Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +11 °C
Apmācies
Piektdiena, 1. novembris
Ikars

Asins staigā locekļos

Kas ir jūsu reliģija? Un ko jūs svinat pavasarī? Augšāmcelšanos? Saules sveikšanu? To, ka galvā jau kaut kas no netveramā, bet gaisā jūtamā? Kas jums ir tie mirkļi, kad skudriņas skrien pa ķermeni, tirpas iet cauri kauliem un, šķiet, spēks fiziski ieplūdis katrā šūnā? Kad pēkšņi (varbūt pavisam uz mirkli, bet tomēr!) atkal šķiet iespējams pārvarēt, radīt, uzlidot, gluži vienkārši dzīvot?

"Mūsu reliģija ir mūzika," saka Ilga Reizniece, – un spēks, kas nāk no Iļģu vilinātajām skaņām, tiešām ir kas vairāk par to, ko parasti saprot ar vārdu "dziesma". Tas nenoveco. No tā tie dzīslu vārti un acis veras, tās arī ir tās vibrācijas, kuras kaut kam liek sakustēties, kaut kam atdzīvoties. Var to saukt par dvēseli. Var saukt par reliģiju vai senču gudrību. Var par pārlaicīgo, kas tepat vien mūsos un mums apkārt ir nemitīgi klātesošs. Ne tikai mūzikā vai deju rakstos. Arī cilvēkos, kas gatavi mainīt savus ikdienas sīkos ieradumus, lai pasauli padarītu tīrāku. Idejās, kas virmo gaisā, rosina uz piedzīvojumiem un ļauj rasties kam skaistam. Takās un taciņās, kas ved ne tikai gar robežu, cauri Pokaiņu mežiem un Āžu kalniem, bet arī visai mūsu zemei kā lielam ķermenim, kurā elpo un dzīvo katra šūna.

Varbūt ir īstais brīdis mums katram pašam to ieraudzīt. Iepazīt. Caur to mazliet labāk saprotot arī sevi. Apstaigāt ne tikai valsts, bet arī savas robežas, lai atklātu un apzinātos šī veseluma skaistumu.

Jo taisnība – kamēr saskan, tikmēr jāskan! Ziemas sasalums un gavēnis beidzas, laiks svētkiem. Lai tad tie tās īstās tirpoņas un spēka pilni!

Šīs SestDienas, 13. - 20. aprīļa, numurā lasiet:

PRIEKŠĀ. No vilkačiem nav jābaidās. Ar skrējienu Ogres Zilajos kalnos 15. aprīlī aizsāksies ainaviskais taku skriešanas seriāls Stirnu buks 2017. Tā organizators un idejas autors Rimants Liepiņš stāsta, ka domu par šādu sacensību rīkošanu Latvijas mežos iedzīvinājis Āžu kalns, kas vilinājis skriet mežā, kur to darīt ir trīskārt vērtīgi, jo mežā cilvēki kļūst patiešām labāki.

SestDienas SALONS. Kamēr saskanēs, skanēs. Postfolkloras grupa Iļģi priecājas par saviem sekotājiem, gatavojas lielkoncertam, kur viņu dziesmas izdejos tūkstotis dažādu paaudžu dejotāju, un atzīst, ka ir laimīgi cilvēki.

FOKUSĀ. No zirgu lūgšanām līdz komercijai. Ko Latvijā dažādos laikos īsti ir nozīmējusi Lieldienu svinēšana, un kādas bijušas tradīcijas? Šūpošanās, olu krāsošana un ēšana līdz ar iešanu baznīcā, kopīgām izpriecām un arī klusāku atzīmēšanu šaurā lokā – tik dažāda un krāšņa Lieldienu aina iezīmējas gan preses publikācijās, gan atmiņu stāstos.

LAIKA MAŠĪNA. Trešā zvaigzne ģērbonī. Pirms simt gadiem Latgale ne bez lietus palīdzības dramatiskā kongresā apvienojās ar pārējo Latviju.

KOLĀTES BALSO. Sapņu rūpnīcas un reālas skolas. Darba spara un sapņu Kuldīgas novadā netrūkst – pie tādas atziņas nonāk māsas Kolātes, viesojoties Rendā un Kuldīgā. Kā šajā pusē strādā dome, viedokļi ir dažādi, un skaidrus secinājumus izdarīt jau grūtāk.

PASAULĒ. Demokrātijas drupinātāji. Atbrīvojušās no komunisma un sekmīgi iekļāvušās Rietumu sabiedrībā, Ungārija un Polija nu virzās pretī "neliberālajai demokrātijai" un dumpojas pret Eiropas Savienības migrācijas kvotām.

IDEJA. Pa robežlīniju. Lai saprastu, kas mēs esam, jāzina, kur ir mūsu robežas – arī pavisam tieši un valstiskā mērogā. Bet cik viegli ceļot pierobežā un ar kādām grūtībām nāksies sastapties? To nolēmusi noskaidrot entuziastu grupa, līdz simtgadei iezīmējot ceļu apkārt visai valstij.

TUVPLĀNĀ. Ar kompostu ledusskapī. Mazāk patiesībā ir vairāk, pārliecinoši saka Laura un Andis Arnicāni – divi mūsdienīgi jaunieši, kuri savā ikdienā soli pa solim mēģina ieviest bezatkritumu saimniekošanas principus. Turklāt – dzīvojot pilsētas centrā.

Kā arī ŠONEDĒĻ, AKTUĀLS VIEDOKLIS, CEĻOJUMS, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, KULTŪRIZKLAIDES DEVA, SestDiena IESAKA, KINO, ZIRNIS ĒD, SestDienas VAKARIŅAS, IZPĒTĪTS, MĪKLA, HOROSKOPI, ANEKDOTES, SMALKĀS APRINDAS.

Top komentāri

Kas
K
Ak dievs. Kad galvenā redaktore beigs rakstīt murgus.
Redziet, Ildzītei reliģija nav Diev
R
un viņai mūzika nav Dieva valoda (no TĀS pasaule)s, bet gan kaut kas lieldienu olām līdzīgs, ēdams gan ikdienas, gan ''svētkos''. Tā iet bābiešim, kam dvēselei jauna definīcija jāizgudro.lai tik nebūtu jāatmin tas senais brīdis, kad tā tika cilvēkam dāvāta, lai tas spētu to dārgo brīnumu atpazīt, ko Kristus mums visiem lielajā dienā atnesa un dāvāja. Un tāpēc Ildzītes gaviļu dziesma nav: slava Radītājam un tikai Viņam gods, bet gan tikai - MIKUMĒMĒMĒ... Jo asinis nevis rit, kā noteicis SVĒTAIS ritms, bet gan staigā. TĀ staigā dvēseles, kas galu galā šā vai tā ellē nonāk, kur savu kazas blējienu turpina mūžīgi.
Ainis
A
Tā gan. Nav normāli, ja cilvēkam dvēsele, reliģija un senču gudrība vienā murckulī un saprašanā, bez tam, Raksti saka, ka cilvēku gudrība pie Dieva ir muļķība, un tā tas noteikti arī ir, jo Dievs nekad nekļūdās.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli

Labrīt!

Pirmajā brīdī šķiet, ka Halovīna mošķi Māras zemē nepārprotami ir ņēmuši virsroku cīņā ar latviskajiem veļiem.

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata