Problēmas ar gribēšanu un prioritātēm

Šķiet, šajā valdībā mainījusies politika attiecībā uz deinstitucionalizāciju (DI), kas iepriekš bija skaļi pieteikta un uzsākta, tajā skaitā izmantojot arī Eiropas kopējo finansiālo atbalstu. Esošā labklājības ministre pat izteikusies, ka institūcijas labas – bērni tur pabaroti, aprūpēti... 

Valstī notiek arī citi procesi, šis uz tā fona noklust, zaudē aktualitāti. Mana sajūta – kaut kādi plāni ir, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir izsūtījusi uzaicinājumus iesniegt projektus, kāds arī iesniedz, bet pašvaldības arī vairs netiek no plānošanas reģionu vadības tā tramdītas, līdz ar to nav vairs tādas vilkmes. Ja neviens nedzen ar pātagu un neviens katru dienu nezvana, neprasa, kā jums iet, ko jūs darāt, tad viss vienkārši sāk ritēt savā plūsmā. Tiesa, situācija ļoti atšķiras no pašvaldības uz pašvaldību – ir pašvaldības, kuras kaut ko dara, kaut kas aktīvi tajās notiek, un ir pašvaldības, kuras, teiksim tā, domā pavisam par citām lietām, tām šis process vispār neinteresē, varbūt arī klusībā cer, ka neviens nekustinās un ka DI mierīgā gaitā izbeigsies.

Problēma ar to nemazinās. Bērni joprojām dzīvo institūcijās un... tā arī paliks dzīvot? 

Es noteikti negribētu teikt, ka viņi tur dzīvos arī nākotnē, tomēr šobrīd tur viņi dzīvo. Varētu piekrist, ka nav vairs tāda flagmaņa, virzītāja. Pagājušajā gadā bija atbalsts akcijā Dod Pieci!, bija arī no sabiedrības liels pieprasījums un liels spiediens, līdz ar to arī deinstitucionalizāciju izcēla kā risinājumu. Šobrīd sabiedrība akcentē citas problēmas – senioru aprūpe, veselības aprūpe, ārstu algas u. tml., – līdz ar to mēs atkal metamies citā grāvī un meklējam citur risinājumus, domājot, ka ar šo gan jau viss notiks pēc inerces.

Ja ievada labās sliedēs, uzņem tempu, droši vien var cerēt, ka viss notiks pats no sevis tālāk. Bet, šķiet, tāds līmenis vēl nebija sasniegts. Zinu, ka dažādu objektu – ģimeņu māju u. tml. – celtniecība uzsākta, cerams, ka nav apturēta.

Tas, ko es zinu no visa DI, – ir Valmierā atvērts grupu dzīvoklis, ir vairākas pašvaldības uzsākušas tādu būvniecību. Skaitliskā ziņā vislabāk tie pakalpojumi tiek nodrošināti bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Bet ārpusģimenes aprūpē viss tas, kas sarakstīts plānā, pagaidām arī ir vien plānā.