Tās savulaik izgāzās, lemjot par valstij piederošo bankas Citadele akciju pārdošanu vai maksātnespējīgā Liepājas metalurga likteni.
Mums tiks teikts, ka konsultants jāizvēlas bez konkursa un tas esot valsts interesēs, jo valdībai nav laika. Tas nekas, ka valdība jau 19. aprīlī lēma, ka projektam būs būt, uzdodot Ekonomikas ministrijai līdz 31. maijam ziņot par tā optimālāko risinājumu. Jau tad bija jābūt skaidram – būs vai nebūs vajadzīgs konsultants. Mums tiks teikts, ka konsultants ir zinošs un neatkarīgs, līdzīgi kā tas bija visos gadījumos, kad iepriekšējās valdības konsultēja "universālais padomdevējs" Prudentia.
Prognozējams, ka gan konsultantu sagatavotie atzinumi, gan ministru diskusija būs noslepenoti, liedzot iespēju pārbaudīt konsultantu argumentus un to, vai valdība, pieņemot lēmumu, tiešām balstījusies uz šiem ieteikumiem. Līdzšinējā prakse (Dienai ir bijusi iespēja iepazīties ar vairākiem vēl aizvien noslepenotiem konsultantu ziņojumiem) rāda, ka patiesībā valdība ne vienmēr ir lēmusi tā, kā tai ziņojumos ieteikuši dāsni algotie konsultanti. Tas gan nav traucējis publiski apgalvot, ka lēmumi esot balstījušies tieši neatkarīgu konsultantu profesionālajās rekomendācijās, nevis ministru politiskos lēmumos.
Nereti ziņojumi bijuši ūdeņaini, bet nereti pat ļoti profesionāli, izklāstot visus plusus un mīnusus un gala izvēli jeb politiskā lēmuma pieņemšanu atstājot pašai valdībai. Tas gan mūsu it kā taču no politiskajām partijām nākušos ministrus un premjerus nezin kāpēc biedē līdz nemaņai. Publiski ir ticis apgalvots, ka politiskais lēmums nemaz tāds nav bijis – valdība vienkārši bijusi neatkarīgu un profesionālu konsultantu gribas izteicēja. Par spīti tam, ka daži ministri publiski vai kuluāros ir atzinuši, ka vai nu nepietiekami labi sapratuši uzrakstīto (īpaši, ja konsultants bijis ārvalstu un ziņojums iesniegts angļu valodā), vai tiem bijis dots pārāk maz laika ar to iepazīties (baidoties par informācijas noplūdēm pat no ministriem, dokumenti valdības sēdes slēgtajā daļā iedoti pēdējā brīdī), lai tiešām de facto savā lēmumā atsauktos uz konsultantu ieteikumiem.
Tad kādēļ šīs dekorācijas ar konsultantu piesaisti? Lai ļautu nopelnīt kādam konkrētam politiski pietuvinātam juridiskajam birojam vai auditorkompānijai? Vai lai izvairītos no politiskās atbildības?