Dažas no tām ir kopīgas visiem, piemēram, vēlme strādāt attālināti un sabalansēt darba un privāto dzīvi, taču citas vērtības jauniešiem un pusmūža darbiniekiem būtiski atšķiras, skaidro SIA Reitan Convenience Latvia, kas ietver zīmolus Narvesen un Caffeine, Personāla daļas direktore Vita Fīrere.
Bez hierarhiskas pietātes
"Darba un privātās dzīves balanss ir aktuāls visiem, bet cēloņi ir atšķirīgi. Mūsu dzīves temps ir ļoti ātrs. Tas attiecas arī uz darbu – pienākumu apjoms ir liels, darbu izpildes termiņi ir īsi. Vecākajām paaudzēm jāapvieno darba dzīve ar rūpēm par ģimeni, bērniem, viņu pulciņiem un dažādiem hobijiem. Jauniešiem ir vajadzīgs privāts laiks studijām, sociālajai dzīvei un izklaidei," skaidro V. Fīrere. Viņa secina, ka salīdzinājumā ar laiku pirms pieciem un desmit gadiem ir izkristalizējušās arī būtiskas paaudžu atšķirības: "Visvairāk sašūpojusies tā saucamā stabilitātes pozīcija. Stabilitāte joprojām ir ļoti svarīga X paaudzei (cilvēkiem, kuri dzimuši laikā starp 1961. un 1981. gadu) un arī mileniāļiem jeb Y paaudzei (cilvēkiem, kuri dzimuši laikā no 1982. līdz 2000. gadam). Toties Z paaudze, kas dzimusi pēc 2000. gada, stabilitāti vairs neuzskata par milzīgu ieguvumu. Z paaudze ir vairāk gatava dažādām pārmaiņām un izaicinājumiem, var mainīt darbu ik pēc diviem, trim gadiem vai pat biežāk. Arī lojalitāte tiek uztverta citādi – Z paaudze ir lojāla sev un savām vērtībām, nevis darba devējam."
Reitan Convenience Latvia Personāla daļas direktore arī akcentē, ka būtiski atšķiras savstarpējo attiecību veidošana: "X paaudze respektē hierarhisko kārtību un gados vecākus kolēģus, savukārt Z paaudze tam nepiešķir tik fundamentālu nozīmi, lai gan nevarētu teikt, ka šolaiku jaunieši vispār neciena vecākos kolēģus. X un arī Y paaudzes kolēģim var būt grūti pieņemt familiāru komunikācijas stilu un pirmoreiz satikta kolēģa uzrunāšanu ar "tu", taču to nevajadzētu uztvert kā necieņas izpausmi – gluži vienkārši Z paaudze uztver pasauli citādi, bez hierarhiskas pietātes. Ja visas paaudzes ir gatavas cita citu uzklausīt un sadarboties, ieguvumi var izrādīties būtiski visiem," uzsver V. Fīrere.
Skolās nesagatavo darbam
Arī kritēriji, pēc kuriem darbavietu izvēlas dažādu paaudžu pārstāvji, jūtami atšķiras. X paaudze un arī Y paaudze nāk pie potenciālā darba devēja ar savu piedāvājumu par to, ko viņi var sniegt uzņēmumam, kāda ir viņu pieredze, zināšanas un prasmes. Šīm paaudzēm strādāt – tas nozīmē veikt savus pienākumus uzņēmuma labā un par to saņemt algu.
"Z paaudzei raksturīga cita attieksme – viņi grib zināt, ko uzņēmums var piedāvāt viņiem un kā uzņēmums padarīs viņu dzīvi tik interesantu, lai viņi vispār gribētu strādāt šajā uzņēmumā. Kamēr X un Y paaudžu cilvēki noteikti izvērtē uzņēmuma darbības jomu, jaunieši izvēlas populāru zīmolu, kas ir ambiciozs un zināms sabiedrībā. Būtiska nozīme ir arī tam, cik uzņēmums ir veiksmīgs, jo jaunieši ļoti grib būt veiksmīgi un identificēties ar veiksmīgu darba devēju un populāru zīmolu," tendences raksturo V. Fīrere.
Viņa gan norāda arī uz problēmām: "Skolās skolēnus darba tirgum diemžēl nesagatavo, un līdz ar to daļa no Z paaudzes nav sagatavota profesionālajai dzīvei. Daži jaunieši ir strādājuši vasaras brīvlaikos, bet ir arī tādi, kuri pat nenojauš, ka strādāt nenozīmē tikai aiziet uz darbavietu, ka pastāv arī atbildība par veiktā darba kvalitāti, par uzņēmuma finansēm, par materiālajām vērtībām. Jaunieši nereti neizprot, ka profesionālajā dzīvē ietilpst obligāti veicami pienākumi, finanšu plānošana, nodokļu nomaksa un citi atbildības aspekti."