Savā ikdienā Juris ir medicīnas sabiedrības ARS Informācijas tehnoloģijas (IT) nodaļas vadītājs, bet paralēli darbam kopā ar sievu Dainu laiku velta tam, lai palīdzētu Latvijas skolu audzēkņiem gūt panākumus dažāda mēroga matemātikas olimpiādēs un sacensībās. «Juris Škuškovniks jau kopš studiju gadiem iesaistījies Latvijas matemātikas olimpiāžu darbu labošanā, daudzus gadus viņš ir Atklātās matemātikas olimpiādes 7. klašu grupas žūrijas komisijas priekšsēdētājs, un bieži vien visus darbus (~400-500) izlabojis viens pats. Jau daudzus gadus Juris Škuškovniks pavada Latvijas skolēnu komandas uz Starptautisko matemātikas olimpiādi un matemātikas sacensībām Baltijas Ceļš. Jura sieva Daina iesaistās skolēnu komandas psiholoģiskā sagatavošanā pirms starptautiskiem startiem,» izvirzot Juri Škuškovniku un viņa ģimeni Latvijas lepnuma balvai raksta Rīgas 64. vidusskolas pedagogi. Šo skolu Juris absolvējis 1977. gadā.
Skola iemāca brīvdomību
«Viens no maniem skolasbiedriem, vēsturnieks Gvido Straube ir teicis, ka 64. vidusskola viņam iemācīja brīvdomību, un es varu teikt to pašu,» atceroties savus skolas gadus bilst J. Škuškovniks. Arī viņa mūža aizraušanās ar matemātiku aizsākusies jau skolas gados.
«Noteikti nebiju paraugskolnieks, bet matemātika, fizika un ķīmija man padevās, un, kad sāku piedalīties olimpiādēs, tad guvu labu rezultātus,» atceras Juris un uzsver, ka viņam paveicies ar matemātikas pedagoģēm «gan skolotāju Anitu Šmiti, gan skolotāju Elgu Gaili. Tieši pateicoties matemātikas skolotājai es jau 8. klasē ieguvu bibliotēkas – tagadējās Gaismas pils priekšteces – lasītāja karti. Tur parasti ielaida tikai studentus, nevis skolēnus, un tas, ka es šajā bibliotēkā pavadīju ilgas stundas gan pie matemātikas, gan pie psiholoģijas grāmatām, ir skolotājas nopelns.»
Uz jautājumu, kāpēc patlaban sabiedrībā valda uzskats, ka matemātika nav jauniešu iecienītāko mācību priekšmetu vidū, Juris atbild, ka viņaprāt, šis uzskats esot aplams, bet, «protams, skolnieku interese par kādu mācību priekšmetu lielā mērā atkarīga no pedagoga darba stila.» Jura sieva Daina akadēmiskā līmenī pēta matemātikas izraisīto trauksmi, un viņai pētījumi atklāj interesantas atziņas – ja sākumskolas skolotājai pašai iekšēji ir skepse pret matemātiku, tad tā var ietekmēt skolēnus. Nepatiku pret matemātiku var radīt arī pārspīlēta piespiešana to apgūt, jo, Jura vārdiem sakot, «rīkojumu formā nevar likt apgūt ne matemātiku, ne mākslu. Matemātika ir interesanta, bet ja matemātikas apguvi sāk uzspiest, tā kļūst neinteresanta».
Tomēr daudziem jauniešiem matemātika šķiet interesanta. Jau gadiem un arī patlaban ir ne mazums jauniešu, kuri matemātikā gūst pat starptautiska līmeņa panākumus, liecina Jura un Dainas pieredze, gatavojot jauno paaudzi olimpiādēm.
«Latvijai pasaules mērogā ir vidēji rezultāti, jau gadiem parasti ir aptuveni 66 vieta 100-110 valstu konkurencē, bet, jāņem vērā, ka mūsu valsts jaunieši, kuri starptautiskā mērogā nesasniedz virsotnes, Latvijas mērogā ir labāko vidū, turklāt starptautiskā konkurence ir sīva. Vērā ņemami panākumi pēdējā laikā ir Singapūras jauniešiem, jo tur ir ļoti daudz skolnieku ar spēcīgām darbaspējām un arī pedagogi ir augstā līmenī. Tāpat ir arī Ķīnā. Somijas jauniešiem ir ļoti labi rezultāti testos, jo tur skolēni tiek trenēti īpaši testiem,» uzsver matemātiķis un piebilst, ka, viņaprāt, «skolās izglītības līmenis tieši matemātikā Latvijā bijis augsts jau daudzus gadus desmitus, pat gadu simtus, arī XX. gadsimta otrajā pusē tika saglabāts augsts līmenis un patlaban, sekojot inercei, līmenis ir labs.»
Bieži izskan pesimistiski izteikumi, ka Latvijas izglītības sistēmā netiek ieguldīts pietiekami daudz naudas. «Tas, ka nav liela finansējuma, traucē. Ja būtu vairāk naudas, būtu vairāk pulciņu, vasaras skolu, nometņu, un tas palīdzētu Latvijas jauniešiem gūt labākus panākumus. Polijas jaunieši, piemēram, sāka gūt lielākus panākumus, kad Polija viņu sagatavošanā sāka ieguldīt lielāku finansējumu.» uzsver J. Škuškovniks un tūlīt viņam raksturīgā optimismā piebilst, ka pats nepieciešamākais finansējums, kas vajadzīgs olimpiāžu apmeklēšanai, atrodoties vienmēr, pat ekonomiskās krīzes gados un arī tad, kad olimpiādes notikušas tālās, eksotiskās zemēs – Kolumbijā, Argentīnā, Dienvidāfrikā, Āzijas valstīs, uz kurām nokļūšana maksā dārgi. «Jau pierasts, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) saka: «naudas nav un nebūs», bet vēlāk izrādās, ka nav tik traki un nauda atrodas. Turklāt arī pašvaldības ļoti palīdz tiem jauniešiem, kuri nāk tieši no konkrētās pilsētas vai novada. Gadās, ka finansiālu atbalstu sniedz arī jauniešu vecāki, palīdz dažādi uzņēmumi, arī uzņēmumi, kuros strādā olimpiādes dalībnieku tuvinieki un tie uzņēmumi, kuri vienkārši vēlas atbalstīt talantīgus jauniešus,» stāsta matemātiķis un arī uzsver, ka neatbalsta sabiedrībā ierasto stilu «kritizēt visu, ko IZM dara», un teic: «Negribu arī ministrijai pieglaimoties, tās darbs varētu būt labāks, bet ministrijas darbinieku vidū ir daudz gaišu, inteliģentu cilvēku, reizēm viņi tikai atrodas tādā situācijā, kad jāpieņem nelabvēlīgi lēmumi.»
Jāpērk pat termoss
Piedalīšanās matemātikas olimpiādēs un sacensībās var dot milzīgu gandarījumu, bet neiztiek arī bez uztraukumiem. Lai intelektuālā spriedze nekļūtu destruktīva, daudz palīdz Daina, liekot lietā savas zināšanas psiholoģijā, un reizēm pat viena īstajā brīdī pasacīta frāze var jauniešus gan nomierināt, gan iedvesmot. Būtiski esot jauniešus motivēt grūtību pārvarēšanai, jo «ja no grūtībām muksi, tad sarežģītu uzdevumu neatrisināt.»
Skolēnu starptautiskās matemātikas sacensības Baltijas ceļš no daudzām citām atšķiras ar to, ka tur notiek komandu cīņas, tāpēc būtiska ir jauniešu prasme sadarboties, un te arī nenovērtējams ir psiholoģijas doktores Dainas Škuškovnikas padoms.
Pieredze liecina, «komandai jābūt savam līderim, kurš prot kopējā darbā iesaistīt un saliedēt visus komandas dalībniekus. Ne katrs grib būt līderis, ir jaunieši, kuri ļoti labi rēķina, bet viņam nav talanta un vēlmes vadīt. Bieži komandā ir kāds cilvēks, kurš savā domāšanas veidā un uzdevumu risināšanas stilā ļoti atšķiras no pārējiem, bet līderim arī šo cilvēku jāprot iesaistīt kopējā darbā. Ja komandā ir kāda meitene, tad puiši neizbēgami cenšas izrādīties, bet uzdevumu risināšanai tas noteikti nepalīdz,» ar smaidu gadu gaitā gūtos novērojumus izklāsta Juris.
Olimpiādēs, it īpaši, tālās zemēs neiztiek arī bez piedzīvojumiem. Lai šovasar nokļūtu uz starptautisko olimpiādi Keiptaunā Dienvidāfrikā vajadzējis pārvarēt daudzus birokrātiskus šķēršļus, bet, tur aizbraucot, nācies krietni nosalt. Latvijā bija vasaras vidus, bet Dienvidāfrikā - ziema, naktī tikai nulle grādu, atceras matemātiķis. Pirmo reiz viņa bagātajā pieredzē Jurim Latvijas komandai nācies pirkt cimdus, un jaunieši rēķinājuši uzdevumus ar cimdiem rokās, segās satinušies, cepurēm galvās. Vajadzējis iegādāties arī termosu, lai būtu silta tēja. Šajā olimpiādē skolēni no Latvijas ieguvuši sudraba un bronzas medaļas, kā arī atzinības rakstu. Juris atceras arī, ka «piemēram, Kazahstānā bija ļoti lepna uzņemšana, uzvarētājiem tika pasniegtas vērtīgas balvas. Vjetnamā arī valsts augstākās amatpersonās nāca uzvarētājiem roku paspiest. Var jau teikt, tam nav nozīmes, bet it īpaši tiem jauniešiem, kuri panākumus negūst viegli, bet iegulda daudz darba, atzinības faktors ir ļoti svarīgs. Viens no dalībniekiem man tā arī pateica : «Es brīvajā laikā ar draugiem neeju izklaidēties, bet rēķinu matemātikas uzdevumus, jo mani motivē apziņa, ka varēs saņemt balvu, pabūt uz skatuves, ja nebūtu motivējošo faktoru, es pats sev, brīvā laikā rēķinot, muļķis šķistu.»»
Gandarījums par paveikto
Uz jautājumu, vai galvenais, lai gūtu panākumus matemātikas olimpiādēs, ir talants, darbs, interese vai prasmīgs pedagogu ieguldījums, ARS IT nodaļas vadītājs atbild diplomātiski: «Ja pietrūkst kaut vienas no minētajām sastāvdaļām, tad nevar kļūt par labāko. Talanta faktors ir būtisks, bet ne vienmēr garantē izcilību. Talantīgs jaunietis var gūt labu rezultātu, bet, ja pieliks darbu, tad gūs vēl labāku rezultātu, un ja paveiksies ar pedagogu, tad ātrāk var tikt pie panākumiem.»
Arī nosaukt kādu konkrētu matemātikas olimpiādes dalībnieku, par kura panākumiem viņam un Dainai būtu īpašs prieks, J. Škuškovniks nevēlas, bet bilst:« Man vislielākais prieks par tādiem cilvēkiem, kuri vidusskolas vecumā ir talantīgi matemātiķi, bet dzīvo savā pasaulē un mana sieva par viņiem man saka: «Tu tikai nepalaid viņus vienus pašus svešā pilsētā, aizmaldīsies nezin kur», bet kad es pēc gadiem šos cilvēkus satieku, tad visa viņu izturēšanās un dzīve liecina par sasniegumiem. Tad gribas ticēt, ka šo cilvēku panākumos ir mazliet mana ieguldījuma, lai gan es apzinos, ka piedēvēt sev nopelnus par citu cilvēku paveikto nav pareizi.»
Turklāt ikvienam pedagogam esot svarīgi atcerēties, ka «jaunietim 16-18 gadu vecumā nav jāsasniedz intelektuālo panākumu virsotnes, cits ievērojamus panākumus gūst 15-20 gadus vēlāk, un vidusskolas vecumā nekas par to vēl neliecina»
Juris arī bilst, ka noteikti neesot matemātikas fanātiķis: «Es priecājos, ka jaunieši, kuri vidusskolas gados ir spēcīgi matemātiķi, dodas studēt, piemēram, medicīnu. Labi, ka medicīnā strādās cilvēki ar spēcīgu loģisku domāšanu, kuri varbūt veiks pasaules mērogā nozīmīgus atklājumus 15 minūtes ātrāk nekā konkurents otrā pasaules malā, turklāt arī patentēs izgudrojumu un nodrošinās tā nonākšanu tirgū, jo būs pietiekami gudri, lai saprastu, ka vajag ne tikai izgudrot, bet arī aizsargāt savu izgudrojumu un dot citiem iespēju to pielietot.»
No Latvijas līdz Kambodžai
Škuškovniku ģimenes jaunās paaudzes dzīve saistīta ar matemātiku un darorzinībām. Bērni savu izvēli izdarīja paši, bet, kā Juris teic, gan jau ka vecāku piemērs nostrādāja. Škuškovniku ģimene meita Zane, talantīga matemātiķe, ir izvēlējusies strādāt par skolotāju Kambodžā savukārt dēls Agnis devis priekšroku informācijas tehnoloģiju jomai.
Tāpat kā Juris, arī viņa bērni ir 64. vidusskolas absolventi. «Agnis skolas laikā bija klases dvēsele šī vārda vislabākajā nozīmē. Aktīvi sevi parādīja matemātikas un informātikas olimpiādēs, kur guva godalgotas vietas valsts līmenī. Mīlestība uz zinātni, īpaši matemātikas un informātikas jomā un nesavtīga vēlme palīdzēt jauniešiem attīstīt sevi šai jomā, vainagojusies ar darbu daudzu gadu garumā, palīdzot bez jebkādas finansiālas atlīdzības talantīgākajiem Rīgas 64. vidusskolas skolēniem izstrādāt zinātniski pētnieciskos darbus. Agņa vadītie darbi vienmēr ieguvuši godalgotas vietas valsts konkursā un, kas pats galvenais, daudzi šo darbu autori pēc šī darba izstrādes savas karjeras izvēli ir saistījuši ar šīm zinātnes nozarēm. Zane gan skolas laikā, gan pēc skolas beigšanas bez jebkādas finansiālas atlīdzības palīdzēja darbā ar talantīgajiem skolēniem skolas matemātikas pulciņa nodarbībās, kā arī vairākus gadus piedalījās rajona un valsts olimpiāžu darbu labošanā, palīdzot ar savu padomu skolotājiem, kuri laboja darbus un kurus Zane labprāt konsultēja,» izklāsta 64. vidusskolas pedagogi.
Patlaban J. Škuškovnika dienaskārtībā ir komandas gatavošana skolēnu starptautiskajām matemātikas sacensībām Baltijas Ceļš, kas šoruden notiks Viļņā. Šajās sacensībās parasti piedalās pārstāvji no 10-11 valstīm, un pērn Latvija ieguva pirmo vietu. Vai kāds brīdis brīva laika pašam arī paliek? Jā, Juris teic un piebilst: «es taču vēl arī bridžu spēlēju».
Piesaki savu Latvijas lepnumu 2014 arī Tu, aizpildot pieteikuma anketu http://www.diena.lv/dienas-projekti/latvijas-lepnums, www.draugiem.lv/latvijaslepnums, www.tv3.lv.
Vai raksti uz [email protected] vai pa pastu Latvijas lepnums 2014, Mūkusalas 15, Rīga, LV-1004.
Jau piecpadsmito gadu laikraksts Diena un TV3 rīko akciju Latvijas lepnums. Vairāk par tās norisi lasi akcijai veltītajā sadaļā!