Jo – tās tiešām ir nesaskaitāmas un garas stundas. Jo – tas ir ne tikai fiziski grūts darbs, bet prasa arī smalkas zināšanas visdažādākajās sfērās, sākot ar praktiskiem sīkumiem un beidzot ar augstākajām tehnoloģijām (sevišķi mūsdienās). Jo – tā visa rezultāts nekad līdz galam nav īsti paredzams un ir atkarīgs no pārāk daudziem apstākļiem, kuru vidū ir ne tikai laikapstākļi un tehniskās iespējas, bet arī pasaules finanšu krīzes un politika.
Tāpēc ļoti apzināti, SestDienā sākot rakstu sēriju par dažādiem cilvēkiem, viņu biznesa idejām un pieredzes stāstiem, kā pirmos mūsu varoņus izvēlējāmies tieši zemnieku saimniecību. Turklāt Zilūžu saimnieki tiešām ir izceļami – un ne tikai tāpēc, ka pratuši mērķtiecīgi augt un attīstīt savas stiprās puses, nenolaižot rokas arī brīžos, kad it kā konkrētajai jomai objektīvi gājis grūti un varbūt kāds cits būtu nolēmis labāk meklēt veiksmi citā laukā. Arī tāpēc, ka viņu paveiktais patiešām iedvesmo – ne tikai darīt, bet arī sapņot. Jo, skatoties uz viņiem, viss šķiet iespējams. Jebkurā jomā.
Bet, kamēr mēs varam rast idejas un mēģināt ieraudzīt mūzas tepat, starp cilvēkiem mums līdzās, pasaule pamazām uzkarst – tiešā un pārnestā nozīmē. Globālo sasilšanu mēs vēl, kā izrādās, tīri labi varam izmantot savā labā, savukārt ar politiskajām kaislībām jau viss ir krietni vien sarežģītāk. Būt vai nebūt vienotai Eiropai? Tas, protams, nav ne nedēļā, pat ne gadā atbildams jautājums, tomēr populisma viļņi, kas skalojas ne vienā vien valstī, aizvien bažīgāk liek raudzīties uz apkārtējiem notikumiem. Tagad izšķiršanās kārta par tālāko pienākusi Francijai. Uz kuru pusi savās krustcelēs brīvības, brālības un vienlīdzības cienītāji izvēlēsies doties šoreiz? Uz kuru – ietekmēs arī visas Eiropas gaitu?
Kad galva no šiem jautājumiem sāk kūpēt un smadzenes prasa pēc skābekļa, ieteikums – ejiet izskrieties, jo, kā uzsver arī profesionāļi, galvenais ir sākt. Un vislabāk jau mežā – kā liecina dažu ornitologu pieredze, tur ne tikai putnu balsis var saklausīt un pārliecināties, ka visas žubītes un citi "parastie" lidoņi joprojām ir savās vietās, bet varbūt starp zaļajām vārnām pat nākamo dzīves draugu satikt. Ko tur lai piebilst?
Šīs SestDienas, 31. marta - 6. aprīļa, numurā lasiet:
PASAULĒ. Francija krustcelēs. Pavisam drīz gaidāmās Francijas prezidenta vēlēšanas var izšķirt arī krīžu novārdzinātās Eiropas Savienības likteni. Frančiem nākamais valsts līderis ir jāizraugās no kandidātiem, kuru vidū ir gan tādi, kas vēlas vienotu un stipru Eiropu, gan populisti, kuru mērķis ir sagraut eiropiešu kopīgi izloloto projektu.
SestDienas SALONS. Sāksim ar žubīti. Ar sievu sapazinies zaļo vārnu projektā Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus tagad sagaida gājputnus, cīnās par mežistrādes apturēšanu putnu ligzdošanas laikā un mudina latviešus iet mežā, kamēr to vēl var pazīt.
LAIKAPSTĀKĻI. Globālās sasilšanas bubuļa iespējas. Ko jau tuvākajās desmitgadēs mums nesīs klimats, un kā tam gatavoties? Izrādās, līdz ar pārmaiņām, kas ne visiem varētu patikt, būs arī vairāki ieguvumi. Tomēr, lai tos izmantotu savā labā, jāgatavojas jau laikus.
KOLĀTES BALSO. Bībeliski vārdi un cīņu priekšnojautas Talsos. Kā pirms gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām jūtas Kurzemes puses ļaudis? Māsas Kolātes dodas uz Talsiem, kur svētdienā pavisam viegli iedzīvināt klasiķa gleznu dabā, tomēr par politiku cilvēki labprātāk izsakās anonīmi.
VIEDOKĻU SADURSME. Vai nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atcelšana vienīgajam mājoklim ir reāla? Par un pret – iniciatīvas iesniedzēja Liāna Hiršsone un Lielo pilsētu asociācijas vadītājs Viktors Valainis (Vienotība).
TĒMA. Nāve palīdz dzīvībai. Iemesls, kāpēc cilvēks izvēlas pēc nāves savu ķermeni ziedot medicīnai un zinātnei, lai topošie ārsti varētu mācīties, var būt ļoti vienkāršs un sarežģīts reizē – sabiedrības labums. Neviens par to nemaksā un citādi neatlīdzina, bet paliek mūžīgu pateicību parādā.
PIEREDZE. Zemnieks ar pasaules elpu. Daudznozaru speciālists – tā sevi varētu dēvēt ģimenes zemnieku saimniecības Zilūži saimnieks Jānis Grasbergs. Viņa vadītajā saimniecībā izveidots savs piena pārstrādes cehs un tirdzniecības autoveikalu tīkls, padomā jau arī siernīca, un rodas arvien jaunas idejas. Ar šo stāstu SestDiena aizsāk rakstu sēriju par mums līdzās esošiem uzņēmīgiem cilvēkiem un viņu biznesa ideju dzimšanu un attīstību.
IESAKA PROFESIONĀĻI. Trenēties, ieklausoties sevī. Arvien biežāk apkārt manāmi skrienoši cilvēki un pamazām sevi piesaka arī dažādi maratoni un sacensības. Kā tiem pareizi gatavoties, lai izkustēšanās nepārvērstos veselības problēmās un vienlaikus pietiktu dukas un vēlēšanās iecerētos mērķus piepildīt? SestDiena piedāvā ieklausīties profesionāļu padomos. Šoreiz – Skrien Latvija pārstāvis treneris Arnis Ozoliņš par to, kā pareizi sākt un kam pievērst uzmanību savos ikdienas treniņos.
PRIEKŠĀ. Vīns, saldumi, svētki visiem. Purima svētki vieno visus, jo pārģērbties un svinēt svētkus patīk ikvienam, saka Žaņa Lipkes memoriāla direktore Lolita Tomsone. 2. aprīlī notiks uzvedums, kas veltīts Purima svētkiem, un viņa stāsta, ka tie pēc Eiropas ebreju tradīcijas vienmēr saistījušies ar karnevālu un tajos arī jādejo, jāēd saldumi, jādzer vīns un vienkārši jāpriecājas.
CEĻOJUMS LAIKĀ UN TELPĀ. Dzīvības spēkus suminot. Kamēr kristīgā pasaule vienojas Lieldienu gavēnim, Centrālajā Āzijā un daudzviet Tuvajos Austrumos tiek svinēti gada košākie un priecīgākie svētki – Novrūzs. Pavasara saulgrieži šajā pasaules daļā jau no aizvēstures tiek glorificēti tik ļoti, ka joprojām tiek uztverti kā jauna gada sākums. 21. martā atzīmētie pavasara svētki iekļauti arī UNESCO Pasaules nemateriālā mantojuma sarakstā.
KROGS UZ PAPLĀTES. Otrais Stokpots. Pašam atzīstot, ka nepieklājīgi daudz jau cildināti Pārdaugavas labumi, Zirnis tomēr dodas uz vēl vienu jaunu vietu šajā upes pusē – Stock PotToo, ko iecienījis jau no centrā esošā līdzinieka. Ēdiena ziņā te līdzīgi asi un labi kā centrā, bet īpaši ieteicama jaunā ēšanas vieta tiem, kas netiek vaļā no nostaļģijas pēc padomju laika – pastaigājot pa baisi izdrupušajiem celiņiem, var ātri vien izjust sovoka kvalitātes zīmi.