Ikdienas sarunās par pārtikas izvēli, arī ķeroties pie šīs rakstu sērijas par to, ko īsti ēdam un cik daudz patiesības ir dažādos mītos par mums pieejamo pārtiku, dominējošās bažas cilvēkiem ir par to, ka tagad jau viss ir sagandēts ar dažādām E un citām piedevām. Ja saruna ieilgst un attīstās, tad nonāk arī līdz tā visa saistībai ar slimībām, alerģijām, kā arī garšīgumu vai tā neesamību. Īpašos gadījumos var aizrunāties pat līdz sazvērestības teorijām, piemēram, ka pārtika ir tik "uzlabota" tā iemesla dēļ, lai pēc tam būtu, kas patērē zāles un iet pie ārstiem.
Savukārt, "no oficiālās puses" skatoties, pārtika šobrīd ir tik droša kā vēl nekad. Īpaši Eiropas Savienībā (ES), jo to nosaka gan vietējie normatīvie akti, gan ES regulas. Pārtikai ir jāatbilst nekaitīguma prasībām, un to kontrolē dažādi dienesti.
Ja kādam no pārtikas produktiem tiek konstatētas problēmas, tad tas nav kā ar Rīgas domi, ka paliek tikai aizdomu ēna, un viss.
Tikai viens piemērs: nesen raidījumā Aizliegtais paņēmiens tika pētīta medus kvalitāte, un lielveikalos Rimi tirgotajā viņu māteskompānijas zīmola ICA medū tika konstatētas prasībām neatbilstošas vielas. Jau drīz pēc tam izskanēja paziņojums, ka Rimi šo produkta partiju izņēmis no apgrozības.
Tātad, visu apkopojot, no vienas puses – milzīgā izvēle un dažādā pieeja pārtikas audzēšanai un ražošanai gluži ticami var novest pie bažām, vai tas viss ir ēdams; no otras puses – šķiet, neskaitāmas ir pārtikas nekaitīguma prasības, kas tik tiešām tiek arī kontrolētas. Kā saprast, ko ēst? Šķēpi tad visbiežāk tiek lauzti par dažādām piedevām, kas bieži vien nosaka ne tikai garšu un smaržu, bet arī to, cik daudz "dzīvā" vairs vispār produktā ir atlicis.
Svarīgs viss sastāvs
Vispirms jāatgādina, ka pārtikai tiek pievienotas dažādas piedevas un tām ir dažādi uzdevumi. Ir garšas pastiprinātāji, krāsvielas, konservanti, irdinātāji. Ir mākslīgas un dabīgas piedevas.
Uztura speciāliste Eva Kataja atzīst, ka vispirms ir svarīgi lasīt etiķetes. Viņasprāt, svarīgāk par piedevām ir viss produkta sastāvs un tas, vai ir pievienots cukurs un sāls. Tālāk jau ir svarīgi, cik bieži konkrētos produktus izvēlamies.
Ja produktu ar plašu piedevu sarakstu izvēlamies retu reizi, nebūtu jāsatraucas, bet, ja kaut ko lietojam regulāri, tad gan ir vērts paskatīties precīzāk. Viņa pati izmanto dažādas lietotnes, kas skaidro konkrētās piedevas darbību. Tas ir svarīgi, jo nereti cilvēkiem var būt negatīva reakcija pret dažādām krāsvielām, piemēram, var rasties izsitumi. Tieši tāpēc uz dažādām spilgti krāsainām konfektēm mēdz būt arī brīdinājumi, ka tās var ietekmēt bērna uzvedību.
"Garšas pastiprinātāji paši par sevi nav kaitīgi, bet liek to produktu ēst vēl un vēl, turklāt notrulina garšas sajūtas," piebilst uztura speciāliste. Tas nozīmē, ka, piemēram, gaļu, kurai pievienota briesmīgi skanošā nosaukuma piedeva mononātrija glutamāts, gribas ēst vairāk nekā gaļu bez garšas pastiprinātājiem.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 11. - 17. janvāra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
senču ols
mikus
naida runas anatomija