Jūras sajūtas
2006. gada aprīlī maršruts Rīga–Stokholma tika atklāts ar kuģi Fantaasia, kuru nomainīja Regina Baltica. Līnijā kursējuši arī kuģi Vanna Tallinn un Silja Festival. Pašlaik ikdienas satiksmi nodrošina Isabelle un Romantika. Visvairāk ceļotāju ir no Latvijas, Lietuvas un Zviedrijas, bet šo gadu laikā ar Tallink ceļojuši vairāk nekā 220 dažādu nacionalitāšu pasažieri, turklāt arī no tādām tālām un eksotiskām vietām, kā, piemēram, Austrālija, Arubas sala, Bahreina. Daudz tūristu ir no Skandināvijas, Eiropas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, un pamazām pieaug ceļotāju skaits no Āzijas.
"Piedāvājot daudzveidību, mērķtiecīgi strādājam, organizējot īpašos kruīzus – gan tematiskos, piemēram, līnijdejas un prāta spēles sadarbībā ar partneriem, gan īpašus kruīzus ar ģimenēm interesantiem pasākumiem. Tie ir Māmiņdienas kruīzs pavasarī un Tēva dienas kruīzs agrā rudenī, populāri ir īpašie senioru kruīzi. Ļoti iecienīti ir koncerti. Tuvākajā laikā uz mūsu kuģiem viesosies Dagamba, Iļģi, Normunds Rutulis, A Eiropa, Aminata. Starp citu, šobrīd jau labi zināmās grupas Silent Disco vienas no pirmajām ballītēm notika tieši uz mūsu kuģiem," stāsta Tallink Latvija biznesa attīstības un komunikācijas direktore Baiba Muceniece. Viņa arī atklāj, ka 2020. gadā paredzēti īpašie Tallink kruīzi no Rīgas uz Visbiju un no Helsinkiem uz Sanktpēterburgu.
Tiem, kuri devušies jūras kruīzā vismaz pēdējo mēnešu laikā, atmiņā kā sirsnīgs un aizrautīgs Laimīgo stundu šova vadītājs droši vien palicis Tallink vecākais kruīza vadītājs Andris Engers.
Satiekoties uz kuģa Romantika, vaicāju, vai Andris bijis jūrā šī rudens spēcīgākajā vētrā. "Biju. Šūpoja. Bet nekad nevajag domāt – ja pūš krastā, tas pats būs jūrā. Krastā var būt vētra, bet mēs pa jūru aizslīdam kā pa spoguli. Citreiz krastā var valdīt pilnīgs miers, bet mūs jūrā pašūpo. Var būt, ka krastā vējš bija un norima, bet jūra vēl bango. Un var būt, ka vējš pūš no aizmugures un mēs vēl foršāk slīdam uz priekšu," stāsta Andris. Jūras slimību viņš nekad nav izjutis. "Uzskatu, ka tā ir psiholoģiska problēma. Ja fokusējas uz citām lietām, pieņem, ka tās ir jūras sajūtas, pēc kā kruīzā brauc, tāda slimība nepiemeklē. Mums ir viesi, kuri dodas kruīzā tieši izjust vēja spēku. Krastā tādas sajūtas nedabūt,"'pasmaida Andris. Un tāda īsta šūpošana piemeklējot vien piecas sešas reizes gadā – rudenī, "kad ziema kaujas ar vasaru, un pavasarī, kad ziema negrib atkāpties".
Metrus sekundē neskaita
Vecākais kruīza vadītājs strādā uz abiem kuģiem – gan uz Isabelles, gan Romantikas. Katram kuģim piemīt sava burvība, Andris pamato: "Isabelles šarms ir mana iespēja būt tuvāk cilvēkiem, izveidot ciešāku kontaktu ar viesiem. Šovbārs ir mazāks, toties ir reāla kuģa sajūta. Romantika ir plašāka, ar lielākiem mērogiem, viss notiek svinīgāk." Izrādās, stiprā vējā arī kuģus šūpo atšķirīgi. "Tehnoloģijas ir dažādas. Uz Isabelles šūpošanos vairāk var just, kad ir sānu vējš. Romantikai ir stabilizatori, vēja gadījumā to mazāk var just, taču Isabelle savukārt ir mazāka, tā izlavierē caur viļņiem," stāsta Andris. Vēja ātrumam uz kuģa viņš nekad nav sekojis līdzi: "Es metrus neskaitu." Taču ir divas reizes, ko savā jūras braucēja praksē labi atceras: "Pirmā reize bija uz Regina Baltica, kad gājām no Stokholmas uz Rīgu, – aizgāju uz kajīti, apgūlos un vienā brīdī jutos tā, it kā stāvu kājās, otrā – esmu ar kājām gaisā. Otrā reize bija uz Isabelles – vēstis par tā brīža spēcīgo vēju plaši tika atspoguļotas medijos. Romantikai tad nolūza radars un izsita iluminatoru. Isabellei no stiprinājuma atdalījās un aizslīdēja Coca-Colas automāts."
Vecākā kruīza vadītāja komandā ir 22 padotie – kruīza vadītāja asistenti, bērnu programmu vadītāji, skaņu un gaismas tehniķi, dīdžeju tehniķi. Papildus arī līguma darbinieki, kuri piedalās projektos, – dejotāji, mūziķi. "Padotajiem jāizveido grafiks, jākomunicē diendienā, ja vajadzīgs pakārtoties kādiem speciāliem kruīziem, ja kāds ir saaukstējies vai citi apstākļi. Tallink ir ļoti fleksibls uzņēmums tādā ziņā, ka varam savā starpā sadarboties, palīdzēt, dot brīvdienas. Mans darbs ir sakārtot šos jautājumus," stāsta Andris un turpina: "Tallink izklaides nodaļas centrālais birojs atrodas Igaunijā. Izvērtējam māksliniekus, kurus vēlamies atkal redzēt uz kuģa, kurus vajag nomainīt, – dodos auditos. Nupat bijām Krievijā izvēlēties ļoti modernu šovu Romantikas nākamajai vasarai. Arī Latvijā notiek auditi. Daudz mākslinieku izvēlamies Bulgārijā, kur ir attīstīta kūrortu biznesa kultūra." Jaunajiem nišas māksliniekiem šī esot lieliska platforma attīstībai, bet uz kuģa vajadzīga arī fiziska izturība un psiholoģiska noturība, tāpēc arī māksliniekiem jāiziet jūrniecības medicīniskā pārbaude. Ja dakteris zīmi neizsniedz, sadarbības nav. Tiesa, piemēram, Latvijā populāriem māksliniekiem, ar kuriem tiek slēgts vienreizējs sadarbības līgums kāda projekta ietvaros, medicīnisko sertifikātu neprasa, viņi uz kuģa sniedz koncertu un ceļo kā pasažieri.
Taujāts par drošības sajūtu uz kuģa, arī saistībā ar prāmja Estonia katastrofu, kas notika 1994. gadā, bet ko Baltijas sabiedrība nav aizmirsusi, Andris Engers teic: "Vienmēr jāatceras, ka pēc jebkura negadījuma ar kuģiem, kā arī lidmašīnām un vilcieniem dažādas komisijas analizē notikušo. Pēc Estonia katastrofas tika ieviesti jauni drošības principi. Arī tad, kad citā pasaules reģionā apgāzās kuģis Costa Concordia, komisija izmeklēja apstākļus un tika ieviesti pastiprināti standarti. Drošības prasības tikai pieaug. Arī mūs kontrolē Latvijas Jūras administrācija, savukārt Zviedrijas puse pārbauda atbilstību viņu valsts prasībām." Mācību trauksmes uz kuģa notiek katru nedēļu, tās norisinās Stokholmā.
Sapņus nevajag aizmirst
Andris Engers ir rīdzinieks, kurš bērnībā bijis pārņemts ar visu, kas saistīts ar transportu. "Vilcieni bija mana vājība. Biju pārliecināts, ka būšu tramvaja vai vilciena vadītājs," smaidot saka Andris un piebilst: "Pēc vidusskolas dzīve visu izkārtoja savādāk, bet esmu pārliecināts – savas domas nekad nevajag aizmirst. Tas, par ko domā, agri vai vēlu pienāk." Andris apguvis amatnieka arodu un, lai piepelnītos, sācis strādāt Andreja Žagara kafejnīcā Osiris.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena pirmdienas, 11. novembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
VVZ