Tas, kā Krievijā pēdējos gadus svinēts 9. maijs, – tā ir bijusi tautas nogatavināšana karam. Vai bez vēstures pārvērtēšanas Krievijas sabiedrība var mainīties, atteikties no 9. maija izpratnes, kam ir liela vieta nacionālajā mitoloģijā?
Jūs pareizi sakāt, bet 9. maijam nav tikai svarīga vieta mūsu nacionālajā mitoloģijā – tas pēc būtības ir mūsu vienīgais vispārnacionālais mīts, vienīgais nacionālā lepnuma avots. Jo mēs nevaram lepoties, ka būtu radījuši efektīvu ekonomiku, sociālu valsti, vienīgais, ar ko lepoties, ir mūsu pagātnē, saistīts ar 9. maiju, un propaganda to ļoti efektīvi ekspluatē. Vai Krievijā mainīsies attieksme pret 9. maiju? Protams, mainīsies. Tas viss patiesībā notiek ļoti vienkārši – mainās valsts, apstājas propagandas mašīna, un sākas dabisks process, kad cilvēki cenšas atrast nacionālā lepnuma priekšmetu nevis pagātnē, bet tagadnē un nākotnē vai cenšas šo lepnumu pārformulēt. Es saprotu, ka jūs 9. maiju uztverat ar bailēm, ticiet man, Krievijā arī daudzi baidās, ka, piemēram, Putins izziņos masveida mobilizāciju. Mēs šobrīd Krievijā vispār pārdzīvojam lielu stresu, un tas attiecas gan uz eliti, gan sabiedrību neatkarīgi no tā, vai tu atbalsti tā saukto "militāro specoperāciju Ukrainā" vai ne. Tie, kas ir spējīgi uz refleksiju, saprot, ka mēs Krievijā jau esam iegājuši ļoti nopietnu pārmaiņu procesā, bet neviens nezina, kur šīs pārmaiņas mūs novedīs, tāpēc mums ir bail. Krievijas kaimiņi to redz un ar bailēm raugās nākotnē, bet arī mums Krievijā ir bail.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena pirmdienas, 9.maija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!