"Latvija ir guvusi ievērojamus panākumus, izveidojot tiesisko regulējumu vardarbības ģimenē novēršanai un šādas vardarbības upuru aizsardzībai," pauda Lībiņa-Egnere, akcentējot, ka arī sabiedrībā arvien retāk šādi pāridarījumi tiek uzskatīti par pieņemamiem.
Iepazīstinot komiteju ar Latvijas ziņojumu par Konvencijas par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu izpildi laika posmā no 2005.gada līdz 2017.gadam, Lībiņa-Egnere minēja kriminālatbildības noteikšanu par psiholoģisku vardarbību, izsekošanu un sieviešu dzimumorgānu kropļošanu.
Tāpat Latvija ir veikusi vairākus pasākumus starptautiskā un vietējā mērogā, lai novērstu cilvēku tirdzniecību, pastiprinot arī cīņu pret fiktīvajām laulībām, viņa uzsvēra.
Latvijā notikusi būtiska attīstība kopš iepriekšējā ziņojuma sniegšanas, secināja politiķe.
Saeimas priekšsēdētājas biedre akcentēja arī sieviešu ekonomiskās tiesības. Latvija īpašu uzmanību pievērš dzimumu līdztiesības sasniegšanai izglītības, līdzdalības darba tirgū un atalgojuma jomā, kas ir būtiski gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai valsts izaugsmei, viņa pauda.
Lībiņa-Egnere norādīja, ka dzimumu līdztiesības indekss Latvijā ir uzlabojies, tomēr tas aizvien ir zemāks par Eiropas Savienības dalībvalstu vidējo rādītāju.
Tai pašā laikā Pasaules Ekonomikas forums Latviju ierindo starp 20 valstīm pasaulē ar augstāko rādītāju dzimumu līdztiesības jomā. Jaunākie Pasaules Bankas ziņojumi par sievietēm, biznesu un likumdošanu izceļ Latviju kā vienu no sešām valstīm pasaulē, kas pilnībā garantē sieviešu un vīriešu juridisko līdztiesību nodarbinātībā un uzņēmējdarbībā, informēja Saeimas priekšsēdētājas biedre.
Viņa uzskata, ka pēc ekonomiskās krīzes beigām Latvija ir sasniegusi vērā ņemamus rezultātus jautājumā par sieviešu nodarbinātību - gandrīz 75% sieviešu vecumā no 20 līdz 64 gadiem ir nodarbinātas. Turklāt sievietēm pieder viena trešdaļa uzņēmumu Latvijā un 65% augstskolu absolventu ir sievietes.
Viņa arī akcentēja, ka Latvija ir viena no vadošajām valstīm, ņemot vērā sieviešu līdzdalību zinātnē - 53% zinātnieču un inženieru valstī ir sievietes. Tāpat viņa zināja teikt, ka Latvijā ir Eiropā augstākais sieviešu īpatsvars vadošos amatos - 46%.
Tomēr joprojām aktuāla problēma ir atalgojuma atšķirības, piebilda Lībiņa-Egnere. Latvijā sievietes saņem par 15,7% mazāk nekā vīrieši, kas ir līdzīgi Eiropas Savienības vidējam rādītājam.
"Tas vēl vairāk akcentē nepieciešamību fokusēties uz strukturālajām reformām izglītības jomā un motivēt sievietes izvēlēties studijas dabaszinātņu, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju un citās eksaktajās jomās, kur tradicionāli vairāk pārstāvēti vīrieši," uzskata politiķe.
Jānis
trusis nejaukais
No malas uzslavas saucot