"Mums nav ambīciju kļūt tikai par tirgus līderi, bet arī būt sociāli atbildīgam uzņēmumam, stiprinot tautas tradīcijas un attīstot tās nākotnei," uzsver AS Rīgas dzirnavnieks direktore Anita Skudra.
Rīgas dzirnavnieka pirmsākumi meklējami 1946. gadā, kad Rīgas labības pārstrādes kombināts Sarkanais oktobris atvēra pārtikas noliktavas, 1964. gadā uzcēla pirmās kviešu dzirnavas un sāk malt graudus, kļūstot plaši pazīstams kā pārtikas miltu ražotājs. Mūsdienās uzņēmums ir viens no lielākajiem graudu pārstrādātājiem Baltijas valstīs, kas ražo un eksportē augstvērtīgus industriālos un patēriņa produktus – visu veidu kviešu, rudzu un auzu miltus, miltu maisījumus, graudaugu pārslas, kā arī fasēto produkciju individuālam patēriņam ar zīmoliem Herkuless, Hercogs un Īsta saimniece.
Sezonalitātes specifika
Anita Skudra ir Rīgas dzirnavnieka direktore nedaudz vairāk nekā gadu. Līdz tam viņa vadījusi uzņēmumu Latvijas piens, pēc izglītības – pārtikas tehnoloģe ar maģistra grādu biznesa vadībā. "Rīgas dzirnavnieks meklēja direktoru un mani uzrunāja caur atlases aģentūru. Ar tā brīža uzņēmuma vadītāju, pašlaik valdes locekli Andrejusu Cedronu mums saskanēja redzējums, kā uzņēmumam jāstrādā. Daudzus gadus esmu strādājusi tieši pārdošanā, labi pārzinu ražošanu un kvalitātes sistēmas, jo savu karjeru uzsāku uzņēmuma AS Aldaris laboratorijā. Pēc tam strādāju par pārdošanas direktori Orkla Foods grupā," karjeras biogrāfiju ieskicē Skudra.
Rīgas dzirnavniekā direktores pirmais uzdevums bija panākt, lai ražošana kļūtu efektīvāka, uzlabot kvalitātes sistēmu, attīstīt to un ieviest jaunumus, tai skaitā Lean vadības sistēmas principus. "Lean nozīmē efektīvi strādāt tieši ražošanā, izmantojot īpašus instrumentus. Tie ir mērījumi, kādā veidā tiek noteikta katras iekārtas efektivitāte, cik daudz tiek saražots minūtes, stundas laikā, kur laika izteiksmē rodas tā saucamie apjomu zagļi," paskaidro direktore. Viņa atzīst, ka labskanīgā jēdziena "efektivizēt ražošanu" pamatā esot daudz darba: "Tie ir dažādos virzienos, viens no tiem – saprast, ko kurš cilvēks ražošanā dara un cik efektīvi. Ražošanas cilvēkiem izstrādājām bonusu sistēmu, lai viņi redzētu savu centienu ieguvumus, katrs pats būtu atbildīgs par saražoto produktu. Tas nozīmē izstrādāt arī vērtēšanas sistēmu."
Vaicāta par šajā izaicinājumā biedējošākajām pozīcijām, Skudra neslēpj – tā ir sezonalitāte: "Graudu pārstrādes nozarē sezonalitāte saistās ar diviem laika posmiem – pirmais ir graudu pieņemšanas laiks, kad gandrīz vienlaikus visā valstī graudkopji sāk kult labību un to nodot. Uz to brīdi uzņēmumā ir nepieciešams daudz vairāk strādājošo, turklāt graudu nodošanas apjomus ietekmē arī laikapstākļi. Otrais ir rudens un ziemas mēneši, kad jāsaražo vislielākais apjoms, jo, sūtot savu produkciju uz arābu valstīm, to jāpaspēj izdarīt līdz ramadāna sākumam pavasarī."
Pašlaik 40% no uzņēmumā saražotās produkcijas nonāk eksporta tirgos. Tās ir valstis, kur miltu un auzu patēriņš ikdienas uzturā ir vislielākais; Rīgas dzirnavnieka produkcija ir pieprasīta arī Āfrikā, Tuvajos Austrumos un Āzijā. "Jāsaprot katras valsts īpašā mentalitāte, īpašie nosacījumi un prasības attiecībā uz sertifikāciju. Nereti mums ir maldīgi priekšstati, piemēram, par Āfriku, kur pārtikai nepieciešamo izejvielu iepērk no visas pasaules, viņi ir ļoti zinoši un prasa daudz dažādus sertifikātus – Halal, BRC, ISO –, kas pārliecina darījuma partnerus par drošu produktu. Turklāt, vienojoties par sadarbību, šie partneri paši veic auditus uzņēmumā," stāsta Skudra. Te jāpiemin uzņēmuma lielākais veiksmes stāsts, kas saistās ar Indiju. Pērn sadarbības partneris – iepircējs no Indijas – ieradās Latvijā.
"Uzņēmuma kvalitātes vadītājs ar komandu pie mums auditu veica četras dienas! Mums bija liels prieks, ka saņēmām 93% novērtējumu, tas ir zaļais lauciņš! Līdz ar to esam viens no četriem auzu pārslu piegādātājiem šim Indijas uzņēmumam. Katrs šāds audits palīdz arī mums pašiem augt," atzīst Skudra.
Gaida dižšķirnes ražu
Svarīgākais, pēc kā tiek vērtēta graudu pārstrādes produkta kvalitāte, ir tā izsekojamība, un svešzemju auditors var vēlēties apmeklēt arī zemnieku saimniecību, kur iepirkti graudi. Tā rīkojušies Rīgas dzirnavnieka ārzemju sadarbības partneri no Indijas un Ķīnas.
"Tas ir pilns produkta izsekojamības loks, kas liek augt arī saimniecībām, tāpēc jāizglīto arī mūsu zemnieku saimniecības. Pērn un arī šogad organizējām seminārus, lai stāstītu par Rīgas dzirnavnieka kvalitātes prasībām un kāpēc tās ir tādas. Šādos semināros vienmēr mēģinām arī piesaistīt kādu interesantu lektoru. Šogad seminārā pieaicinājām maizniekus, lai arī viņi iepazīstas ar zemniekiem izvirzītajām prasībām. Strādājam ne tikai kā pārstrādātājs, bet arī kā mentors vai kaučers, kurš audzē zināšanas mūsu lauksaimniekiem," stāsta Skudra.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 10. aprīļa, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!