Treniņā visas komandas slidoja kopējās grupās: holandieši, vācieši, korejieši. Cik lielā mērā tevi ietekmē tas, ka esi vienīgais ātrslidotājs Latvijā?
Pirmssezonas laikā, kad tiek ieguldīts liels darba apjoms, tas, protams, ir vajadzīgs – slidot ar kādu kopā. Olimpiādes laikā tas vairs nav tik izšķiroši. Lielo darbu izdari kopā. Šeit tas var būt pluss atsevišķās lietās. Atkarīgs no tā, uz ko strādā. Ir treniņi, kuros izdevīgāk slidot ar kādu kopā, un ir tādi, kuros pašam viss jāizdara. Individuālās distances tomēr slido viens pats.
Treniņiem pirmssezonā meklē kādas lielākas treniņu grupas, kurām vari pieslēgties klāt?
Šosezon sadarbojos ar norvēģiem, un tur vēl ir arī divi dāņi, beļģis. Es ar viņiem kopā trenējos. Kad sakrīt plāni un programmas, visu darām kopā. Nekur nemētājos. Pieturos pie vienas grupas.
Tikai šo gadu esi kopā ar viņiem?
Praktiski visu gadu. Pēdējā treniņu grupa pirms tam bija ar Nīderlandi. Šosezon pārsvarā esmu ar viņiem kopā.
Cik viegli vai grūti ir atrast komandu, kas gatava ņemt pretī?
Tas atkarīgs no tavas reputācijas, no tā, vai cilvēki grib ar tevi sadarboties. Ir vairāki ātrslidotāji pa vienam vai diviem no valsts. Visi jau meklē kādu līdzīgu grupu, ar ko kopā strādāt. Līdz šim man samērā labi veicies treniņu partneru atrašanā.
Šosezon tev sanācis izrāviens. Personiskie rekordi vairākus gadus netika laboti, bet šogad krita vairāki. Kā tas izdevās?
Domāju, ka atslēga sēž man tagad blakus [norāda uz treneri Diānu Stupeli]. Arī tas, ka noskaņojos sezonai. Jau pagājušās sezonas izskaņā es samērā īsā laikā ar individuāliem treniņiem sasniedzu labu rezultātu. Es runāju par pagājušā gada martu. Tas uzreiz man deva pārliecību, ka ar sistemātisku darbu varu izdarīt daudz. Izveidojām nopietnāku sadarbību ar Diānu, nospraužot ilgtermiņa plānu un mērķi. Lūzuma punkts, manuprāt, bija rudenī, kad Diāna atbrauca uz treniņnometni un pirmo Pasaules kausa posmu. Tad es sajutu atšķirību, kā ir, kad tu strādā ar kādu kopā vai esi viens pats. Diāna man izbalansēja gatavošanās procesu. Pirmkārt, sakārtoja ķermeni, sagatavoja darbam un sakārtoja atjaunošanos fāzi. Arī psiholoģiskais faktors. Sporta dzērieni, uztura bagātinātāji – man par to īsti vairs nav jādomā. Diāna to uzņēmās uz sevi. Turamies stingri pie plāna. Nav haosa, ir sistemātisks darbs. Sportists nevar visas lietas darīt pats, visu menedžēt. Tas ir par daudz. Ir ļoti labi, ja kāds to paņemt nost. Rodas līdzsvars, uzlabojas kvalitāte.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena pirmdienas, 19. februāra, numurā! Ja turpmāk vēlaties Dienas publikācijas lasīt drukātā formātā, laikrakstu iespējams abonēt ŠEIT!