Šādi rezultāti bija gaidāmi, jo K. Ž. Tokajevam nebija īstu opozīcijas konkurentu. Potenciālie konkurenti jau laikus tika nobīdīti malā no vēlēšanu cīņas, tie pieci, kuri tajā piedalījās, lielākajai daļai sabiedrības nebija zināmi, vēsta Al Jazeera.
Šādi vēlēšanu rezultāti ļaus K. Ž. Tokajevam atrasties prezidenta amatā vēl vienu – septiņu gadu termiņu, realizējot daudzvektoru ārpolitiku, par kuras iezīmi pēdējā laikā kļuvusi neatkarīgāka politika no Krievijas, kas gan joprojām ir viena no Kazahstānas tuvākajām sabiedrotajām.
Vēlētāju aktivitāte svētdienas vēlēšanās sasniedza 69,4%. Otrā populārā izvēle pēc nobalsošanas par K. Ž. Tokajevu bija balsošana pret visiem, ko izvēlējās 5,8% no tiem, kuri aizgāja uz vēlēšanām.
K. Ž. Tokajevs uzvarēja prezidenta vēlēšanās 2019. gadā, kad atbalstu viņam izteica priekštecis Nursultans Nazarbajevs. Tolaik daudzi prognozēja, ka K. Ž. Tokajevs būs lojāls sava mentora – no 1991. gada Kazahstānu vadījušā N. Nazarbajeva politikas turpinātājs. Taču šogad viņš ir radikāli atteicies no N. Nazarbajeva ideju turpinātāja lomas. Janvārī valstī notika plaši protesti, kas pārauga asiņainās sadursmēs starp protestētājiem un drošības spēkiem. K. Ž. Tokajevs lūdza Maskavas palīdzību apspiest protestus, ko arī saņēma. Deviņu dienu laikā sadursmēs dzīvību bija zaudējuši 238 cilvēki.
Taču uzreiz pēc haosa izbeigšanas K. Ž. Tokajevs pieprasīja Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam izvest karavīrus.
Mēģinot stiprināt savu autoritāti, K. Ž. Tokajevs arī izsludināja reformas, konstitucionālu referendumu, ieviesa noteikumu, ka prezidents drīkst atrasties amatā tikai vienu septiņus gadus ilgu termiņu, kā arī izsludināja prezidenta ārkārtas vēlēšanas.
V. Putina iebrukums Ukrainā atmodināja Kazahstānā bažas par Maskavas ambīcijām pret Kazahstānu, kur dzīvo ap trim miljoniem krievu. Jūnijā Sanktpēterburgā, K. Ž. Tokajevs kritizēja to, ka Krievija atzīst Austrumukrainas separātistu pašpasludinātās "republikas".