SestDienas salons / Diena / SestDienas salons / Diena

Pierādījumus ne tikai nojaukšanai. Saruna ar arhitektu Jāni Lejnieku © DIENA (26)

Laikā, kad citur pasaulē gāž pieminekļus un gaida koronavīrusa pandēmijas otro vilni, latvieši beidzot ir pieņēmuši lēmumu celt akustisko koncertzāli. Turklāt nevis "virs ūdeņa, apakš tilta", proti, uz AB dambja, un arī ne viena pieminekļa vietā, ko sen prasās nogāzt, tikai nav pārliecības, vai mums tas tagad izietu cauri ar tik mazām sāpēm kā igauņiem ar Aļošu. Arī ne tur, kur kādreiz bija Sporta pils, vai kādā citā no daudziem tukšajiem Rīgas laukumiem. Nē, cels citā vietā.

Bankovskis pabeigtajā nākotnē © DIENA (3)

Izdevis romānu Pasaules vēsture, Pauls Bankovskis izsakās par rakstnieka varu, ceļojumu trīstūkstošajā gadā un sieviešu literatūru.

Mēs esam tikai mēslojums. Saruna ar mūziķi Nilu Īli © DIENA (17)

Saulgriežu priekšvakarā mūziķis Nils Īle (51) atgādina, ka cilvēks krietni pārvērtē savu nozīmi, jo zemeslode ir radījusi un pieņēmusi mūs, nevis otrādi. Neliksim tai par mums kaunēties.

Enerģētikā dzīve neapstājas arī krīžu laikā. Saruna ar Latvenergo vadītāju Āri Žīguru © DIENA (1)

A/s Latvenergo darbības stratēģiju krīzes pārvarēšanas laikā un uzņēmuma stratēģiju ilgtermiņa kontekstā skaidro uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Baltais kubs ar dzīvajām sienām. Intervija ar aktieri Kasparu Zvīguli © DIENA (3)

Nacionālā teātra aktieris Kaspars Zvīgulis par X paaudzi, runājošajiem skatītājiem un virtuālo izrāžu priekšrocībām.

Ar vienu kāju Rīgā, ar otru Bāzelē © DIENA

Klarnetiste Anna Gāgane (27) par skarbo un skaisto mūziķes dzīvē, studijām Šveicē un Covid laika atziņām.

Ar vijoli blakus. Saruna ar komponistu Imantu Kalniņu © DIENA (27)

Komponists Imants Kalniņš par garlaicību sociālajos tīklos, politisko ziņkārību un nepieciešamību mainīties uz gaismas pusi.

Fiziskā distancēšanās būs izšķiroša. Saruna ar epidemiologu Juriju Perevoščikovu © DIENA (12)

Epidemiologs Jurijs Perevoščikovs par rokasspiediena kaitīgumu, to, kāda būs vasara, un to, ko daba spēj labāk par cilvēku.

Domāt par aktieri. Intervija ar kinozinātnieci Ingu Pērkoni © DIENA (2)

Kinozinātniece un profesore Inga Pērkone (53) izdod pētījumu par aktieriem kino un stāsta par varoņu saistību ar Lāčplēsi, kā arī rētu un Pāvula asaras nozīmi.

Patīk redzēt reālu galu. Intervija ar Raimondu Lagimovu jeb Dambi © DIENA (2)

"Mēs gribējām izmainīt pasauli, bet pasaule izmaina mūs" – tapusi dokumentālā filma par trim matainiem kungiem, kuri arī ir sava laikmeta zīme. Divi no viņiem – mūzikas žurnālists Uldis Rudaks (52) un mūziķis Raimonds Lagimovs jeb Dambis (51) satiekas SestDienas sarunā, lai apspriestu gan šo, gan aizgājušo laiku, pieaugšanu, brīvību un pienākumus.

Grūbe improvizācijas koridorā © DIENA

Dailes teātra aktieris Dainis Grūbe par atgriešanos "uz kājām", maratona nepietiekamību un to, ko darīs Džilindžers.

Pālī radi, skaidrā rediģē © DIENA (17)

Pasaule un cilvēki mainās ne tikai šajā ārkārtas situācijas laikā. Aizvakar vēl aizliegtais un nepieņemamais ienāk ikdienā un pakāpeniski kļūst par normu, jo cilvēki alkst brīvības un svaigu asiņu. Ir taču jāpietiek veselajam saprātam, kas kā prožektors izgaismo ceļu un katram pašam ļauj saprast, kur spert kāju, lai neiekristu aizā.

Mēs esam stipri! Saruna ar Vairu Vīķi-Freibergu © DIENA (41)

Vaira Vīķe-Freiberga par vīrusu ļauno inteliģenci, par to, kur krīzē jāsmeļas spēks, un par nākamā soļa svarīgumu izdzīvošanas ceļā.

Man bija kāda romantiska ideja. Saruna ar Krievijas kinokritiķi Antonu Doļinu © DIENA (5)

Viens no visprominentākajiem Krievijas kinokritiķiem Antons Doļins (44) par kino un presi kā kolektīvu un ķermenisku pieredzi, Putina viena piemēra paņēmieniem un Krievijas dilemmu pandēmijas sakarā.

Ļoti iespējams, ka, izejot cauri šai krīzei, mainīsies tik daudz kas, ka mēs to pat nevaram tagad iedomāties, saka kontemplācijas skolotājs Juris Rubenis un vienlaikus uzsver: šis var kļūt arī par īsto brīdi patiesai sevis atklāšanai un atbildēm uz dzīves lielajiem jautājumiem.

Bijušais Dienas kolēģis Uldis Briedis svin 80 gadu jubileju un atceras leģionāru šūpuļdziesmas, iprīta zveju un izgaismotos kadrus.

Vēl joprojām redzu pretrunu teorētisko ideju un prakses apvienošanā, atzīst lietuviešu režisors Karolis Kaupinis. Viņš 2012. gadā Viļņas Universitātes komparatīvās jeb salīdzinošās politikas zinātņu maģistra grādu ieguvis, veidojot teorētisku filmu par brīvības jēdzienu Baltijas valstīs atmodas periodā. Vēlāk Viļņā dzimušais režisors uzņēmis godalgotās īsfilmas Trokšņotājs/The Noisemaker (2014) un Pieskatīšana/Watchkeeping (2017). Abi darbi izrādīti arī festivālos Latvijā.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks par to, kāpēc ambīcijas ir labs vārds, kad bija jānoraksta parādi un kurš laizīs brūces nākamajā krīzē.

Režisors Oļegs Sencovs (43) par to, kā var veidot filmas, arī esot cietumā, pretošanās iespējām un to, kāpēc revolūcijām jābūt uzmanīgām.

Latvijā cilvēki ļoti labvēlīgi un ieinteresēti izturas pret filmēšanu, stāsta studijas Forma Pro Films producents Igors Proņins. Jau 2. martā dažādās Latvijas vietās – Gaujas Nacionālajā parkā, Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā un citur – sāksies un piecas nedēļas turpināsies studijas jaunās pilnmetrāžas spēlfilmas Warhunt filmēšana.

Šodien