Valstij naidīgi spēki izmanto visus ietekmes līdzekļus, lai uzspiestu mums savu gribu, tajā skaitā mobilizējot savus ietekmes aģentus politikā. Šāds citāts, šoreiz nācis no Konservatīvo priekšvēlēšanu retorikas apcirkņiem, principā varētu derēt arī Nacionālajai apvienībai (NA), bet pēdējo mēnešu laikā vēl arī citām valdošās koalīcijas partijām. Nacionāli noskaņots vēlētājs nav viendabīgs ļaužu kopums, bet, kad Konservatīvajiem vēl bija nosaukums Jaunā konservatīvā partija (JKP), to vismaz sākumā uztvēra par galveno konkurenti tieši NA.
Politologs Filips Rajevskis SestDienai atgādina, kā šāda uztvere veidojusies – Konservatīvo līderis Jānis Bordāns savulaik bija Nacionālās apvienības rindās un kā šī politiskā spēka pārstāvis pat tieslietu ministra amatā. Tajā viņš atgriezās jau pēc iepriekšējām Saeimas vēlēšanām, kurās JKP ieguva visai solīdu pārstāvniecību – 16 deputātu mandātu, kas ir par trim vairāk nekā Nacionālajai apvienībai un uz pusi vairāk nekā Jaunajai Vienotībai, kas beigu beigās izrādījās vienīgais spēks, kurš spēja apvienot partijas valdības izveidošanai. Tagad Bordāns ir arī Ministru prezidenta biedrs, kaut arī vismaz šajā valdībā tas vairāk par godu viņam nekādas citas priekšrocības nav devis. "Nacionālkonservatīvismu JKP pārmantoja no NA, korupcijas tēma nāca vēlāk reizē ar Jutu Strīķi un Juri Jurašu," secina Rajevskis.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 29. jūlija - 4. augusta numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!