Plašu uzmanību piesaistījis auditoru ieteikums Rīgas domei atbrīvoties no uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks (RNP). Tātad – to privatizēt. Vai pašvaldības (Rīgas, citu pilsētu) atteikšanās no namu apsaimniekošanas ir atbalstāma un kāpēc?
Jāvērtē katra situācija atsevišķi. Ja mēs runājam par RNP, tā, manuprāt, ir pilnīgi aplama ideja. Uz šo jautājumu nevar skatīties tikai no funkciju viedokļa, ir jāvērtē arī sasniedzamie mērķi. Jāskatās plašāk – kādas mājas apsaimnieko RNP. Pārsvarā – 90% – tie ir sērijveida daudzdzīvokļu nami mikrorajonos. 3000 to ir ļoti kritiskā tehniskā stāvoklī. Ja mēs skatāmies pieejamos atbalsta mehānismus, tad ar tiem, pat ja visus ieguldītu Rīgā, ļoti daudz ko nemainītu. Tāpēc šajā gadījumā publiskai personai, kas ir pašvaldība, procesa vadība tomēr būtu jāuzņemas uz sevi.
Izskatās, ka pašvaldība to negrib?
RNP šobrīd ir izcils paraugs uzņēmumam, kas ir gadiem gatavots privatizācijai. Tikai ne ar saimnieka skatu, bet ar domu, kādā veidā šo uzņēmumu nodzīt tik tālu, lai tas būtu pārdodams par lētu naudu. Gan PNB bankā zaudētie seši miljoni, gan paša uzņēmuma saimnieciskā struktūra neliecina par ko citu. Pie tādiem apstākļiem šim uzņēmumam drīzāk būtu nepieciešama pilnīga restrukturizācija, lai šis uzņēmums kalpotu par galveno aktīvu, caur kuru šie jau pieminētie mājokļi tiktu sakārtoti.
Līdz ar to Rīgā pilnīgi noteikti nebūtu atbalstāma šāda namu apsaimniekotāja nonākšana privātās rokās. Nevar cerēt, ka privātais sektors paņems māju apsaimniekošanā un tad pats sāks ieguldīt naudu, lai tās mājas atjaunotu. Tā nenotiks.
Privātais apsaimniekotājs darbu sāks ar maksas par pakalpojumiem celšanu?
Jā, pirmām kārtām pacels pakalpojuma maksu. Un tad jāskatās, cik cilvēki ir vispār maksātspējīgi. To visu ļoti lieliski ilustrēja Valsts kontroles pēdējais speciālais ziņojums par namu pārvaldīšanu. Arī šobrīd, kad ir Covid laiks, vairāk ir to cilvēku, kas nestrādā, vairāk laika pavada mājās, līdz ar to komunālie rēķini aug, ienākumi samazinās. Ja apsaimniekošanu nodrošinātu privātais uzņēmējs – kādā veidā viņš šos iedzīvotājus var atbalstīt?
Vēl lielākas grūtības ir ar māju atjaunošanu. Galvenais izaicinājums būtu novērst sociālo krīzi – lai jau pieminētās 3000 daudzdzīvokļu mājas Rīgā, kas ir bēdīgā tehniskā stāvoklī, tiktu atjaunotas. Lai nenonāk līdz tam, ka kādā brīdī ir atzinums, ka tās vairs nav ekspluatējamas. Es redzēju ekspertu pētījumus, tehniskos atzinumus, atkārtošos, Rīgā tās ir 3000 mājas, kurām jau ir beidzies inženierkomunikāciju kalpošanas ilgums, tās ir kritiskā soļa attālumā līdz tam brīdim, kad tajās aizliegtu dzīvot. Jautājums – kā šo situāciju varētu novērst.
Visu interviju lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 28. maija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Rosļikova, Petrova &co barotne
neridziniece
Krējums Saldais