lietuvai).
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ieskatā ļoti būtisku ieguldījumu PVN plaisas ierobežošanā deva detalizētas informācijas par darījumiem deklarēšana PVN deklarāciju pielikumos, reversa režīma ieviešana atsevišķām preču grupām, kā arī efektīvs darbs ar fiktīviem komersantiem – to reģistrēšanos PVN reģistrā nepieļaušanu un operatīvu "saimnieciskās" darbības ierobežošanu.
Ne tik strauji 2021. gadā (pret 2020. gadu) Latvijas PVN plaisa ir samazinājusies par 1,6 procentpunktiem, kas ir mazāk nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES). Vidējais PVN plaisas samazinājums ES dalībvalstīs bija 4,3 procentpunkti. Līdz ar to Latvijas PVN plaisa ir virs ES mediānas rādītāja (4,9%).
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 16. maija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00