Var rīkoties atbilstoši mūsdienās tik bieži piesauktajai pozitīvās domāšanas mākslai – stāvēt pie spoguļa, sev nebeidzami atkārtojot, ka viss beigu beigās būs labi. Tikai – ja nu gadās, ka spogulis, kā aizlaikos ar sniegbaltām zeltenēm un karalienēm runājot, sāk pretī apgalvot, ka ir ne tikai par jums skaistāki, bet arī gudrāki un veiksmīgāki? Vēl var pavisam zinātniski – lasīt gudras grāmatas par to, ko nozīmē izdegšanas sindroms, iedziļināties britu zinātnieku atklāsmēs par laimes formulu un varbūt pat atrast jau leģendāro "ūdeni celī", ar atvieglotu nopūtu savu nīgrumu attaisnojot vismaz pašam sev un īpaši nepūloties kaut ko mainīt.
Taču var arī citādi. Jo, visticamāk, nav jau nekur tas spārnotais zirgs tālu aizbēdzis – tepat, ja ne pašos, tad cilvēkos apkārt šis ganās. Varbūt kā Lieliem Dzejniekiem atrodams īstajā Mēness meitiņā, kura ne tikai leģendāru iedvesmu dos, bet arī pati caur to nemirstīga kļūs. Vai varbūt neiebrauktos ceļos, kur iepazīstot un iepazīstoties pie viena var piedziedāt Likteņupes lokus. Bet varbūt viss ir daudz piezemētāk, un Pegazs, piemēram, ieņēmis speciāli jums pildītas pīles (vai veģetāriešu gadījumā, iespējams, sojas tītara) izskatu īpašās svētku pusdienās; mazā, bet skaistā kopā būšanā kādā vasaras vakarā, par ko domāt, arī vēl rudens lietū stāvot; kādā ikdienas stāstā vai žestā, kas liek smaidīt, bet varbūt pat skaļi smieties – tā, ka garāmgājēji atskatās. Vai arī tajās it kā daudz piesauktajās, tomēr nekad nenovecojošajās lietās – īstajā brīdī pasniegtā rokā, sadzirdētā palīgā saucienā, līdzjušanā otra sāpēs vai atbalstā grūtību brīdī. Tajā visā, ko mēs paši tik bieži mēdzam rūpīgi slēpt, vienlaikus cerot, ka kāds tomēr samanīs un palīdzēs. Nav tajā nekā banāla, tikai cilvēcīgas ilgas pēc labākas pasaules. Tikai cilvēcība, kuras patiesībā mums apkārt ir daudz un kuru var un vajag pamanīt. Ne tikai tādēļ, lai pateiktu paldies, bet arī – lai iedvesmotu gan sevi, gan citus. Lai caur iedvesmu mēs varētu sajust gan to it kā jau nereti nolietoto, bet reizē arvien no jauna nepieciešamo ticību un cerību, ka mums viss izdosies, gan mīlestību, kura patiesībā nemitīgi vairojas, ja vien to neturam pie sevis un dodam tālāk.
Šīs SestDienas, 15. - 21. septembra, numurā lasiet:
PASAULĒ. Neaizvietojamā Merkele. Vācijas parlamenta vēlēšanas gaidot: 12 gadus valdījušajai Vācijas kanclerei Angelai Merkelei konkurenti neatrodas, taču pirmo reizi pēckara periodā būs pārstāvēta arī galēji labēja partija.
LAIKAPSTĀKĻI. Vētru vārdi un darbi. Plosoties Hārvijam un Irmai, atceramies arī par ne tik sen bijušo Katrīnu, Ritu un Vilmu. SestDiena pēta, ar ko skaidrojams vētru spēks, vai to iespējams precīzi prognozēt, un cik vēl vētru šogad gaidāmas.
LEĢENDA. Raiņa vēstuļbumba. No Olgas puses tā bija mīlestība, no Aspazijas – situācijas nenovērtēšana, no Raiņa – aizraušanās. Tā par, šķiet, slavenāko latviešu mīlas trijstūri saka pētnieki, bet nesen publicētā Raiņa, Olgas Kliģeres un Aspazijas sarakste jaunā gaismā ceļ gandrīz simt gadu senas leģendas, pieņēmumus un aizvainojumus.
FOKUSĀ. Beznosacījuma stāstus meklējot. Mēs esam pārliecināti, ka cilvēki, kuri iedvesmo, mums apkārt ir, tāpēc SestDiena aicina viņus ne tikai ieraudzīt un novērtēt, bet arī pastāstīt par to citiem un godināt Latvijas lepnuma ceremonijā. Kāpēc ar ir svarīgi atrast un dalīties ar iedvesmojošo sev apkārt - MTG TV Latvija vadītāja Baiba Zūzēna.
MŪZIKA. Peldējums Daugavā. No Baltkrievijas līdz pat jūrai – septiņos gados ik vasaru plostojot Daugavas ūdeņos, koris Balsis dziedājis cilvēkiem abos likteņupes krastos. Kur Balsis gājušas pāri, tur sakoptas vietas un atdzimis kultūras gars.
PRIEKŠĀ. Izpētīt, kas uz šķīvja. Cik daudz lieka izmetam miskastē, un vai jāpērk tas, ko nevar apēst? Par to mudina aizdomāties UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas pārstāve Ilze Dalbiņa, arī Latvijā organizējot Pasaules lielāko mācību stundu. Nolūkā sekmēt ilgtspējīgu planētas attīstību, tā no 18. līdz 24. septembrim norisināsies gandrīz simt valstīs, aicinot skolēnus un skolotājus izvērtēt ikdienā patērēto pārtiku un mainīt paradumus.
PORTRETS. Cep, kamēr mīksts. "Aiziet no darba bija mana mūža labākais lēmums," saka Linda Vilmansone-Virbule. Savulaik viņa darbadienas vadījusi reklāmas aģentūrā, taču drīz vien sapratusi, ka īstā kaislība ir ēdiens, uzrakstījusi atlūgumu un ar visām četrām ienirusi kulinārijas pasaulē. Šodien viņa strādā savā sapņu amatā – ir ēdienu stiliste.
PIEREDZE. Arī no avenēm un ledus āboliem. Līgatnes Vīna darītavā, kurā saimnieko Ainars un Elita Vanagi, no vietējām ogām un augļiem ražo nu jau 20 veidu vīnus. Viņi mudina cilvēkus atkal pievērsties dabai, izceļot un akcentējot mums apkārt sastopamo augļu un ogu garšas.
CEĻOJUMS. Aizkaukāza ainiņas. Deviņās naktīs un septiņās dienās, izzinot četras Gruzijas zemes debespuses un nobraucot teju 2000 kilometru, nostiprinās pārliecība, ka gruzīniem piemīt nacionāla pašpietiekamība – vienalga, vai runa ir par kino, virtuvi vai viesmīlību.
Kā arī ŠONEDĒĻ, AKTUĀLS VIEDOKLIS, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, KULTŪRIZKLAIDES DEVA, KINO, ZIRNIS ĒD, SestDienas VAKARIŅAS, IZPĒTĪTS, MĪKLA, HOROSKOPI, ANEKDOTES un SMALKĀS APRINDAS.