Lietuvas dokumentālā kino režisore Giedre Žickīte (40) par Sima Kudirkas vēsturisko pārbēgšanu, tikšanos ar Kisindžeru un par latviešu trimdinieka nopelniem Amerikas iešūpošanā.
No partijas Latvijas attīstībai izstājies, Rīgas domes deputāts Māris Mičerevskis (38) par Latvijas attīstībai burbuli, politiķi Jaunupūci un par to, kā Latvijas pilsonim visvieglāk satikt Amerikas prezidentu.
Ego Media dibinātāja Gunta Trektera (52) producētās filmas šogad saņēmušas 23 Lielā Kristapa balvu nominācijas. Kā viens no Latvijas pieredzējušākajiem producentiem skaidro savas kinostāstu veiksmes, ko kovidlaiks mainījis nozarē, un vai "mazie ekrāni" kādreiz aizstās lielos?
Ar kartupeļiem savā dzīvē esmu izdarījusi pilnīgi visu, saka režisore Māra Ķimele (76), aicinot nestāvēt dīkstāvē, bet strādāt. Viņasprāt, veidu, kā pastāvēt un darboties, var atrast vienmēr – arī pandēmijas laikā.
Skaņu ierakstu restaurators, režisors un vienkārši entuziasts Mārtiņš Krastiņš (36) sācis vēsturisko latviešu ieskaņojumu izdošanu. Pirmās ir Raimonda Paula 1969. gada plates. Turpinājums – jau pavisam drīz!
Valsts galvenais infektologs Uga Dumpis par to, kāpēc Latvijai Covid-19 pandēmijā pagaidām iet labāk nekā citām valstīm, ko varam gaidīt nākamajos mēnešos un ko noteikti neatnesīs Ziemassvētku vecītis.
Joprojām jūtos kā māceklis, saka ilggadējais vijoļspēles pedagogs Romans Šnē (89). Topošos vijolniekus viņš skolojis jau 66 gadus, tostarp pareizajam "iepūtienam" sagatavojis arī savu dēlu – šobrīd pazīstamo diriģentu Normundu Šnē.
Pētera Čaikovska baleta Gulbju ezers vizuāli krāšņā jauniestudējuma pirmizrāde, sākot Latvijas Nacionālās operas un baleta sezonu, globālajā Covid-19 pandēmijas ierobežojumu kontekstā bija kā brīnums, par kādu vairākums Eiropas valstu šobrīd pat nevarētu sapņot. Un tieši tas devis iespēju prinča Zigfrīda lomā uz mūsu opernama skatuves ieraudzīt vienu no pašlaik vislabākajiem baletdejotājiem pasaulē – Londonas Karaliskā baleta premjeru Vadimu Muntagirovu (30).
NATO ģenerālsekretāra vietniece Baiba Braže par Covid-19 nestajām izmaiņām diplomātu ikdienā, atbalstu Baltkrievijai procesos, ko nav iespējams uzspiest no ārienes, un to, kāpēc ir laiks atklātai un faktos pamatotai valdības sarunai ar sabiedrību.
Baltvilka balvas šāgada starptautiskā laureāte lietuviešu rakstniece Jurga Vile atradusi atslēgu, kā par padomju režīma deportācijām uzrakstīt stāstu, kas aizraus bērnus un neaizvainos Sibīrijas izsūtījumu piedzīvojušos.
Vēsturnieks Aivars Stranga par to, cik labs ir 1920. gada 11. augusta miera līgums ar Krieviju, kādas valstis turas un kādas neturas kopā, un par baltajiem krieviem.
Savulaik veidojis gan Salaspils memoriālo ansambli, gan pēdējā laikā daudz piesaukto namu Elizabetes ielā 2, vecmeistars Gunārs Asaris (86) ir pārliecināts: vēsturei nevajag izplēst atsevišķas lapas, un Rīgā nav tādu ēku, kuras vajadzētu aizvākt.