Kā tu tiki pie šādas iespējas, kāda nevienam citam Latvijas autosportā līdz šim nav bijusi?
Aizvadīju labi pagājušā gada Liepājas ralliju. Ar avāriju izcīnījām otro vietu savā klasē. Tajās brīvdienās parādījām pārējām komandām, uz ko esam spējīgi – varu avarēt, saņemties un turpināt braukt. Tad iekritu acīs vairākām komandām. Pakāpeniski sākās sarunas par sadarbību. Līdz šim biju braucis tikai Baltijā. Man vispār nebija asfalta pieredzes. Domāju, tas bija liels risks jebkurai komandai – paņemt puisi, kurš nav braucis pa asfalta segumu. Biķerniekos esmu braucis, bet ar Kanāriju salu un serpentīna trasēm to salīdzināt nevar. (Smaida.) Bija varianti, ka vispār šogad vēl nebrauksim ERČ, bija varianti, kā paši ar savu mazo komandu varētu aizbraukt. Tomēr viss izdevies, kā vajadzēja notikt.
Kurš kuru uzrunāja?
Viņi bija mani piefiksējuši, bet mēs arī paši runājām par iespējamu sadarbību – kā varētu kopīgi trenēties vai noīrēt mašīnu. Tā dabiski nonācām pie vienošanās.
Pie visām komandām tā nācāt?
Nē. Mums bija svarīgākais vispār startēt. Bija divi varianti – Opel rūpnīcas komanda un viena franču komanda, kas ir ar rūpnīcas komandas atbalstu. Ilgu laiku svārstījāmies no viena varianta uz otru. Starpsezona ir smags un interesants process, jāmēģina atrast kopsaucējus.
Tev šogad bija jāabsolvē vidusskola, vai ne?
Jā, visu pabeidzu. Atlidoju no ERČ pirmā posma Azoru salās, pēc divām dienām bija eksāmens. Vidusskolu nomocīju. Iemācījos ļoti daudz, ne tikai mācību vielu, bet arī tādas lietas kā komunikācija ar skolotājiem, lai visu noorganizētu, kad nokārtoju parādus. Sports nebūs mūžīgi. Kaut kā jau tā maizīte būs pašam arī jānopelna.
Jums Liepājā ir arī citi piemēri – Pauls Jonass un Kristaps Porziņģis vidējo izglītību upurēja profesionālā sporta dēļ.
Jā, bet viņiem bija cita situācija, tur nebija iespējams apvienot sportu ar mācībām. Es tomēr rūpnīcas komandā nokļuvu vien dažus mēnešus pirms vidusskolas beigām, tāpēc vajadzēja saņemties tikai neilgu laiku.
Kādas bija un ir komandas prasības pret tevi?
Pašā sākumā viņi no manis negaidīja nekādu rezultātu. Šis bija paredzēts kā iepazīšanās gads, lai finišēju visos rallijos, apgūstu braukšanu uz visiem segumiem un iekrāju pieredzi. Tad pēc sezonas skatīsimies, ko darīt tālāk.
Visu interviju lasiet avīzes Diena pirmdienas, 3. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!