Filma pirmizrādi piedzīvoja pērn septembrī Venēcijas kinofestivālā, saņemot Zelta lauvu, bet nesen tā ieguva arī divas Zelta globusa balvas un dodas taisnā virzienā uz Oskara nominācijām. Tomēr Nabaga radības nav klasiskā balvu griezuma mīlule – Eiropas kinotradīcijām cauraustais darbs ir neērti kairinošs, fizioloģisks, fantasmagorisks stāsts par sievietes (virtuoza Emma Stouna!) attiecībām ar sabiedrību, ķermeni un "saviem radītājiem".
Filmas pamatā ir skotu literāta Alasdēra Greja romāns (1992) par eksperimentāli atdzīvināto Bellu Baksteri. Literārajā pirmavotā Frankenšteina un Radības attiecības tiek skatītas Skotijas un Lielbritānijas attiecību kontekstā, toties Lantimu un komandu interesē sievietes vieta mūsdienu pasaulē. Filmā, kuras vide līdzinās koša plastilīna Viktorijas laikmetam, Bellas mirstīgās atliekas atrod Dievam līdzīgais profesors (Vilems Defo). Gādīgais ekscentriķis pret viņu attiecas kā pret savu meitu – viņš dokumentē sievietes apziņas progresu un to, kā viņa no jauna mācās pieskārienus, savus jutekļus, garšas, skaņas un krāsas. Vislabāk filmu raksturojusi pati Stouna, pirms nepilnām divām nedēļām saņemot Zelta globusu kā labākā komēdijas vai mūzikla aktrise un sakot, ka tā ir "romantiska komēdija par to, kā sieviete iemīl dzīvi un izveido attiecības ar pasauli". Tieši tik vienkārši un sarežģīti.
Pārlecot pāri sižeta aprakstam, filmas blīvajā tekstūrā ieaustas skaistas atsauces uz literatūras klasiku (Svifta Gulivera ceļojumiem, Šova Pigmalionu u. c.), kā arī kinovēsturi – jo īpaši Veila Frankenšteina līgavu/Bride of Frankenstein (1935) un Luisa Bunjuela Dienas skaistuli/Belle de Jour (1967) ar Katrīnu Denēvu. Tomēr filmas lielākā vērtība ir tās vizuālais plastiskums – jāizceļ operatora Robija Raiena kameras darbs un Džerskina Fendriksa atonālā mūzika, kā arī aktieru fiziskā klātbūtne. Stounas groteskās pārtapšanas "trips" ir visas atzinības vērts, tomēr arī viņas partneri – narcistiskais advokāts (Marks Rafalo), iejūtīgais zinātniskais asistents (Rāmijs Jūsifs), despotiskais militārists (Kristofers Abots) un citi – piedāvā greznu raksturu parādi un sagādā maziem triumfiem līdzīgas ainas.
Ar latviski dažnedažādi locītā grieķu režisora Lantima, kurš nāk no teātra vides un bijis grieķu teātra grupas Blitz dibinātājs, filmogrāfiju man ir īpaši tuvas attiecības. Noteikti daļa viņa cienītāju zina dzestri absurdās filmas Acu zobs/ Dogtooth (2009) un Omārs/The Lobster (2015), bet plašāka auditorija viņa vārdu iegaumējusi ar oskaroto, šerpo kostīmdrāmu Favorīte/The Favourite (2018), kurā galma attiecību virāžas izspēlēja jau minētā Stouna, Olīvija Kolmane un Reičela Vaisa (tās ir trīs īpaši skaistas lomas). Te nu mēs nonākam pie Lantima jaunākā darba Nabaga radības, kas ieguļas feminisma un "jaukās lēdijas paradoksa" nervu galos.
Nabaga radības ir viena no pērnā gada kino virsotnēm. Šaubu par to nav, jo pēdējo gadu kino konservatīvisma laikā filmas risinātās tēmas, nepieradināmais raksturs un veselīgā bezkaunība atsviež skatītāju pie tā, no kā tad sabiedrība īsti ir veidota.
Kur skatīties: kinoteātros Latvijā
Kino izlase:
MŪŽĪGĀ MEITA/THE ETERNAL DAUGHTER (2022)
Spoku stāsts par māti un meitu. Britu autorkino spīdekles Džoenas Hogas (Suvenīrs/ The Souvenir (2019–2021)) personīgais darbs ir gotiska tirpoņu spēle, kurā abas galvenās lomas atveido viņas domubiedre Tilda Svintone. Atmosfērisks prāta pineklis.
Kur skatīties: kinoteātros Latvijā
APSOLĪTĀ ZEME/THE PROMISED LAND (2023)
Par kapteiņa Kālena lomu šajā dāņu kartupeļu vesternā Madss Mikelsens ieguva Eiropas Kinoakadēmijas balvu kā labākais aktieris. Veiksmīga vēsturiskā drāma (rež. Nikolajs Arsels) ar neordināriem Dānijas vēstures un feodālisma akcentiem.
Kur skatīties: kinoteātros Latvijā
PASTKARTE NO ROMAS (2024)
Režisore Elza Gauja pēc Mamma vēl smaida (2022) apliecina, ka viņu interesē raksturu veidošana aktierkino un kopsolis ar vietējo auditoriju. Pārliecinoša klasiķu Indras Burkovskas un Jāņa Jarāna aktieriskā benefice mūžīgajā pilsētā. Pievienošos sentimentam.
Kur skatīties: kinoteātros Latvijā