Eiropas Parlaments (EP) 2022. gada 22. novembrī pieņēma direktīvu Par sieviešu pārstāvību uzņēmumu valdēs. Direktīva pieprasa, lai līdz 2026. gada jūnijam visi uzņēmumi, kuros strādā vairāk nekā 250 darbinieku, reformētu uzņēmumu pārvaldi, nosakot sieviešu obligātās kvotas valdē. Tiek arī akcentēts, ka uzņēmumu vadībā vismaz 33% no visiem direktoriem vai valžu locekļiem jābūt sievietēm.
Latvijas specifiskā problēma
Kamēr Eiropas pārvaldes un globālo mediju diskursā tiek iezīmēta problēma par sieviešu diskrimināciju lielo uzņēmumu valdēs, Latvijā parādās jauna, iespējams, tikai mūsu valstij raksturīga problēma – Latvijā desmitiem gadu tiek īstenota totāla vīriešu diskriminācija, izspiežot vīriešus no izglītības un medicīnas, kā arī vēl no citām profesijām.
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotā informācija liecina, ka starp Latvijas augstskolu beidzējiem ir vērojama izteikta dzimumu disproporcija, tikai nevis par labu vīriešiem, bet gan par labu sievietēm. 2021. gadā Latvijas augstskolu diplomus saņēma 5156 vīrieši un 9551 sieviete. Respektīvi, no visiem aizpagājušā gada augstskolu beidzējiem tikai 35% bija vīrieši. Ja augstskolu studiju virzienu izvēle notiktu proporcionāli sieviešu un vīriešu absolventu attiecībai, tad visās specialitātēs katram trešajam absolventam vajadzētu būt vīrietim un divām trešdaļām – sieviešu. Ja pēc EP direktīvas būtu jānosaka augstskolu beidzēju kvotas dzimumus diskriminējošās profesijās, tad ikvienā programmā vajadzētu piesaistīt vismaz 30–35% vīriešu un vismaz tikpat (30-35%) daudz sieviešu profesijās, kurās ir izteikta vīriešu dominance. Tikai Latvijas realitāte ir pretēja, respektīvi, Latvijā joprojām ir un pat izteikti progresē augstākās izglītības
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 22. februāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!