Saeima nepiepūlas saglabāt pašcieņu

 Pirmkārt, Saeimai bija neapšaubāmas tiesības pieņemt politisku lēmumu, kas atšķiras no komisijas izvēles. Otrkārt, kritiku par Znotiņas darbību nevar norakstīt tikai uz FID "klientu" un netīro naudu atmazgājušo banku lobija atriebību, kas realizēta caur politiķiem, – kritika bija ilgstoša, publiska un argumentēta, piekrīt kāds tai vai ne. Bet tad nāk trešā piebilde, kas pārvelk svītru abām pirmajām, un tā attiecas uz veidu, kādā Saeima izšūpoja šo ietekmīgo amatu piecus gadus ieņēmušo Znotiņu. Ja esi nolēmis balsot pret tik nopietnā jautājumā kā pilnvaru pārapstiprināšana FID priekšniekam, esi tik laipns, kāp tribīnē un to pamato. Ja ne, tas atstāj pamatotu iemeslu šaubām par tavu patieso motivāciju un to, ka balsojums nav ticis nelikumīgi ietekmēts no malas, jeb to, cik nevainojams bijis tā fons gan no lobistu ietekmes, gan, ko tur slēpt, arī koruptīvā viedokļa. Šaubas, kas nedara godu Saeimai, konkrētiem pret balsojušajiem politiķiem un partijām, bet pats galvenais – nākamā FID priekšnieka apstiprināšanai. Jo paliks aizdomu ēna, ka Znotiņa balsojumā izgāzta, lai atbrīvotu ceļu kādam "īstajam" kandidātam.

Pirms balsojuma par Znotiņu Saeimas tribīnē argumentēt savu balsojumu kāpa vien nieka pieci deputāti, kas ir nesamērīgi maz iepretim pret balsojušo skaitam – 41. Faktiski savu kritisko viedokli atklāti uzskatīja par vajadzīgu pateikt tikai trīs no viņiem – opozicionāri Didzis Šmits, Edgars Tavars un Aldis Gobzems. Laikam kliedzošākais, ka savu argumentāciju nesniedza neviens no sešiem tieslietu ministra (!) Jāņa Bordāna (JKP) partijas biedriem, kuri piedalījās Znotiņas izsvilpšanā. Tāpat nekas par sava lēmuma motivāciju nebija sakāms nevienam no četriem NA deputātiem, kuri balsoja pret vai atturējās. Atšķirībā no nesenā konkursa uz KNAB priekšnieka amatu konkursā uz FID priekšnieka amatu Znotiņai netrūka amatam atbilstošu un spēcīgu konkurentu. Jau pirms tā sākuma šaurās, ar politiku un banku vidi saistītās aprindās valdīja pārliecība, ka Znotiņa netiks pārapstiprināta, par to lika domāt arī konkursa pretendentu loks un tā norises aizkulises.

Lēmums tomēr virzīt Znotiņu tika tulkots kā ieinteresēto pušu nespēja vienoties par kompromisa kandidātu. Veids, kādā Saeima atbrīvoja ceļu "īstajam" kandidātam, nodemonstrēja politiķu intelektuālo kūtrumu papūlēties, lai, iespējams, lobija ietekmēts lēmums izskatītos puslīdz cienījami.