Izstādē redzamie glezniecības darbi apskata atmiņu un nacionālās pašapziņas tēmas, reflektējot par padomju laika mantojumu un tā ietekmi uz mūsdienu jauniešiem Latvijā.

Skatāma latviešu mākslinieka, glezniecības vecmeistara Johana (Jāņa) Valtera izstāde Gleznojama esība, kurā pirmo reizi plašākai publikai būs unikāla iespēja skatīt viņa Berlīnes un Drēzdenes periodā tapušos vairāk nekā 90 darbus no Šmidru ģimenes kolekcijas.

Izstādes autors, mākslinieks Kristians Brekte, kopš karjeras pirmsākumiem pazīstams kā sava laikmeta triksters, kurš pārkāpjot robežas, ceļ gaismā neērtas un emocionāli sarežģītas tēmas. Savos jaunākajos darbos viņš ietvēris sabiedrības nepieņemtos un noraidītos aspektus, izgaismojot mūsu sašķeltību, ciešanas un vientulību. Taču neona izkārtne galerijas skatlogā nemelo, šīs ir Bada spēles, un ne visi izies kā uzvarētāji. Garā vājos, trikstera paceltais spogulis, iespējams, ievainos. Drosmīgos mākslinieks aicina aci pret aci sastapties ar personīgo un kolektīvo Ēnu.

Izstāde veidota no Aleksandra Čaka muzeja krājuma materiāliem un atspoguļo viņa mācību darbu un pirmās mīlestības dzejoļus, kas vēlāk tika apkopoti pirmajos dzejas krājumos.

Donnas Huankas instalācijas ir pazīstamas ar to visaptverošo raksturu - tās ir īpaši veidotas atbilstoši telpām, kurās tās atrodas. Savā mākslā viņa pēta attiecības starp cilvēka ķermeni un dabu, izmantojot dažādus zīmju veidošanas paņēmienus, dabīgus materiālus, imersīvas vides un unikālas topogrāfijas.

Valmiermuižas alus vēstniecība ar prieku ziņo par īpašas fotoizstādes atklāšanu, ko veidojis aktieris un daudzpusīgais mākslinieks Āris Matesovičs. FPV dronu pilots, motosportists, videogrāfs un kaislīgs fotogrāfs – šie ir tikai daži no viņa neskaitāmajiem hobijiem. Āris pirmo reizi publiski izrādīs savus darbus izstādē ar nosaukumu Melns uz balta.

Šī ir noslēdzošā izstāde projektā Izstāžu sezona pils galerijās. Izstādē Aija Zariņa turpina sev tuvo tēmu par ikviena atbildību pasaules mērogos un savā mikrokosmosā. Mākslinieces radītais vienmēr pārsteidz, turoties uz smalkās robežas starp primitīvismu un tīrradni.

Izstādes tēma – atcilvēciskošanās. Ne t.s. dehumanizācijas izpratnē, bet kā morālo īpašību, humānisma sabrukums sabiedrībā, iestājoties post-demokrātijas laikmetam. Himēras ir par tā saukto jauno cilvēku veidošanu, kā tas jau ir noticis iepriekšējos lielajos sociālajos projektos. Piemēram, kā tika audzināts padomju cilvēks ar noteiktu vērtību sistēmu un pasaules uztveri. Bet vai bija tik dīvaini sociālie eksperimenti, kuru liecinieki mēs esam tagad?

Izstāde veido telpu diskusijai par Latvijas iedzīvotāju deportāciju izraisītās traumas ietekmi uz mūsdienu sabiedrību. Nosaukums Ievainotā atmiņa cēlies no divu jēdzienu savienošanas: sociālā atmiņa – kā izpratne par vēsturiskiem notikumiem, sociālpolitiskiem procesiem un to interpretācija, savukārt ievainojums – atsauce uz fizisku traumu, kas noved pie izmaiņām ķermenī.

Vasaras izskaņā Galerija Bastejs savā jaunajā Jūrmalas telpā atklāj jaunu Rituma Ivanova darbu izstādi, kurā būs apskatāmi pēdējo gadu darbi, kas izstādīti starptautiskās mākslas mesēs: Paper Positions Basel 2022, Art Salon Zürich 2023 un Art On Paper Amsterdam 2024.

Rotko muzejā tiks svinīgi atklāta rudens izstāžu sezona, pirmos apmeklētājus iepazīstinot ar vērienīgo leģendārajam čehu sirreālisma kinorežisoram Janam Švankmajeram un viņa sievai Evai Švankmajerovai veltīto izstādi Disegno Interno: Padodies savām apmātībām. Vienlaikus muzejs atklās latviešu mākslinieka Vernera Lazdāna izstādi Cilvēki, zvēri un ainavas, slavenā avangarda mākslinieka Solomona Geršova darbu izstādi Ebreju motīvi, bet Martinsona mājā keramiķes Skaidrītes Cihovskas izstādi Atspulgi.

Agnijas Ģērmanes izstādes Saules vannas tematiskais loks ietver iegrimšanu, atslābšanu, ķermeņa baudu un enerģijas apmaiņu. Arī transformāciju kā ļaušanos dziedinošai terapijai, kas spēj izmainīt reakcijas apziņā un zemapziņā, atjaunot iekšējo mieru un pārliecību.

Naivā izstāde simbolizē to pasaules daļu, kurā māksliniece vēl meklē patvērumu un caur humoru cenšas reflektēt par mūsdienu pasaules jautājumiem, tai skaitā iecietību, terapiju, ilgtermiņa domāšanu un sabiedrībā uzstādītiem standartiem. Te grāmatu, filmu, multfilmu tēli sajaucas ar humoristiskiem sižetiem, lai skaidrāk paskaidrotu autores vērtību sistēmu. «Viss, kas veidojis mani kā būtni, ir šeit.» Katrai paaudzei ir sava pieredze un atmiņas, kas sākotnēji to ir veidojis – kaut kas kolektīvi pazīstams un sirdij tuvs.

Tāpat kā gadalaiki secīgi nomaina viens otru, arī Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja (DMDM) pop-up izstāžu cikla Dizaina procesi tuvplānā otro izstādi Vasara konceptuāli un tematiski nomaina nākamā – Rudens, latviešu dizaineriem caur materiālu kontrastiem reprezentējot kolorīto ražas vākšanas periodu.

Ābeču kolekcionārs Juris Cibuļs ir valodnieks, tulkotājs, publicists un skolotājs, kurš vairāk nekā 40 gadus pēta un kolekcionē ābeces.  Viņš ir arī vairāku grāmatu autors, kā arī sarakstījis ābeces latgaliešu un latviešu valodā. Jura Cibuļa kolekcijā ir 11 tūkstoši 178 ābeču eksemplāru 1232 valodās.